Ārstniecības augi Latvijā

Aliča – Kaukāza plūme

Aliča ir liels krūms – koks, līdz 15 m augstumam. Brīvā dabā tā aug Dienvid – Rietumāzijā, Dienvideiropā, Vidusāzijā, Kaukāzā. Literatūrā paršo augu minēts jau 1601. gadā. Kā kultivētu augu Eiropā to sāka izmantot mūsu ēras pirmajos gadsimtos, Āzijā daudz agrāk.

Aličas - dzelteni sārtas mazas plūmītes. Šie augļi ir ar augstu C vitamīna, karotīna un pektīnvielu saturu. No augļiem gatavo sulas, džemus, saldos ēdienus. Aličas novērš gremošanas trakta iekaisumus, paaugstina asins sarecēšanas spējas.

100 g aliča satur – 7,4 g/% agļhidrātus, 89 g/% ūdeni, 2,4 g/%, brīvās organiskās skābes, 188 mg/% kāliju 3 g/% pektīnvielas, daudz dzelzi, magniju, kalciju, fosforu, B grupas vitamīnus, provitamīnu A un C vitamīnu. Nogatavojušies augļi satur līdz 14% cukurus. Aličas satur vairāk, nekā plūme bioloģiski aktīvās vielas. No kauliņiem iegūst eļļu, kas atgādina persiku eļļu. Tā ir lieliska, viena no agrākajiem medus augiem.

• Aličas sula ir atsvaidzinošs, slāpju remdējošs un tonizējošs dzēriens.
• Ieteicams lietot pie hipovitaminozes, akūtu respiratoru saslimšanu, kuņģa saslimšanu, cingas, gadījumos un kā vieglu atslābinošu līdzekli. Uzlabo apetīti, dezinficē zarnu traktu un uzlabo tā peristaltiku, veicina gremošanas procesu. Piemīt viegla urīa dzenoša īpašība. Lieto ilgstošu aizcietējumu, aterosklerozes, nieru saslimšanu gadījumos.
• Kompreses no sulas un ūdens maisījuma, kam pievienots nedaudz kampars – ir lielisks temperatūru pazeminošs līdzeklis.
• Sulu var lietot pa 0,5-1 glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas, saldinot ar medu.