Ārstniecības augi Latvijā

Gurķi - Cucumis sativus L.

 Par gurķu dzimteni uzskata Indiju, kur to sāka lietot vairāk kā 3000 gadus pirms mūsu ēras. MūsdienIndijā un arī Vjetnamā vēl tagad ir sastopamas savvaļas gurķu formas, to augļi ir mazi un ar rūgtu garšu. Pārtikā tos nelieto.
 Bet gurķu attēlojums uz ēģiptiešu ziedojumu galdiem liecina, ka arī tajā laikā tie bija pazīstami. grieķi gurķus sauca par "aggouria", bet romieši – "cucumis".  Senajā Grieķijā, Homēra laikā bija pilsēta, kas saucās Sikion - gurķu pilsēta. Senie romieši gurķus audzēja visu gadu, līdzīgi kā mēs, un tos sautēja, cepa un vārīja. Hipokrāts gurķus ar nosaukumu "sicyos" ieteica kā ārstniecisko augu.

 Tagadējie gurķi Centrālajā un Ziemeļeiropā ienāca no Bizantijas caur Krieviju un Balkāniem XVI-XVII gadsimtos ar nosaukumu "angurie". Liela loma gurķu izplatīšanā bija benediktiāņu mūkiem, kuri tos audzēja savos klosteru dārzos, izmantojot romiešu pieredzi. Dienvidrietumu Eiropā izplatījās vēlīnās šķirnes ar gariem gludiem augļiem. Turpretī Austrumeiropā veidojās ātraudzīgas šķirnes ar īsiem, maziem, ķekaros sakopotiem augļiem.
 Atšķirība starp šiem diviem gurķu tipiem iesakņojusies daudzās valodās, piemēram, holandieši izšķir "komkommer" – garos gludos gurķus un "augurk" – īsie kārpainie gurķi. Arī angliski attiecīgi var atzīmēt vārdus "cucumber" un "gherkin", lai gan pirmo lieto vairāk un arī plašākā nozīmē. 
  Īsaugļu kārpainos gurķus pēdējā laikā angliski bieži dēvē pēc amerikāņu parauga "pickling cucumber".

 Latvijā pirmās ziņas par gurķiem ir atrodamas 16. gadsimta dokumentos. Palielinoties gurķu audzēšanai, strauji pieauga šķirņu skaits. Jau 1800. gadā J.Cigra sēklu firmas katalogā bija 5 gurķu šķirnes, tad pēc 100 gadiem C.Šoha (1900.g) katalogā atzīmētas jau 30 šķirnes. Tagad Latvijā nopērkamo šķirņu skaits pārsniedz simtu.

 Gurķa dzīves forma ir liāna, kas var būt kāpelējoša vai guloša. Selekcijas gaitā izveidotas arī citas formas - krūmveida un ar īsām vasām. Gurķiem raksturīgs straujš augšanas temps. Ātri aug vasas garumā un tāpat ātri pieaug lapu virsmas platība.

 Gurķa auglis ir neīstā oga jeb paauglis. Pārtikā parasti izmanto gurķus tehniskajā gatavībā, tas ir - pilnībā neizaugušus augļus pirms tajos ir izveidojušās sēklas. Šādi augļi izaug ļoti ātri – pēc 3-12 dienām pēc apputeksnēšanās.

 Gurķi satur 95-96% ūdeni, minerālsāļus (40% kāliju, 10% nātriju, 20% fosforu, 7% hloru, kalciju, magniju, dzelzi), mikroelementus (varu, sēru, kobaltu, cinku, jodu), karotīnu, vitamīnus. Dzelzs gurķos ir vairāk kā zemenēs un vīnogās.

IEDARBĪBA UN PIELIETOJUMS

 Gurķi ir vērtīgi jo satur kalciju, kas veicina izvadīt no organisma lieko šķidrumu un vārāmo sāli.

 Gurķu sula ir vienas no labākajiem dabiskajiem urīndzenošajiem līdzekļiem. Tas ir būtiski sirds asinsvadu sistēmas saslimšanu gadījuma, kad ir tūskas. Gurķu mazā kaloritāte, lielais celulozes un minerālu satura daudzums tos padara par lielisku pārtikas produktu cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz aptaukošanos. Sastāvā esošais kālijs gurķus dara noderīgus cilvēkiem ar augstu vai zemu arteriālo asinsspiedienu. Regulāri uzturā lietojot gurķu sulu normalizējas asinsspiediens, uzlabojas ādas stāvoklis. Gurķi uzlabo apetīti. Piemīt atslābinoša iedarbība. Svaigai sulai piemīt baktericīda iedarbība. Pateicoties gurķu zemajai kaloritātei tie ieteicami vecākiem cilvēkiem, kam ir vielu maiņas traucējumi. Senos laikos gurķu sulu pielietoja pie paaugstinātas temperatūras un iekaisumiem. Gurķi normalizē aknu funkcijas un novērš kuņģa - zarnu traktā darbības traucējumus ko izsauc infekcijas. Gurķi īpaši labi lai atdzesētu un mazinātu iekaisumu uz ādas. No seniem laikiem gurķus izmanto kosmētikā lai saglabātu sejas ādas jaunību un svaigumu, lai novērstu grumbas un pigmentācijas plankumus. Gurķu sulas kompreses, aplikācijas lieto pie nātrenes vai ekzēmas, lai mazinātu sāpes un iekaisumu apsaldējumu un kodumu gadījumos, lai mazinātu sāpes (graušanas sajūtu) acīs. Svaigi gurķi satur skābi, kas aizkavē organismā ogļhidrātu pārvēršanos taukos. Gurķu sēklu tējai piemīt temperatūru pazeminoša īpašība.

•  Lai notievētu ievērojot gurķu diētu, tad dienā ir jāapēd aptuveni 2 kg gurķus.
•  Sulu maisījums pie sirds saslimšanām, aizcietējumiem, aptaukošanās, hipertonijas, dzimumorgānu saslimšanas, žultspūšļa saslimšanas, neauglība, alerģijas. Burkāni, galda bietes, gurķi 10:3:3
•  Gurķu sula vai sajaukta ar medu palīdz pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanām (laringīts, traheīts, bronhīts).
• Gurķu sula maisījumā ar burkānu, spinātu un salātu sulām uzlabo matu augšanu.
• Gurķu un burkānu sulu maisījums ieteicams pie reimatisma.
• Gurķu sula palīdz ja ir slikts zobu un smaganu stāvoklis.
• Gurķu sula mazina nagu šķelšanos un matu izkrišanu.
• Gurķu sula miokarda profilaksei. Nomierina un nostiprina nervu sistēmu, aizkavē aterosklerozi un uzlabo atmiņu. Gurķu sulas iedarbību pastiprina sajaucot ar citām sulām. Gurķu, upeņu, ābolu, greipfrūtu 2:2:1:1. Gurķu, tomātu, ķiploku 20:20:1.
• Gurķu sula pastiprina zarnu trakta peristaltiku, veicina holesterīna izvadīšanu. 1 glāze gurķu sula, 1 ēdamk. medus. Lieto 2-3 reizes dienā pirms ēšanas.
• Gurķu sula sajaukta ar rožu ūdeni un glicerīnu nomierina ādu pie saules staru radītiem apdegumiem.

PIELIETOJUMS KOSMĒTIKĀ

• Gurķu sula balina ādu, mazina vasaras raibumus un pigmentācijas plankumus.
• Gurķu ūdens ideāli attīra un tonizē taukainu ādu.
• Gurķu masas maskas mazina grumbu veidošanos. Labu efektu var sasniegt ja pietiek pacietība un masku lieto katru vakaru pirms nakts miega, 3 mēnešu laikā.
• Sulas losjons noderīgs taukainas ādas kopšanai.
• Sausai ādai. Sejas mazgāšanai pagatavo emulsiju. Gurķu sulu sajauc ar 1 olas dzeltenumu, ½ glāzi salda krējuma, 1 ēdamk. degvīnu. Glabā vēsā vietā.
• Sausai ādai. 1 glāze piens, svaigi gurķu gabaliņi. Pienā ieliek sagrieztu gurķi un kādu laiku nostādina. Pienu izmanto sejas mazgāšanai.
• Sausai un normālai ādai. Sejas ādas kopšanai pagatavo losjonu. Sarīvētu gurķi aplej ar degvīnu. Nostādina 2 nedēļas. Pirms lietošanas atšķaida (vienādā devā) ar ūdeni. Uz 100 g maisījuma pievieno 1 tējk. glicerīnu.
• Krēms sausai ādai. Augu eļļa 3,5 ēdamk., pa 1 ēdamk. kausēts vasks un glicerīns, 0,5
• Maska. 1 ēdamk. gurķu sulas sajauc ar 1 ēdamk. auzu vai kviešu miltiem. Miltus var iepriekš sajaukt ar pienu un tad pievienot gurķu sulu. Masku tur 20-30 min, noskalo ar vēsu ūdeni. Vitamīnu maska noder sausai ādai, to tonizē un attīra.
• Maska. Sajauc pa 1 ēdamk. Gurķu sulu un olīveļļu. Nomazgā no sākuma ar siltu un pēc tam ar aukstu ūdeni. Mīkstina sausu ādu.
• Maska. Vienādās devās sajauc medu, olīveļļu, gurķu sulu. Maska baro un bagātina ar vitamīniem bālu, un sausu ādu.
• Maska. Biezpiens 1 tējk., medus 1 tējk., gurķu sula 2 tējk. Masku tur 10-15 min, noskalo ar vēsu ūdeni. Smalkai un jūtīgai ādai.
• Maska. 3-4 ēdamk. sarīvēts gurķis, 2 ēdamk. skābs krējums. Masku tur 20 min, noskalo ar siltu ūdeni. maska sausai un zvīņojošai ādai. Masku liek 2 reizes nedēļā.
• Maska. Jebkuram barojošam krēmam pievieno sarīvētu gurķi. Masku tur 15-20 min. Sausai un normālai ādai.

 Ilgu laiku gurķus uzskatīja par mazvērtīgiem dārzeņiem dzērienu pagatavošanai. Bet jāatceras, ka gurķus dziednieciskiem nolūkiem izmantoja jau senajā Indijā un pēc tam arī Ēģiptē. Tuvo Austrumu valstīs savā laikā gurķus uzskatīja par izsmacinātu ēdienu. 
 Mūsdienās gurķu sulu iesaka dzert kā pretsāpju un nomierinošu līdzekli pie kuņģa zarnu trakta saslimšanām, klepus, pie slikta zobu un smaganu stāvokļa, mazina pigmentu plankumus un saules staru apdegumus uz ādas. Kosmētikā izmanto lai sejas āda kļūtu elastīgāka un svaigāka.

• 200 g gurķus sarīvē uz smalkās rīves. 2 glāzes tomātu sulu saputo ar 2 olu dzeltenumiem un diļļu zaļumiem, pēc garšas pievieno sāli un melnos piparus. Komponentus sajauc un atdzesē  
• Sajauc pa 100 g gurķu un burkānu sulas, 50 g seleriju sulu. Pasniedz ar ledu.

Audzēšana

 Pēc ražas izmantošanas veida izšķir salātu (ar garākiem, gludiem augļiem) un konservu (īsāki augļi ar sīkām vai rupjām karpiņām) gurķu šķirnes.