Ārstniecības augi Latvijā

Lai zied koši zilie lini,
Mēs dzīvosim dziedādami...

Dziesmās un dzejas rindās apdziedātie linu zilie ziedi - it kā tikai tajos slēptos visa linu burvība un skaistums. Patiesībā ne mazāk daiļas rindas varētu veltīt arī linu sēkliņām un no tām iegūstamajai eļļai. Kas gan ir šis brīnumainais augs, kuru īstenībā mūsu senči jau pazīst kopš senseniem laikiem un kurš bija tik nepelnīti aizmirsts. Katrai nācijai ir savi īpaši līdzekļi, lai pāragri nenovecotu, lai nesaslimtu ar sirds slimībām vai vēzi. Japāņiem tās ir jūras aļģes, ķīniešiem - rīss, afrikāņiem -papaija un ananass, skandināviem - dziļūdens zivis, frančiem - sarkanvīns. Arī latviešiem ir savs brīnumlīdzeklis un tie ir lini. Lini zied jūnijā, jūlijā. Sēklas nogatavojas augustā, septembrī.

Sējas lina izcelsme nav precīzi zināma. Uzskata, ka tas varējis veidoties no Vidusjūras reģionā savvaļā augošā šaurlapu lina (L. angustifolium). Iespējams, sugas attīstība notika divos virzienos, ko noteica ģeogrāfiski apstākļi. Tā pašās senākās pirmsējumu vietās Turcijā, Ēģiptē, Alžīrijā, Tunisijā, Spānijā, Itālijā un Grieķijā radās auduma gatavošanai derīgais garšķiedras lins; Dienvidrietumu Āzijā, arī Vidusāzijas valstīs, Afganistānā un Indijā – eļļas lins. 9000 gadus senā vēsturē, Indijā tika izgatavots pirmais linu audums. 4-5 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras lins bija labi pazīstams Mezopotāmijas, Assīrijas, Ēģiptes tautām. Linu uzskatīja par senēģiptiešu auglības dievietes Izīdas augu.

Latvijā linu sēklas atrodamas jau agrā dzelzs laikmeta izrakumos Kivtu apmetnē. Lini audzēti jau agrāk.

Idra (judra, ņidra), sējas - Camelina sativa. Idra ir senākais eļļas augs Austrumeiropā, Viduseiropā un arī Latvijā. Latvijā senākā idras sēkla atrasta Ķivutkalnā un attiecināma uz senāko dzelzs laikmetu. Latvijā idru kā kultūraugu audzēja līdz vēlajam dzelzs laikmetam, lai gan jau šajā laikā un vēlāk idra kļuva par linu tīrumu nezāli. Sevišķi daudz idras zaraino stublāju atrasts Āraišu ezerpilī, kur tie izmantoti kā guļbūvju celtņu pakojums.

Mūsu dienās linus kultivē gandrīz visās valstīs. Eiropai raksturīgie klimatiskie un augsnes apstākļi ir piemērotāki garšķiedras lina audzēšanai. Tā sējumu platība pasaulē aizņem apmēram 2 mlj ha, eļļas lina – 3 – 4 reizes vairāk.

Tibetas medicīnā izmanto ziedus un sēklas. Tibetas medicīnā izmanto arī virszemes daļu, sēklas ir atkrēpošanas līdzeklis; lieto pret neirastēniju, oligūriju.

Sējas lina svaigu virszemes daļu izmanto homeopātijā zāļu drudža un urīnpūšļa iekaisuma ārstēšanai.

Pļavas liniņa virszemes daļas esenci izmanto homeopātijā bronhīta, caurejas, hemoroīdu, amenorejas ārstēšanai. Bulgārijā tā lapu uzlējumu un pulveri izmanto par caurejas līdzekli, bet citviet lakstu uzlējumu, novārījumu, pulveri – par caurejas, diurētisku, prettārpu līdzekli, pretiekaisuma līdzekli podagras, ascīta, nieŗakmeņu slimības gadījumā.
Pļavas liniņš ir vienīgā Latvijā savvaļā sausās un mitrās pļavās un norās augošā linu ģints suga. Virszemes daļā konstatēti cianogēniskie glikozīdi, podofilotoksīna grupas lignāni, ogļhidrāti un tiem radniecīgi savienojumi (linīns), ēteriskā eļļa, pigmenti, bet sēklās – 25,6% tauku eļļas.

LATVIEŠU TAUTAS TICĒJUMI

• Ja grib zinât, kur lini tanī gadā sējami, vai kalnā vai lejā, tad saimniekam priekš sēšanas jāizvāra vistu olas un, pirmo olu nolobot, jāapskatās, kur ir bedrīte, olas galā vai sānos.
• Lai uzzinātu, kad sēt linus, lai tur neaugtu nezāles, tad vajaga mest ūdenī sērmūkšļa kociņus: ja tie grimst, tad vēl nevar sēt, ja negrimst, tad var.
• Lini jāsēj kadiķu ziedu laikā, tad tie labi izdodas.
• Lini jāsēj ievas ziedu laikā, tad labi izdodas.
• Linus sēj, kad ābeles zied, pilnā un dilstošā gaismā, kamēr mēness vēl ir spožs. Jaunā mēnesī sēti lini dod daudz sēklu; vecā mēnesī sētiem ir atkal labāka šķiedra.
• Lini jāsēj miglainā rītā, tad viņi tīri aug.
• Ja linus sējot apmācies laiks, tad būšot gari lini.
• Linus vajaga sēt vai nu priekš saules lēkta, vai arī pēc saules rieta, tad viņi nekritīs veldē.
• Lini jāsēj tad, kad gaisā mākoni iet garās strīpās, jo tad aug gari lini.
• Lini jāsēj vecā mēnesī, tad būs laba šķiedra.
• Lini pavasarī jāsēj tanī datumā, kurā rudenī pirmo reizi sniegs snieg.
• Linus vajaga sēt aukstā laikā, kad rokas salst, tad tie labi izdodas.
• Lini jāsēj spožā saulainā dienā, tad balti krekli esot.
• Lini jāsēj ar muguru pret ziemeļiem, tad labi padodas.
• Kad linus sēj, tad jālaiž pastalām auklas vaļā, lai velkas līdzi pa zemi, tad gari lini aug.
• Kad linus sēj, tad vāra sējējam vistas olas, un ja tās labi lobās, tad augs gari lini.
• Pirmos linus sējot, jāliekot drusciņ nauda kabatā, lai labi lini padotos.
• Linus sējot vajaga iet kailām kājām, lai augtu kupli lini.
• Kad sēj linus, cik sieviete augstu ceļ svārkus, tik gari augs lini.
• Lai augtu gari lini, tad vīrieši gavēnī nedrīkst matus griezt.
• Ja rudenī, linus plūcot, mazākos atstāj nenoplūktus, tad vīram jeb sievai būs plika galva.
• Linus plūcot, pēdējais bars jārauj saimniecei un pēdējā sauja jāsviež gaisā, lai citu gadu augtu gari lini.
• Kad pilnā mēnesī plūc linus, tad tie ir šķiedraini.
• Ja linus plūcot gadās pretī akmens, tad sagaidāms drīzi krusta bērns.
• Ja linus plūcot peles pīkst, tad būs dārgi lini.
• Kad linus beidza plūkt, tad sacīja: "Lini podā, spaļi malā, gulbja baltumu, siksnas stiprumu."
• Linus vajagot sestdienā mērkt, tad viņi ātri izmirkstot.
• Linus mērcot, mārkā jāiemet pelni, tad lini būs mīksti un spīdoši.
• Pirmais linu vezums jāgāž mārkā pret vasaras pusi, tad lini drīz izmirks. Ja gāšana iznāk pret ziemas pusi, tad trīs klēpji jāsviež pret vasaras pusi, tad var gāzt vezumu arī pret ziemeļiem.
• Linus nevar mērkt tanī nedēļas dienā, kad tie sēti, tad labi nemirkst.
• Ja linu mārkā ir kaļķains ūdens, tad jādara tā: Pavasarī jāsaved paegļi, jāsagāž linu mārkā un jātur visu vasaru. Linu mērcamā laikā paegļi jāizvelk un jāmērc lini, tad lini būs eļļaini un mīkstu šķiedru.
• Sapnī kad strādā ar liniem, tad dzīvē labi izdodas.