ALKSNIS - ALNUS INCANA (L.) WILLD. - ALNUS GLUTINOSA GAERTN.
Nereti lauku ļaudis uz alkšņiem met nīgru skatu. Un
kā nu ne, ja ar tiem visas grāvmalas augtin pieaugušas! Taču alksnis ir
dziedinošs koks tas atveseļo zemi, līdzīgi pupām, kā arī palīdz tikt pie
veselības cilvēkiem. Var lietot kā mizu un lapas, tā arī alkšņu
spurdzes un «čiekuriņus» (pēdējie it labi ievācami arī ziemā). Pie mums
aug melnalkšņi un baltalkšņi. Melnalkšņus savulaik vērtējuši koksnes
dēļ, un lapas tiem ir ar taisnu vai uz iekšu pret kātu vērstu galu. Zied
martā – aprīlī, pirms lapu izplaukšanas. Jaunās lapas un dzinumi ir
lipīgi. Baltalkšņi iecienīti kā labs koks gaļas izstrādājumu žāvēšanai.
Alkšņi - baltais un melnais - pēdējais vislabāk aug gar upmalām.
Melnalkšņa sārtā koksne vērtīgāka, sevišķi lietām, kam jāiztur ilgstošs
slapjums: muciņām, ķipīšiem, koka akām. Elektrotehnikā izmanto kā
izolācijas materiālu. Tiek vītas arī izturīgas virves. Sakņu ekstraktu
izmanto kā krāsvielu (melna, pelēki – dzeltena, sarkana). Ļoti
savdabīga ir metode, kā alkšņi vairojas. Tie savas sēkliņas vēl ziemā
izkaisa uz sniega. Tad ūdens kūstot tās nogādā uz kādu citu vietu, kas
dažreiz var būt visai tālu no mātes koka. Alkšņiem ir vēl viena
brīnumaina īpašība – viņi uztur zemes dzīvīgumu. Kamēr strauta, mazas
upītes vai grāvja malā aug alkšņi, pa to tek ūdens un apkārt mīt
dzīvība. Ja alkšņus nocērt, tad ūdens upītē pazūd, dzīvība iznīkst, bet
pati ūdenstece pārvēršas par tādu kā pilsētas ielas rensteli, kura
parasti ir sausa un nedzīva, tikai lietus laikā pa to noplūst liela
straume. Šai alkšņu spējai uzturēt dzīvību savā apkārtnē pagaidām nav
zinātniska pamatojuma. Alksnis ar savām stiprajām mietsaknēm lieliski
nostiprina upīšu, strautu un grāvju krastus. Tos nekad neizgāž vējš.
Dižākie melnalkšņi ir Sēmē (Tukuma rajons) un Saulkrastos. To apkārtmērs
– kā vienam tā otram – ir 4,3 m.
Par alkšņu vērtību zināja tālā senatnē, Druīdi ir
novērtējuši sarkano krāsvielu. Izdarot arheoloģiskos pētījumus mūžīgā
sasaluma zonā Sibīrijā tika atrasts mamuts (vecums aptuveni 39000 gadi),
kura kuņģa saturā konstatēja bērzu alkšņu uc. koku lapu paliekas. Ir
konstatēts ka senie vikingi savām laivām dažas detaļas izgatavoja no
alkšņa koksnes. Alksnis ir arī seno ķeltu mēness kalendāra astroloģiskā
zīme (18. marts – 14. aprīlis). Ķelti mitoloģijā alksnis saista ar āzi –
lielu gigantu un varenu karali senajā Britānijā. Senā mītā "Koku
kauja” alksnis cīnās pirmajās rindās, kas runā par alkšņa mēnesī
dzimušajiem piemītošo drosmi. Īrijas pamatiedzīvotājiem bija uzskats ka
nocirst svēto koku ir noziegums. Kas to izdarīja, bija atbildīgs par
visām nelaimē kas ciemu piemeklēja. Tādam cilvēkam arī draudēja iespēja,
ka viņa mājoklis nodegs. Krievijas tautai - udmurtiem alksnis bija arī
svētais koks. To dēvēja arī "koks – dvēsele”, jo it kā kokā iemājo
mirušo cilvēku dvēseles.
ĀRSTNIECISKĀ IEDARBĪBA
- Augļkopas (čiekuriņus) ievāc rudenī vai ziemā (līdz martam).
Nokritušos čiekuriņus neievāc, jo tiem nav dziednieciskas vērtības. Pēc
ievākšanas kaltē. Var glabāt ap četriem gadiem. Mizu ievāc pavasarī vai
vasaras pirmajā pusē. Pēc ievākšanas kaltē. Lapas ievāc agri pavasarī.
- Miza satur: ēteriskās eļļas, triterpenoīdus, steroīdus, vitamīnu PP, miecvielas
- Lapās ir konstatēts: aldehīdi dlutenols, steroīdi, vitamīns C, flavonoīdi, skābes.
- Augļkopas satur: triterpenoīdus, steroīdus, fenolkarbonskābes,
miecvielas, kumarīnu, flavonoīdus, tauku eļļas, taukskābes, alifātiskos
spirtus.
- Alkšņu preparātiem piemīt savelkoša, pretiekaisuma,
pretmikrobu, asiņošanas apturēšanas, brūču sadziedēšanas, sviedrējošas
īpašības. Mazina noslieci uz alerģiju, tajā skaitā pārtikas alerģiju.
PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ
- Spurdžu (vīrišķo ziedkopu) uzlējums Dzer saaukstēšanās, plaušu, ādas slimību un diatēzes gadījumā.
- Spurdžu tinktūra. Pret caurejas līdzekli (1 tējkaroti spurdžu
aplej ar 100 g degvīns, aizkorķē un ļauj divas nedēļas nostāvēties;
lieto pa 15 – 20 pilieniem 3 reizes dienā).
- Čiekuriņi (augļkopas). Sekmē rūgšanas – pūšanas procesu
mitēšanos hronisku zarnu trakta kaišu gadījumos, kā arī veicina gļotādu
epitelizāciju, tāpēc to uzlējumu lieto, ja ir kuņģa sāpes, ilgstošas
caurejas, zarnu katars, enterīti, kolīti, kā arī dizentērija: uz 1 glāzi
verdoša ūdens ņem 1 – 2 ēdamkarotes (5 – 10 g) čiekuriņu, ļauj 4
stundas ievilkties siltā vietā (vislabāk termosā), tad izkāš un lieto pa
1/2 glāzei 2 – 3 reizes dienā pirms ēšanas.
- Augļkopu tinktūra (spirta uzlējums) Dzer epilepsijas gadījumā (30 – 40 pilienus 2 – 3 reizes dienā).
- Mizas novārījums Pret reimatismu, iekaisušām acīm, vārīgām smaganām, kakla sāpēm (ņem 1 ēdamkaroti uz 1 glāzi ūdens).
- Jaunas lapas Izmanto vannām, ja kājas svīst vai ir nogurušas. Svaigas lapiņas saberž un pieliek pie pirkststarpu izsutumiem.
- Alkšņu lapu suteņi Dažādu ādas un kaulu kaišu gadījumos To dara
šādi: piebrauka ar lapām pilnu kublu, uzgāž tām virsū nedaudz verdoša
ūdens un uzliek vāku, lai lapas labi sakarst. Tad slimais iegremdējas
lapās līdz jostas vietai vai kaklam un apņem sev apkārt bieza auguma
gabalu (lai lapas tik ātri neatdzistu). Šādā «vannā» sēž no pusstundas
līdz stundai.
- Novārījumu vai uzlējumu izmanto kā atveseļošanās līdzekli akūtu
tievo un resno zarnu sieniņu slimšanas gadījumos, pēc dizentērijas.
Samazina rūgšanas un pūšanas procesus ķuņģa – zarnu trakta saslimšanu
gadījumos. Atjauno bojātās gļotādas šūnas. Dažkārt izmanto arī kuņģa un
12-pirkstu zarnas čūlu ārstēšanas procesā, zarnu trakta asiņošanas
gadījumā. Izmanto arī ādas iekaisumu un apdegumu, smaganu asiņošanas,
deguna asiņošanas gadījumos mutes dobuma un kakla skalošanai.
Rekomendē arī poliartrīta un saaukstēšanās gadījumos.
- Lapu novārījums Iesaka kā vieglu atslābinošu, sviedrējošu un
pretklepus līdzekli. Izmanto reimatisma un podagras gadījumos. Piemīt
arī pretvēža iedarbība.
- Augļkopu novārījums dizentērijas gad. 50 g augļkopas, 1 l ūdens. Lieto 3 glāzes dienā.
- Augļkopu novārījums maisījums dizentērijas gad. Vienādās devās
svaigi alkšņu pumpuri, platkājiņu – ratēju saknes, dzelošās nātres
saknes. 50 g masas aplej ar 1 l ūdeni. Nakti nostādina, no rīta vāra 10
min. Dzer karstu 1 glāzi, bet pārējo nākošajā dienā, četrās reizēs.
- Lapu vannas mazina noguruma sajūtu kājās pēc ilgstošas fiziskas slodzes.
- Mastiopātijas profilaksei Vienādās devās alkšņu augļkopas,
piparmētras, baldriāna sakne, asinszāle, sunīši. 2 ēdk masas, 1 gl
verdoš ūdens. Aplej, nostādina. Lieto pa 1 gl dienā.
- Augļkopu uzlējuma pagatavošana 4 g augļkopas, 1 gl verdošs
ūdens. Aplej ar verdošu ūdeni un nostādina slēgtā traukā 2-3 stundas,
izkāš. Lieto ¼ glāzi 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.
- Augļkopu novārījuma pagatavošana 10 g sasmalcinātas augļkopas, 1
gl ūdens. Aplej ar karstu ūdeni un vāra ūdens peldē 30 min, izkāš un
pievieno ūdeni līdz sākotnējam daudzumam. Lieto 1-2 ēdk. 3-4 reizes
dienā pirms ēšanas.
- Lapu uzlējums 15 g sasmalcinātas lapas, 1 gl ūdens. Aplej ar
karstu ūdeni un vāra ūdens peldē 15 min. Atdzesē 45 min, izkāš, pievieno
ūdeni līdz sākotnējam daudzumam. Lieto 1/3 gl 2-3 reizes dienā 30 min.
pirms ēšanas.
- Lapu pelde Pielieto saaukstēšanās gadījumos sviedrēšanas
nolūkos. Slimo noguldina uz lapu kārtas, apkārt un virsū uzliek biezu
lapu kārtu. Pārsedz ar biezu segu. Pēc kāda laika sākas svīšana. Šāda
sviedrēšanas metode ieteicams cilvēkiem ar vāju sirdi.
TAUTAS TICĒJUMI
- Pestītāja krusts bijis taisīts no alkšņa, kādēļ tai mēnesī (t.i. aprīlī), kad Pestītājs krustā sists, alksnim tekot asinis.
- Nekad māju nepušķo ar alkšņa zariem.
- Ja jaunai mājai liek stūrī alkšņa ķīli, māja sabruks.
- Ar mellmižu lapām tie piena spaiņus sutina, tad ir labs piens un nevelkas.
- Alkšņi jācērt vecā mēnesī, tad tie drīz izžūst un ir laba malka.
- Alkšņi, lai atvases neaugtu, jācērt vecā mēnesī.
- Kad alkšņiem pumpuri agri plaukst, tad agrā sēja labāk izdosies.
- Jo bagātāki alkšņu ziedi, jo labāk izdodas vasarājs.
- Kad alkšņiem ir daudz pumpuru, tad būs labs griķu gads.
- Ja pelēkiem alkšņiem daudz ciekurzīšu, tad būs labs miežu gads.
- Ja pavasarī alkšņiem daudz ziedu, sagaidāma laba miežu raža.
- Ja alkšņiem daudz pumpuru, tad būs laba auzu raža.
- Ja siena laikā elkšņiem daudz melni bumburīši, tad sagaidāma laba auzu raža.
- Ja pavasarī alkšņi pilni putekļu ziedu skarām, būs to gadu laba rudzu raža.
- Ja alkšņiem daudz ziedu, tad tanī gadā ir skaraini zirņi.
- Ja pavasarī alkšņi zied galotnēs, tad zirņi jāsēj kalnā, ja zaru vidū - tad lejās.
- Ja alkšņiem garie pumpuri vairāk, tad būs slapja vasara. Ja apaļie pumpuri vairāk, tad būs sausa vasara.
- Ja tārpi labi noēd alkšņiem lapas, tad mieži labi padodas.
- Kad pavasarī spradži ēd elkšņus, tad vasarā tārpi ēd kāpostus.
- Kuŗu vasaru elkšņiem lapas gruzdē, tanī rudenī kartupeļi trunē.
- Ja pavasaros alkšņiem lapas plaukst pa priekšu nekā bērziem,
tad slapja vasara, ja bērziem pa priekšu nekā alkšņiem, tad būs sausa
vasara.
- Ja rudenī uz elkšņu lapām uzsnieg sniegs un vējš lapas dzenā pa sniega virsu, tad nākošā gadā nosals mieži.
- Saberztas zaļas elkšņu lapas der izplukušiem kāju pirkstiem.
|
