Lazda ir pirmais
pavasara vēstnesis, tā zied no pašas saknītes sīkiem, gandrīz
nepamanāmiem sarkaniem ziediņiem - pirmajiem aukstajā un pelēkajā mežā.
Agri, agri, pieticīgi. Toties vēlāk, kad saulīte sāk sildīt spurdzes,
pieputina mežu ar zeltainiem putekšņu mākoņiem. Lazdas ir vasarzaļi
krūmi, retāk koki. Ģintī ir ap 20 sugu, Latvijā savvaļā sastopama viena
suga - parastā lazda (Corylus avellana). Pēc nostāstiem lazdu no
Mazāzijas uz Eiropu atveduši senie romieši. No tā arī senais nosaukums
Pontijas rieksts - Nux Pontica. Lazdu ģints pārstāves plaši sastopamas
gan Eiropā, gan Ķīnā, Japānā, Irānā, Ziemeļamerikā Atlantijas piekrastē,
kalnos var augt pat 2000 metrus virs jūras līmeņa. Latvijā lazdām
"patīk ieviesties" auglīgās, kaļķainās augsnēs. Var būt gan atsevišķi
krūmi, gan dažāda lieluma audzes pamežā, īpaši bagātīgi upju gravās un
krastos. Lazdas dabā pavairojas veģetatīvi - ar sakņu un celmu atvasēm.
Ātri ieviešas izcirtumos, degumos, gravās, mežmalās, taču aug samērā
lēni. Jaunie krūmi sāk ražot pēc 5-10 gadiem. Lazdas mūža ilgums ir
60-80 gadi. Ļoti aukstās ziemās ar ilgstošu salu var izsalt. Lazdas
zied martā, aprīlī, rieksti nogatavojas septembrī, oktobrī. Raža ir
katru gadu, taču īpaša ik pēc 3-4 gadiem.
Pielietojums
Īrijā vēl tagad tic, ka
kabatās nēsāti lazdu rieksti novērš reimatismu. Lazda ir ķeltu svētais
koks. Teikas vēsta, ka ar tās rīkstēm no salas padzītas čūskas. Lazda
zied gavēnī - cietajā mēnesī. Latviešu tautas ticējumos ieteikts -
tautās vai tumšā naktī ejot, ņem līdzi lazdas zaru vai nūju. Lai justos
drošāk, var skaitīt šādus vārdus: "Lazda netura blēņu, nevēl ļauna, pat
velna nebēdā!" Latviešu tautas ticējumos norādīta sakarība: "Kad
lazdām daudz riekstu, to gadu dzims daudz bērnu." Neiesaka apēst riekstu
jumi ar diviem kodoliem - tas nozīmē apēst savu nelaimi. Šādu riekstu
drīkstēja glabāt tikai zintnieki. Jumis kā augļa dubultnieks simbolizēja
auglību, tomēr iepriekš minētajā ticējumā saglabājušies vēl senāki
pasaules uzskati. Dvīņu piedzimšana, augļu vai riekstu Jumis bija atkāpe
no dabas noliktās kārtības. Tas tika uzskatīts par kaut ko nedabisku un
tāpēc iznīcināmu. Lazdu rieksti ir vērtīgs uzturlīdzeklis, bagāti ar
minerālvielām, B un E grupas vitamīniem, taukvielām 58-71%, ogļhidrātiem
un celulozi. Lai gan modernās medicīnas speciālisti lazdas
dziednieciskās spējas īpaši nevērtē, tautas medicīnā no seniem laikiem
plaši lieto gan riekstus, gan lazdas mizu, saknes un lapas, arī
ziedputekšņus, sajauktus ar medu. Glāzē ūdens iemaisīti samalti rieksti -
"riekstu piens" vai riekstu krējums" ārstē plaušu slimības, drudzi,
spēcina organismu. Riekstu kodoli bez brūnās miziņas kopā ar medu
ieteikti kā uzturlīdzeklis mazasinīgajiem, ārstē reimatismu.
| 