Ārstniecības augi Latvijā

Ozola miza - Quercus cortex

Koku mūžs ir ievērojami garāks nekā citiem kokiem, kas zaļodams gadu simteņiem, sasniedzis milzu apmērus. Savvaļā Latvijas mežos aug tikai parastais ozols. Vēl ir zināmas pāri par 600 ozolu sugas, kas aug visās pasaules malās, arī tropu mežos un saglabā savas lapas visu gadu.

Parastiem ozoliem augums nav liels bet bieži tie zaudējuši galotni. Ozols šādu izcilu mūžu sasniedz tādēļ, ka tam ir cieta un izturīga koksne, kas satur daudz miecvielas. Ozols zied maijā, kad lapām plaukstot parādās dzeltenzaļganas, nokarenas sīku vīrišķo ziedu spurdzes un grūtāk saskatāmi zalgani sieviškie ziedi no 1-3 uz stāvoša ziedkātiņa. Vienai daļai ozolu sugu, zīles ienākas ziedēšanas gadā, rudenī, citām sugām - tikai nākošā gada rudenī.

Pirms 10 gadu tūkstošiem Latvijā ieviesās milzīgi ozolu meži un līdz pat 18. gs. aizņēma ievērojamu mūsu zemes daļu. Šie koki deva cilvēkiem patvērumu, barību un spēcināja viņus garīgi. Mūsdienās ozols kļuvis par retumu. Šīs varenās ozolbirzis sāka izcirst jau 17. gadsimtā hercoga Jēkaba un 18. gadsimtā Pētera I kuģu būvei. Tagad izcirsts gandrīz viss, un Latvijā ozoli aizņem tikai pusprocentu no mežu kopplatības. Ozoli ne tikai mūsu senčiem, bet arī visā Eiropā bija svēti koki. Viņu starojums deva cilvēkiem veselību un apskaidrību. Ja kāds senču svētozols gāja bojā, tieši tajā pat vietā stādīja jaunu. Senajiem grieķiem zem ozoliem bija svētvietas Zevam un Apolonam. Daudzi grieķu teksti vēsta, ka Apolons bieži (vai pat katru gadu) devies uz ziemeļiem, uz savas mātes Letas dzimteni (letu zeme – Lettland, tas ir, Latvija). Vai tā nav norāde uz lielajām ozolu audzēm Baltijā? Senie romieši ozolu saistīja ar Jupiteru, tā zīles sauca par dievišķiem augļiem. Arī ķeltu priesteri druīdi ozolu saistīja ar viņu augstāko debesu dievību – Toru. Tāpat arī senajiem prūšiem, lietuviešiem, slāviem ozols bija svētākais koks.

Mūsu vectēvi teica: «Vīrs kā ozols» – tā bija augstākā uzslava. Rietumeiropā senatnē varoņus greznoja ar ozollapu vainagu. Tāpat senās Grieķijas galveno dievību – Zevu attēloja ar ozollapu vainagu galvā. Senatnē karavīrus par izciliem varoņdarbiem apbalvoja ar ozolu vainagiem. Arī mūsu dienās visā pasaulē ozollapas simbolizē godu un varonību, pats ozols – spēku, izturību, varenību.

Mizu ievāc no jauniem (līdz 10 gadus veciem) augiem vai to res­nākajiem zariem, kad mi­zas biezums sasniedz 2... 3 mm. To vāc agri pava­sarī no aprīļa līdz jūni­jam, sulu cirkulācijas laikā, kad tā visvieglāk nolobās. Uz stumbra vai zariem taisa 2 griezumus ne tuvāk par 3 cm vienu no otra. Ar garenisku griezumu tos savieno un noloba izgriezto mizas gabalu. Pēc ievākšanas mizu izklāj plānā slānī nojumēs un, žāvēšanas laikā vairākkārt pārcilājot, samaisa. Ievācot mizu, jāraugās, lai uz tās nebūtu ķērpju un saplaisājumu. Mizas uzglabāšanas ilgums 5 gadi, pēc pārbaudes to papildus var uzglabāt vēl 2 gadus.

Ozolu miza satur 12-20% miec­vielu, gallusskābi, ellagskābi, pentozānus, flavonoīdus, cu­kurus, pektīnvielas, flobafēnus u. c.

Ozolu mizas preparātu iedarbība pamatojas uz miecvielu spēju sablīvēt, miecēt ādu, gļotādas. No dro­gas gatavo tējas un novārījumus, kurus lieto kā savelkošus, pretiekaisuma līdzekļus, caurejas, kuņģa un zarnu asiņošanu ārstēšanai. Ārīgi tos lieto mutes dobuma ska­lošanai hroniska rīkles iekaisuma (tonsilīta), stomatītu, faringītu, gingivītu ārstēšanai, pret nepatīkamu smaku mutē, kā arī ādas iekaisumu, ja izdalās daudz eksudātu, un apdegumu ārstēšanai, pret hemoroidālām asiņošanām, peldēm pret roku un kāju svīšanu, skalojumiem uroģenitālo orgānu akūtu iekaisumu ārstēšanai. Tautas medicīnā parastā ozola mizu izmanto tāpat kā zinātniskajā medicīnā, bet bez tam vēl apsaldējumu, izgulējurnu, skrofulozes ārstēšanai, skalojumiem pret bal­tajiem ziediem un trihomonu invāzijām. Iekšķīgi lieto di­zentērijas, pārmērīgu menstruālo asiņošanu, urīnpūšļa iekaisumu, cingas, rahīta, aknu un liesas slimību ārstē­šanai, kā arī pret saindēšanos ar sēnēm un vara sāļiem. Uz lapām izveidojušos pangu novārījumu lieto apdegumu un apsaldējumu ārstēšanai.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

• Ozola zīļu milti. Zīles satur cilvēkam indīgu vielu – kvercitu. Tomēr karsējot, kvercits sadalās. Zīlēs ir 57 % cietes, 7 % olbltuma, 10 % cukura, līdz 5 % tauku, kā arī miecvielas. Zīlēm nomizo cieto apvalku un uz divām diennaktīm iemērc ūdenī, kuru 3 – 4 reizes dienā maina. Pēc tam zīles nokāš, pārliek emaljētā traukā pārlej ar ūdeni attiecībā 1:2, un uzkarsē līdz vārīšanās brīdim. Padzesē un tādas pat miklas, bet vēl siltas samaļ gaļas maļamajā mašīnā. Novieto plānā slānī uz koka paliktņa (piemēram, finiera) un izžāvē. Izžuvušo masu samaļ kafijas dzirnaviņās.
• Ozolzīļu pankūkas. Ņem 100 g zīļu miltu un 200 g kviešu miltu, sajauc ar 250 g ieskābuša vai sarūguša piena, pieliek 1 tējk. cukura, sāli pēc garšas, 1 jēlu olu un visu rūpīgi samaisa. No masas veido biezās pankūciņas un augu eļļā apcep. Pasniedz ar skābu krējumu.
• Ozola mizu novārījums. Vāra ūdens vannā 30 min, saturu bieži maisot. Atdzesē 10 min. Izkāš. Piemīt ārkārtīgi reta īpašība – spēja izvadīt no organisma smagos metālus – svina, vara u.c. sāļus
• Ozola mizu novārījums. Vāra ūdens vannā 30 min, saturu bieži maisot. Atdzesē 10 min. Izkāš. Pielieto, ja cilvēks saindējies ar indīgiem augiem.
• Ozola mizu novārījums. Vāra ūdens vannā 30 min, saturu bieži maisot. Atdzesē 10 min. Izkāš. Kompreses labi līdz, ja satūkuši dziedzeri, sāp kakls, mandeles.
• Ozola mizu novārījums. Vāra ūdens vannā 30 min, saturu bieži maisot. Atdzesē 10 min. Izkāš. Skalojumi noder pie angīnas, šarlaka, difterijas, sastrutojušām mandelēm un sieviešu vainām.
• Ozola mizu novārījums. Vāra ūdens vannā 30 min, saturu bieži maisot. Atdzesē 10 min. Izkāš. Vannas labas pie augoņiem, izgulējumiem, pēc apsaldēšanās, ja jēlas pirkstu starpas, ja svīst kājas.
• Ozola mizu novārījums. 50 g – 100 g uz 1 l ūdens Vāra ūdens vannā 30 min, saturu bieži maisot. Atdzesē 10 min. Izkāš. Lieliski palīdz kāju svīšanas ārstēšanai.
• Ozola mizu novārījums. 250 g uz 5 l ūdens Vāra ūdens vannā 15 min, saturu bieži maisot. Atdzesē. Izkāš. Pievieno vannas ūdenim. Piemīt izteikta savelkoša, pretiekaisuma īpašiba. Mazinās sāpju un niezes sajūta.
• Ozola mizu un salvijas lapu novārījums - 40 g uz 1 l ūdens Vāra ūdens vannā 15 min, saturu bieži maisot. Atdzesē 45 min. Izkāš. Lieto karstu, mutes dobuma skalošanai.
• Ozola mizu tēja. Ne tikai atindē zarnu traktu pie caurejas un aptur asiņošanu, bet arī stiprina sirdi. Tā ārstē urīnpūšļa un elpošanas ceļu iekaisumus, galvassāpes, kuņģa vēzi.
• Ozola lapas, ozola zīles, medus. Vāra ūdens vannā 15 min, saturu bieži maisot. Atdzesē 45 min. Izkāš. Lieto kā tēju plaušu, kuņģa, aknu saslimšanu gadījumos. Medus pastiprina tējas iedarbību.
• Vienādās daļās pa 20 g - ozolu miza, balto nātru ziedi, kumelīšu ziedi, rožu ziedlapiņas, pelašķu ziedi. Vāra 30 min, atšķaida. Lieto vannām sievietēm, sāpju gadījumos.
• 2 d tievas ozola saknītes, 1 d melnās papeles pumpuri, 7 d pilnpiena sviests - Samaisa un nostādina 12 stundas siltā vietā, pēc tam vāra 30 min, izkāš. Ziede, ādas ieziešanai pie dažādām saslimšanām. Mazina sāpes, atvēsina un palīdz ātrāk sadzīt brūcēm.
• Ozola zīļu kafija. Jādzer kuņģa un zarnu stiprināšanai, gremošanas veicināšanai, ārstē kaulu trauslumu, mazasinību.
• Pangu pulveris. Kaisa uz asiņainiem ievainojumiem. Vēl to kaisa, lai noēd lieko gaļu, augoņus.

Ozols – dziedē brūces, mazina svīšanu 
Dr. Artūrs Tereško
 
Tikko sākušas cirkulēt sulas, der sagādāt ozola mizas, kas izceļas ar dāsnu miecvielu daudzumu. Senos laikos tās izmantoja ģērēšanai - ādas olbaltumi reakcijās ar šīm vielām kļuva tik blīvi, ka vairs nelaida cauri ūdeni. Miecvielas tikpat aktīvi reaģē arī ar olbaltumiem, ko radījuši dažādi iekaisumi – audu erozijas vieta tiek pārklāta ar saudzējošu plēvīti, kam vairs netiek cauri ne vīrusi, ne mikrobi.
Angīnas, faringīta vai stomatīta gadījumos nav labāka mutes skalojamā līdzekļa par ozolu mizas novārījumu. Tas iedarbīgi dziedē arī apdegumus, īpaši tādus, kuriem pārplīsušās čulgas. Skats skarbs – vaina, uz kuras uzliek mizas novārījumā samērcētu apsēju, pēc īsa brīža pārvēršas melnā repulī. Taču tā nav nekroze, bet sadzīšanu veicinošs aizsargslānis; galvenais - nekasīt to nost.
Novārījumu var likt arī uz citām mitrojošām vainām, sulojošām ekzēmām, trofiskajām čūlām - mazinās nieze, tiek pārtraukta šķidrumu izdalīšanās.
Ozolmizu novārījumu kopā ar ārsta izrakstītiem medikamantiem droši var lietot kuņģa gļotādas asiņošanu gadījumos. Tāpat tas derīgs roku, bet jo sevišķi paaugstinātas kāju svīšanas novēršanai. Palīdz arī kapilārās asiņošanas gadījumos, vienalga, vai pie vainas pārlieku jutīgs deguns vai pret zobu tīrīšanu protestējošas smaganas.
Lai cik vērtīgas ir mizas, to ieguvē nedrīkst darīt pāri kokam, tāpēc labāk mizot veco ozolu sīkzariņus, kas nav resnāki par vienu centimetru, bet likt mierā jaunos kociņus.
 
Lai iegūtu desmitprocentīgu ozolmizu novārījumu, ņem kārtīgu sauju – apmēram četras ēdamkarotes (jeb 20 gramu) - sasmalcinātu miziņu, aplej tās ar puslitru ūdens un vāra desmit līdz divpadsmit minūtes, kamēr iegūts 200 ml. tumša, gandrīz melna šķidruma. To atdzesē, lej burkā un glabā ledusskapī, nebēdājot par izveidojušos eļļaino plēvīti. Tāds novārījums ilgi nebojājas.

TAUTAS TICĒJUMI

• Kad pērkons sperot un trāpot pret ozolu, tad tūliņ sperot atpakaļ.
• Ozolus nedrīkst stādīt mājas tuvumā, tad pērkons bieži mājās iesper.
• Kam ozolam drīzāk lapas ronas nekā osim, tad sausa vasara esot gaidāma; kad atkal osim drīzāk, tad slapja.
• Ja ozols izplaukst maijmēnesī, tad gaidāma audzelīga un jauka vasara.
• Ozoli jācērt tad, kad ir ziemeļu vējš, tad esot stipri un ķirmeņi neēdot.
• Ozolus un ievas nedrīkst stādīt mājas tuvumā, tad iesperot pērkons un ābelēm ziedus noņemot.
• Kad ozolam sāk lapas plaukt, tad sāk lakstīgala dziedāt.
• Ja ozoliem ir daudz zīļu, tad būs priekš Ziemassvētkiem daudz sniega un pēc tam lielas salnas. Ja ozola āboli ir sausi, tad būs sausa vasara; ja slapji, tad arī vasara būs slapja.
• Ja ozolam daudz zīļu, gaidāma barga ziema.
• Ja ozols ir bagāts ar zīlēm, tad barga ziema un bagāts nākamais gads.
• Kad ozoliem daudz zīļu, tad tā gada rudenī ir bagāta raža.
• Ja ozolu zīles ap Miķeliem ir slapjas un pārsprāgst, gaidāma lēna ziema.
• Ja rudenī ozoliem ir daudz zīļu, tad nākoša vasarā būs laba kartupeļu raža.
• Ja ozola zīlēs atrod kādu tārpiņu, tad ir gaidāma labs gads.
• Ja ozolam bieži krīt lapas, būs viegls gads kā cilvēkiem, tā arī lopiem.
• Kad ozolam rudenī spicē paliekot lapas, kad citiem kokiem lapas jau nobirušas, tad tai mājā un tai gadā viens puisis precēšoties. Ja lapas paliekot spicē liepai, vīksnai vai ābelei, tad precēšoties kāda meita.
• Ja ziema ozolam lapas nenobirst, tad zem tā ozola guļ čuska.
• Miķēļa diena apskata ozola ābolus. Ja tur nekā neatron, tad nākamā gadā būs slimības. Ja tur ir zirnieklis, tad būs mēris, bet ja tārpiņš, tad būs labs gads.
• Ja sapni redz ozolu un liepu pagalmā augot, tad tās mājas saimnieka meitai būs kāzas.