Ārstniecības augi Latvijā

Kurpīte - Aconiti tuber - Aconiti herba - Aconitum napellus L.
Dzeltenās kurpītes (Aconitum flavum L)
Džungūrijas kurpīte (Aconitum soongaricum L.)
Fišera kurpītes (Aconitum fischeri L.)
Ķīnas kurpītes (Aconitum carmichaelii/chinense var. truppelianum L.)

Iesaka www.fitoterapija.lv

Tomēr pie plaušu audzēja neizmantot zilās kurpītes – Aconitum napellus saknes spēku būtu liela kļūda. Zilā kurpīte ir indīgākais augs Eiropā, tā satur indīgu alkaloīdu akonitīnu. Tiek uzskatīts, ka zilā kurpīte ir reizes 10 indīgāka par sarkano mušmiri. Nāvējoša deva pieaugušam cilvēkam ir 3-6 mg. akonitīna, tas ir apmēram 5 gr. saknes iekšķīgi, praktiski tā ir viena sakne zem atsevišķa stublāja. No tā var pagatavot 50 ml tinktūras un lietot Saindējoties sākumā iestājas kustību traucējumi, kad neklausa kājas un rokas, tad kustību un elpošanas muskulatūras vispārēja paralīze un cilvēks iet bojā skābekļa trūkuma dēļ.

Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc saknes. Tās rok septembrī-oktobrī dilstoša mēness fāzē, ievērojot visstingrāko piesardzību, lai sula vai kāda auga daļa neiekļūtu mutē, acīs, degunā un uz ādas, vispār, rokot zilās kurpītes saknes, jāstrādā cimdos un jāuzliek maska mutei. Saknes skalo aukstā ūdenī, apvītina, sagriež sīkos gabaliņos un žāvē ēnā 40-50* temperatūrā. Uzglabā noslēgtās stikla burkās ”aiz atslēgas”. Saknēm piemīt pretsāpju, mikrobus nomācošas un izteiktas audzēju šūnu vairošanos nomācošas īpašības. Būtībā tas ir augu izcelsmes ķīmijterapijas līdzeklis arī ar savām blakusparādībām, no kurām bīstamākā ir skeleta un elpošanas muskulatūras paralīze.

Tinktūras pagatavošanai ņem 20 gramus saknes, aplej ar 400 ml. degvīna un ļauj ievilkties 7-10 dienas, nokāš. Lieto pa 1 pilienam ar ½ glāzi silta ūdens 3 reizes dienā tukšā dūšā. Devu palielina, katru dienu par 3 pilieniem līdz sasniedz 20 pilienus 3 reizes dienā un tad devu tādā pašā veidā samazina, līdz 39. dienā lieto 1 pilienu 3 reizes dienā. Ietur 2 nedēļu pauzi un sāk otro kursu. Tādā veidā turpina vcismaz 4 kursus. Ja izdodas uzlabot veselību, katru gadu profilaktiski lieto divus kursus zilās kurpītes tinktūras. Retos gadījumos parādās nejutība mēlē, dedzināšanas sajūta krūtīs un vēderā, vemšana un vispārējs vājums, galvassāpes un galvas reiboņi, tas nav pārāk bīstami, tad jāpaliek gultā un jāgaida, kad viss pāries. Pie šādiem simptomiem samazina devu par dažiem pilieniem un uzmanīgi virzās tālāk.

Zilā kurpīte - Aconitum napellus ir bieži sastopams dekoratīvs augs. Grieķu mitoloģijas teiksma stāsta, ka viens no Herkulesa varoņdarbiem bijusi cīņa ar pazemes valstības trīsgalvaino sargsuni Cerberu, ko Herkulesam vajadzējis izdzīt no dziļas alas, lai no pazemes varētu atgriezties viņa mīļotā. Kad Cerbers manījis dienas gaismu, viņš izbijies un tam tecējušas zemē indīgas siekalas. No šīm siekalām izaugušas skaistas, bet indīgas puķes, kas nosauktas par akonitu – par godu grieķu pilsētai Akontei (Ἄκανθος), kas bijusi šīs alas tuvumā. Latviskais nosaukums «kurpīte» šim augam ir dots tāpēc, ka tā ziedam ir kurpītes forma.

Kaut arī auga ārējais izskats par to neliecina, tas ir indīgākais augs mūsu zemē. Cilvēkam var būt nāvējoši 1–2 grami šā auga svaigas, neapstrādātas saknes. Indīgums mazinās žāvējot un termiski apstrādājot. Indīgumu piešķir alkaloīdi – akonitīns un atizīns, to saturs dažādu sugu kurpīšu saknēs ir no 0,3% līdz 2% no kopējās masas. Zilās kurpītes saknes satur vidēji 0,6% akonitīna. Akonitīna minimālā letālā deva ir 6 mg, bet minimālā toksiskā deva, kas var izsaukt uzbudinājumu un dedzinošu sajūtu mutē, ir 3 mg. Ja pagatavota zilās kurpītes 5% tinktūra, mililitrā šīs tinktūras būs 0,3 mg akonitīna; vienā pilienā jeb četrdesmitajā daļā grama būs 0,0075 mg šā indīgā alkaloīda, 20 pilienos – 0,15 mg, bet diennakts maksimālā devā - 60 pilienos būs 0,45 mg. Akonitīns un citi šā auga alkaloīdi noārdās un tiek izvadīti no organisma 24 stundās, tāpēc kurpītes tinktūras lietošana ir samērā droša. Pirmajā dienā lieto pa 1 pilienam 3 reizes dienā, otrajā dienā pa 2 pilieniem 3 reizes dienā, trešajā dienā lieto pa 3 pilieniem 3 reizes dienā, ceturtajā dienā pa 4 pilieniem 3 reizes dienā un tā, katru dienu palielinot devu par 3 pilieniem nonāk līdz 20. dienai, kad ieņem 20 pilienus 3 reizes dienā. Sākot ar 21. dienu devu pakāpeniski samazina līdz 39. dienā ieņem tikai 1 vienu pilienu 3 reizes dienā, tad 2 nedēļas nelieto un kursu atsāk. Kuņģa audzēja gadījumā vienu pēc otra pielieto 3 ārsēšanas kursus, tālāk vairākus gadus izpilda divus kursus gadā. Ja cilvēks ir izveseļojas, lai novērstu recidīvu veidošanos, katru gadu profilaktiski jālieto viens zilās kurpītes vai plankumainā suņstobra tinktūras kurss.

Jāzina, ka indīgais alkaloīds - akonitīns iedarbojas uz galvas smadzeņu kustību, sirdsdarbības un elpošanas centriem. Saindējoties vispirms rodas uzbudinājums, dedzinoša sajūta mutē, siekalošanās, slikta dūša; zūd pirkstu jūtīgums, sākas galvas reiboņi, pievienojas smakšanas sajūta un sirdsdarbības traucējumi. Ja cilvēks ir saindējies ar kurpīšu sugas augiem, tūlītējai palīdzībai jāizskalo kuņģis, pievienojot ūdenim vispirms aktīvo ogli, bet pēc tam – tannīnu. Ja inde paspējusi uzsūkties asinīs, tās darbības apturēšanai līdzekļu nav, arī hemosorbcija (asins attīrīšana, izlaižot to caur adsorbējošiem materiāliem) nepalīdz. Medicīnā izmanto arī dzeltenās kurpītes (Aconitum flavum), džungūrijas(Aconitum soongaricum), Fišera kurpītes (Aconitum fischeri), Ķīnas kurpītes (Aconitum carmichaelii/chinense var. truppelianum) un citu kurpīšu sugas, tomēr zilā kurpīte (Aconitum napellus) ir visvairāk pētīta un piemērota terapijai.

Ziņas par zilās kurpītes izmantošanu onkoloģisko slimnieku ārstēšanā ir atrodamas jau senajā Tibetas medicīnas traktātā Čžud Ši, kas pazīstams cilvēcei kopš mūsu ēras 4. gadsimta. Šim augam ir citotoksiska iedarbība, tas vienmēr ietekmē imūnsistēmu un aptur audzēja augšanu. Nav nekādu šaubu par kurpītes preparātu vadošo lomu onkoloģisko slimību ārstēšanā. Šis līdzeklis ir izturējis gadsimtiem ilgu pārbaudi, un tagad tā lietošana un iedarbības mehānisms ir zinātniski pamatots un eksperimentāli pierādīts. Pareizi dozējot un lietojot, kurpītes preparāti aptur audzēju augšanu, novērš metastazēšanos, mazina ķīmijterapijas izraisīto intoksikāciju un orgānu bojājumus, uzlabo garastāvokli un miegu, tāpēc baidīties no saindēšanās un nelietot to onkoloģisku slimību gadījumā ir, vienkārši, tumsonība.

Kurpīte - Aconiti tuber - Aconiti herba - Aconitum napellus L.

Augs ir ļoti indīgs! Kurpītes ir viens no Eiropas un pasaules pašiem indīgākajiem augiem!

Daudzgadīgs augs 120-150 cm augstumā. Zied tumši ziliem vai violetiem ziediem, pēc formas līdzīgiem ar dāmu kurpīti. Zied no jūnija līdz septembrim. Kurpīte ir savvaļas kurpītes tiešais radinieks, kas aug Aistrumu Himalajos, Nepāls, Birmas, Ķīnas teritorijā, kalnu mežos 3000-4000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Auga nosaukums pēc vienas no leģendām cēlies no grieķu pilsētas nosaukuma Akone. Šīs vietas tuvumā esot bijusi Herakleja ala, kas saskaņā ar mītiem

Senais teiciens, ka katra inde dažkārt ir labas zāles attiecībā uz kurpīti pilnībā attaisnojas. Nedrīkst pielietot dziedniecība bez ārsta konsultācijas. Bērniem saindēšanās var notikt pat, ja tas pietiekoši ilgi nesis augu mitrās rokās.

Izmanto jaunas, viengadīga auga saknes, kā arī visu virszemes auga daļu ziedēšanas laikā. Ievācot augu lieto cimdus. Svaigām kurpītes saknēm ir mārrutku smarža. Saknes ir līdzīgas seleriju saknēm. Jāuzmanās, lai nesajauktu! Letālam rezultātam pietiekoši apēst 2-4 saknes. Auga aktīvā viela akonīns – ir pietiekoši organismam saņemt 1/5 miligrama šīs vielas lai izsauktu smagu saindēšanos. Nāve iestājas no sirds paralīzes vai no elpošanas paralīzes. Eiropā pirmo reizi par kurpītes dziednieciskajām īpašībām 1869. gadā rakstīja Anglijas žurnāls. Oficiālajā medizīnā izmanto tikai ārīgai lietošanai radikulīta, neiralģijas, podagras gadījumā kā pretsāpju līdzeklis. Vēl mūsdienās šis augs nav pilnībā izpētīts un tāpēc saindēšanās ir īpaši bīstama. Auga aktīvās vielas iedarbojas ar nervu sistēmas palīdzību uz visu organismu. Pirmā vietā ir tā spēja mazināt neiralģijas, išiasa, podagras sāpes. Pazemina paaugstinātu ķermeņa temperatūru un atvieglo saaukstēšanos ārstēšanu (īpaši iesnas un bronhītu). Homeopāti nozīmē drudža gadījumā pie paaugstinātas temperatūras, pie gripas, neiralģijas, išiasa, un citiem sāpju sindromiem, bezmiega un gremošanas trakta traucējumu gadījumā. Dažkārt nozīmē arī pie sirds sāpēm. Lietot pirmajās saaukstēšanās dienās var atvairīt gripas infekcijas attīstību.

Tautas medicīnā to izmanto lai mazinātu sāpes ķermeņa virspusē. Senatnē vairāk šo augu izmantoja sadzīvē – iezieda bultu un šķēpu uzgaļus. Plīnijs norāda par auga izmantošanu acu slimību ārstēšanā. Pārsvarā izmanto auga spirta uzlējumus vai bagātinātu vīnu.

Saindēšanās gadījumā ļoti ātri (jau pēc dažām minūtēm) parādās dedzināšanas sajūta mutes dobumā un nieze pa visu ķermeni. Vienlaicīgi sākas spēcīga svīšana, kas mijas ar aukstuma sajūtas periodiem. Tālāk parādās, slikta dūša, vemšana, caureja. Sāk sliktāk darboties kāju muskulatūra un palēninās elpošana un tā kļūst virspusēja. Pēc 20 minūtēm jau var iestāties nāve, kollapsa rezultātā.

SAINDĒŠANĀS GADĪJUMĀ

• Glābšanas pasākumus jāuzsāk momentāni.
• Jāgriežas medicīnas iestādē.
• Jācenšas cietušajam izsaukt vemšanu dodot tam dzert sāls ūdeni (1-2 ēdamk. sāls uz 1 glāzi ūdens) un mehāniski kairinot rīkli.
• Pēc kuņģa attīrīšanas jādod dzert aktivizēto ogli ( 20-30 g izšķaida ūdenī).
• Nedrīkst dot dzert, ja cietušais ir zaudējis samaņu.