Sākums » Materiāli » Ārstniecības augi » R

Rabarberi
04.07.2011, 19:24
Rabarberi

Rabarberi - Rheum
Dārza rabarberi (Rheum rhaponticum)
Rabarberu sakne - Rhei radix
Ревень
Rhubarb

Rabarberi uzlabo garastāvokli, nostiprina kuņģa – zarnu traktu, veicina aknu darbību, uzlabo apetīti, mazina slāpeju sajūtu, novērš sliktu dūšu. Attīra asinis, palīdz sirds nepietiekamības gadījumā. Lieto arī hemoroīdu, caurejas, hepatīta, drudža gadījumos.

Rabarbera dzimtene ir Rietumķīnas un Austrumtibetas kalniene. Rabarbers var lepoties ar garu izmantošanas vēsturi. Ķīnas rabarbera sakņu lietošana medicīnā dokumentāli fiksēta jau apmēram 2700.gadā pirms mūsu ēras Ķīnā - pirms pieciem tūkstošiem gadu no stepes auga saknēm ieguva ārstniecisku vielu, kas veicināja gremošanas procesus.

 Kā ārstniecības augs tas pazīstams gandrīz 5 gadu tūkstošus, no Ķīnas nonācis Persijā un Senajā Grieķijā. Par tā lietderību dažādu kaišu, tostarp astmas, ārstēšanā rakstījis Avicenna, un pateicoties viņam un arābu ārstiem, to iepazina viduslaiku Eiropa. Pirmais no eiropiešiem Ķīnā pabija un tur rabarberu vākšanu novēroja lielais 13. gadsimta ceļotājs venēcietis Marko Polo. Lai iegūtu izejvielu preparātu izgatavošanai praktizē rabarberu kultivēto šķirņu audzēšanu. Lielāko daļu šīs izejvielas iegūst Ķīnā no 5-10 gadīgiem augiem. Šis augs mēdz sasniegt 2-3 augstumu.Auga kultivētajām – dārza šķirnēm piemīt tādas pašās īpašības kā savvaļā augošajiem augiem.

Saknes ievāc no 5-10 gadīgie augiem. Pagatavo drogas. Galvenās aktīvās vielas ir miecvielas un antrahions.

Sakņu pulveris. Augu ieteicams izmantot atslābinošo un liekā svara pazeminošo tēju sastāvos. Nelielās devās (0.05-0.5 g) sakņu pulveri izmanto kuņģa – zarnu trakta iekaisumu gadījumos, daudz lielākā devā tas iedarbojas kā atslābinoš līdzeklis. Iesaka lietot aizcietējumu gadījumos. Nav ieteicams lietot grūtniecības, menstruāciju laikā. Pielieto bērniem caurejas gadījumā, kad parādās pirmie zobiņi. Pie ilgstošas lietošanas jāuzmanās, jo var tikts par daudz organismā zaudēts kālijs.

Rabarberu sastāvs ir visai daudzveidīgs. Tajos ir daudz askorbīnskābes, arī A, E , C (14-20 mg/%), P (līdz 80 mg/%) un daži B grupas vitamīni, rutīns, nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs, jods, organiskās skābes, pektīni, cukuri, miecvielas, flavonoīdi un daudz kas cits. Kāti ir bagāti ar organiskajām skābēm (ābolskābe – 1.58-2.6%, citronskābe, dzintarskābe, skābeņskābe).

 Tautas medicīnā svaigus rabarberus izmantoja kā spēcinošu, temperatūru pazeminošu, dažādus šķidrus izdalījumus un asinsradi veicinošu līdzekli. Kopš sirmas senatnes lietoja rabarberu kātus un sulu, lai ārstētu aknu un kuņģa – barības trakta kaites. Mūsdienu medicīna norāda, ka šis augs sekmē kuņģa sekrēciju, palīdz pie pazemināta kuņģa skābes daudzuma, uzlabo apetīti, nostiprina kuņģa gļotādas sīkos asinsvadiņus, kā arī uzlabo aknu stāvokli un noder pie vieglas formas hipertonijas. Augstais kālija saturs labvēlīgi iespaido sirds slimniekus un veicina urinēšanu.

Tomēr jāzina: rabarberos – īpaši pēc Jāņiem – veidojas visai liels skābeņskābes daudzums. Tā organismā reaģē ar kalcija sāļiem, veidojot nešķīstošus savienojumus – oksolātus. Šie oksolāti kuņģa – zarnu traktā traucē kalcija uzsūkšanos, turklāt paši viegli nokļūst asinīs, arī tur viegli saistās ar kalciju un palielina oksolātu saturu asinīs. Tas ir bīstami cilvēkiem ar vairogdziedzera darbības traucējumiem, bērniem un grūtniecēm, kam kalcija deficīta dēļ var uznākt muskuļu krampji un tikt traucēta asins recēšana. Paaugstināts oksolātu saturs asinīs veicina akmeņu veidošanos nierēs. Par skābeņskābes pretlīdzekli uzskata ābolu etiķi. To lieto pa 1 tējkarotei uz glāzi ūdens 2 – 3 reizes dienā, tādējādi mainot asins un urīna reakciju uz skābo pusi, palielinot oksolātu šķīstību un izvadīšanu no organisma ar urīnu. Arī piens der, jo tas satur daudz kalcija un tādējādi kavē skābeņskābes nokļūšanu no zarnu trakta asinīs. No skābeņskābes pilnīgi brīvus rabarberus var iegūt, izmantojot veco labo sulu tvaicētāju: divdaļīgu katlu, kur apakšā ielej karsējamo ūdeni, bet augšdaļā ieliek tvaicējamo produktu. Karsējot katlu uz uguns, pa augšpusē esošo caurulīti nāk laukā iztvaicētais koncentrāts, un pēc šīs tehnoloģijas skābeņskābe paliek biezumos. 

 Oksālskābes dēļ, pārstrādājot rabarberus, jāizvairās no alumīnija traukiem, rūsējoša tērauda nažiem un alumīnija folijas – to savienojumā ar oksālskābi veidojas nebūt ne vajadzīgi ķīmiski brīnumi.

 Medicīniska nozīme ir palmlapu un ārstniecības rabarberiem, (R. palmatum var. tanguticum; R. officinale), kuri savvaļā aug kalnajos Rietumķīnā. Pie mums tos dažkārt audzē parkos un dārzos kā krašņumaugus. Medicīnā lieto saknes. 
  Šī auga saknēs ir 2 galvenās fizioloģiski aktīvās vielu grupas; antraglikozīdi un tannoglikozīdi. Mazās devās tos lieto pret caureju (0,05—0,2 g), bet lielās pa 0,5—2 g (pieaugušiem) par caurejas līdzekli, bērniem šī deva atkarīga no vecuma (berniem līdz gada vecumam rabarberu preparātus nedod).
 Dārza rabarberu saknēs ir viela — raponticīns, ārstniecībā lietojamā rabarbera saknēs tās nav. Ir noskaidrots, ka raponticīnam ir izteikta estragona aktivitāte, līdzīga sieviešu dzimumhormonu preparātam dietilstilbestrolam. Rietumeiropā ir patentēts preparāts fitoestrols dražejās, kuru lieto amenorejas (menstruācijas trūkums) un klimaksa gadījumā.

 Rabarberus drīkst ēst ierobežotā daudzumā, jo tajos ir indīgā skābeņskābe un oksalāti. Jo sevišķi var saindēties bērni, 3—4 g šīs skābes ir toksiski, izsauc vemšanu, pat krampjus.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

  • Novārījums. 2 ēdamk. kaltēti kāti, 1,5 gl. ūdens. Uz lēnas uguns karsē 30 min, nostādina 1 stundu. Dzer 1/3 – 1/2 gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto pie mazasinības, hipertonijas, deguna vai iekšējas asiņošanas, gastrīta ar samazinātu kuņģa sekrēciju, ēstgribas trūkuma, aknu slimībām, vēdera aizcietējumiem, sirdskaitēm.
  • Uzlējums. 2 tējk. rabarberu saknes, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 2 stundas, dzer pa 1/4 gl. 3 reizes dienā. Lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā, pie saindēšanās ar pārtikas produktiem, dažādām intoksācijām, meteorisma, reimatisma.
  • Sasmalcināti rabarberu sakneņi izmantojami arī līdzīgi hennai – matu krāsošanai. Tie piešķir matiem sarkanīgu toni. Nedaudz citā koncentrācijā tie izmantojami matu balināšanai. Tie blondie ļaudis, kam nepatīk, ja mati ir sausiun trausli, var sīki sasmalcināt dūres lieluma rabarbera sakneni, uzliet tam ½ litru ūdens un vārīt 15 minūtes. Tad novārījumu nokāš, atdzesē un lieto matu skalošanai.
  • Cilvēkiem ar kuņģa un nieru problēmām, kā arī cilvēkiem ar tendenci uz caureju rabarberus nevajadzētu ēst pārlieku daudz. Cilvēkiem ar jūtīgāku kuņģi rabarberos esošās skābes var izraisīt dedzināšanas sajūtu.

  • Negatavojiet rabarberus alumīnija traukos. Alumīnijs ar oksālskābi veido savienojumus, kas uzkrājas organismā.
  • Lai mazinātu rabarberu skābumu, vairums cilvēku pievieno tiem daudz cukura. Taču to pašu iespējams izdarīt arī vienkāršāk un bez papildus cukura kalorijām – pievienojot augļu sulas.
  • Daudzi pavāri rabarberus vāra apelsīnu vai ananāsu sulā, kas atņem skābumu un piešķir saldumu.
  • Arī garšvielu izmantošana var palīdzēt ietaupīt cukuru – apelsīnu miziņas, ingvers un kanēlis ir labākie rabarberu pavadoņi saldos un pikantos ēdienos.
  • Jaunus rabarberu kātus nemizo, vecākiem kātiem novelk miziņu. Rabarberiem jānomazgā iekšējā, iedobtā kāta daļa, kur var būt zemes paliekas. Miziņu jauniem rabarberiem nenoņem.
  • Miziņu novārījumu var izmantot saldo ēdienu vai dzērienu pagatavošanai.
  • Rabarberi ar biezpienu.
    Pienā izmērcē baltmaizes šķēles. Ar tām izklāj cepamo veidni. Virsū liek 500 g gabaliņos sagrieztu un cukurūdenī novārītu rabarberu. Tad sajauc puskilogramu biezpiena ar rozīnēm un liek virsū rabarberiem. Cep cepeškrāsnī apmēram pusstundu.

  • Rabarberu kārtojums.
    Rabarberus samaļ un sajauc uz pusēm ar rīvētu rupjmaizi un nedaudz medus. Traukā liek kārtām šo masu un putukrējumu. Virsējā ir putukrējuma kārta, ko dekorē ar rabarberu gabaliņiem.

  • Rabarberi mundierī
    Rabarberu gabaliņus apviļā mīklā un vāra verdošā eļļā, pēc tam pārkaisa ar pūdercukuru. Mīkla: 1 glāzei ūdens pieber 1,5 glāzes miltu, kuros iejaukta 1 tējkarote sodas un 1 tējkarote citronskābes. Jāievēro, ka eļļai jābūt verdošai.

  • Rabarberu salāti
    200 g rabarberu, 2—3 burkāni vai 1/2 kāļa, vai 2—3 sīpoli, 2 ēdamkarotes cukura vai medus, 2—3 ēdamkarotes majonēzes, skāba krējuma vai biezpiena mērces, dilles un pētersīļu zaļumi, loki.
    Rabarberus notīra, šķērseniski sagriež plānās šķēlītēs, pieliek cukuru vai medu, sajauc, pusstundu tur aukstumā. Pieliek sarīvētus burkānus, kāli vai sīpolus un mērci, pieliek piedevas. Pārkaisa ar sasmalcinātiem zaļumiem.

  • Rabarberus sagriež šķērseniskos 2—3 mm lielos gabaliņos. Tādējādi tie ir mīksti un sevišķi garšīgi. Rabarberu kātus gareniski griezt nevajag. Tikai ļoti resnus kātus var pārgriezt uz pusēm vai uz četrām daļām.

  • Ja nepieciešams rabarberus uzglabāt svaigus, tos noskalo, ietin mitrā drāniņā (bet ne plastmasas maisiņā, rabarberiem ir jāelpo!) un liek ledusskapī – tā tos var uzglabāt līdz trim dienām.


  • Pavairojot rabarberus ar sēklām, jādara tā: kad sēklas uzdīgušas, pēc 3 nedēļām, sējumus izretina ar 15 līdz 20 cm atstarpi. Vasarā rabarberus izravē, irdina, mēslo. Nākošā gada agrā pavasarī saknītes izstāda rudenī sagatavotajā augsnē.
  • Ar organisko un minerālo mēslojumu bagātinātu zemi apliek saknei. Ja trūkst mitruma, to aplej, bet pēc tam pieber sausu zemi tā, lai stādiņu apklātu ar vienu vai pāris centimetru biezu kārtu.
  • Visskābākie ir rabarberi ar zaļiem kātiem un zaļu mīkstumu. Mazāk skābi ir sarkankātainie rabarberi ar zaļu mīkstumu, bet vismaigākie, ar gandrīz vai avenēm līdzīgu garšu ir rabarberi ar sarkaniem kātiem un sarkanu mīkstumu. Taču tieši šīs šķirnes rabarberi ir visretāk sastopamai, tiek audzēti vismazāk un tāpēc Eiropā ir visdārgākie...
  • Dārza rabarberi (Rheum rhaponticum) ir sūreņu dzimtas līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi. Tos Eiropā ieveda no Centrālas Āzijas. Augiem ir spēcīga sakņu sistēma, tos kultivē dārzos, pavairo agri pavasarī vai vēlu rudenī ar sēklām un dalot cerus. Tie ir aukstumizturīgi, mitrumprasīgi augi, labāk aug trūdvielām bagātās smilšmāla vai mala augsnēs.
  • Latvijā ir rajonētas 'Ogres 13', 'Tukuma 5' un citas šķirnes. Lapas ir sakārtotas rozetē, to garums var būt pat līdz 100 cm. Ziedi ir sīki, atrodas skarās zaru galos.
  • Ar rabarberu novārījumu var cīnīties ar dārza kaitēkļiem – tas ir labs, dabai nekaitīgs līdzeklis, piemēram, pret laputīm.
  • Eiropas lielākie rabarberu audzētāji ir Nīderlande, Anglija un Vācija.
  • Rabarberiem patīk pusēna vai ēna, mitrums un barības vielām bagāta augsne. Ja vēlas paātrināt rabarberu ražu, tad tūlīt pēc sniega nokušanas apsedz ar agroplēvi. Tikko beigušies lielie sali un arī citi asni no zemes lien ārā, plēvi ņem nost.
  • Vienā vietā rabarbers var augt apmēram desmit gadus, ja vien kaut reizi gadā pabarojam to ar labi sadalījušos kompostu vai mākslīgo mēslojumu. Pēc desmit gadiem rabarbers būtu jāpārstāda – krūms jāizrok, ar lāpstu jāsadala vecā sakne vairākās daļās un jāstāda par jaunu citā vietā. Pirmajā gadā pēc pārstādīšanas rabarberu nevajadzētu traucēt,lai tas kātīgi ieaugas un pieņemas spēkā.
  • Kad griežam rabarbera kātus, jālūkojas, lai galīgi nenoplicinām augu, citādāk tas var aiziet bojā. Tāpēc ir labāk, ja dārzā aug vismaz divi rabarberu krūmi un ražu no tiem ievācam pārmaiņus.
  • Iespējami agri jāizgriež ziedkopa, tad augs vairāk spēka atdos lapām un kātiem. Ēst var arī ziedoša rabarbera kātus, bet tiem vairs nebūs tik daudz spēka kā neziedošam rabarberam.
  • Ne vien pieaugošās oksālskābes koncentrācijas dēļ rabarberus nevajadzētu ēst pēc Jāņiem, - augam, kura lapas esam bez žēlastības griezuši visu pavasari un vasaras sākumu, sagādājot baudu saviem vēderiem, ir nepieciešama atpūta, miera fāze, kurā tas uzkrās spēku nākamajam pavasarim.
  • Pēc noziedēšanās vēlu vasarā auga virszemes daļas rudenī atmirst, dzīvs paliek tikai augsnē esošais saknenis – rizoma.

 Rabarberi ziemai

  • Rabarberu sula
    5 kg rabarberu notīra, nomazgā, nosusina, nemizotus sagriež sīkos
    gabaliņos. Liek katlā, pielej 1 l ūdens un uzvāra. Kad rabarberi mīksti, visu nokāš caur marli. Izmēra iegūtās sulas daudzumu. Uz 1 l = 1 kg sulas pievieno ¾ - 1 kg cukura, vēlreiz uzvāra un noputo. Pilda izmazgātās un izkarsētās pudelēs, aizkorķē un uzglabā vēsā vietā.
  • Rabarberu un banānu marmelāde
    700 g rabarberu, 250 g notīrītu banānu, 1 kg želejas cukura
    Rabarberus nomazgā, nosusina, nomizo, sagriež mazos gabaliņos. Banānus sagriež mazos gabaliņos. Rabarberus un banānus samaisa ar želejas cukuru, uzvāra, ļauj četra minūtes kārtīgi vārīties. Lej tīrās, izkarsētās burkās ar skrūvējamiem vāciņiem.
  • Rabarberu čatnijs
    2 sīpoli, 500 g rabarberu, 50 g rozīnes, 75 g brūnā cukura, 1 TK svaiga sarīvēta ingvera, 1 lauru lapa, 1 TK piparu graudu, ¼ l vīna etiķa
    Sīpolus notīra sakapā un izsautē etiķi mīkstus. Pievieno nemizotus, ½ cm garos gabaliņos sagrieztus rabarberus un pārējās sastāvdaļas. Uzvāra. Ļauj sešas minūtes kārtīgi vārīties. Pilda tīrās, izkarsētās burkās ar skrūvējamiem vākiem, uzglabā vēsumā.

  • Ja vēlamies arī ziemā ēst svaigus rabarberus, tos var arī sasaldēt – noskalot vai notīrīt ar otiņu smiltis, nomizot, sagriezt gabaliņos un sasaldēt pa porcijām, uzbērtus uz dēlīša. Kad rabarberi sasaluši, tos ber maisiņos vai aizvākojamos porciju trauciņos.
    Saldētā veidā rabarberi uzglabājami vienu gadu. Gan kūkām un plātsmaizēm, gan ķīseļiem un kompotiem rabarberus pievieno neatsaldētus.
  • Tāpat rabarberus var arī savārīt un salikt burkās – uz 1 kg notīrītu rabarberu ņem no 500 līdz 800 g cukura, uzvāra, noputo, pavāra piecas, sešas minūtes, lej tīrās, karstās burkās, aizvāko un ziemā vāra ķīseļus un uzpūteņus, kas garšo pēc pavasara... Vārot zapti, var likt klāt arī citronu (1 kg rabarberu, 1 vai 2 citroni, 800g līdz 1 kg cukura) vai jāņogas (1:1:1).
  • Konservēti rabarberi
    Vajadzīgi rabarberi, piedevas, kādas lieto, skābējot vai marinējot gurķus, deserta karote sāls un 1 - 2 ēdamkarotes cukura. Sagriež rabarberus 4 — 5 cm garos gabaliņos. Viegli apvāra, nolej ūdeni. Rabarberus kopā ar piedevām pilda burkās. Aplej ar verdošu ūdeni un pēc pāris stundām "gurķi" ir lietojami uzturā. Kam patīk stipri skābs, var rabarberus vārīt kopa ar piedevām un pildīt burkās. Lai neplaisātu gali, burkās liek nedaudz apvītušus rabarberus.

  • Rabarberu kvass
    1 kg rabarberu, 5 I ūdens, 0,5 kg cukura, 25 g rauga, citrona vai apelsīnu miziņas, upeņu zariņi.
    Nomazgātus rabarberu kātus sagriež, vāra ūdenī, līdz tie mīksti, ļauj ievilkties, pēc tam nokāš. Šķidrumam pieliek cukuru, atdzesē līdz 20 — 25 grādiem, pievieno raugu, garšvielas un raudzē apmēram 10 stundas. Norūgušu kvasu pilda pudelēs un uzglabā vēsā vieta.

  • Rabarberu sula
    2 porcijai -1/2 kg rabarberu.
    Rabarberu sulu ieteicams gatavot no jauniem, trausliem rabarberu kātiem, jo pāraugušu rabarberu kātos ir skābeņskābe. Rabarberu Kātus nomazgā aukstā ūdeni, sagriež 1,5-2 cm garos gabaliņos, 1 -2 minūtes pa tvaicē un pēc tam iegremdē aukstā ūdeni. Pēc atdzesēšanas no sagriezto kātu masas izspiež sulu. Lai sagatavotu sulu glabāšanai, tā jāsalej pudelēs un jāsterilizē parastā veidā.

Avots : http://www.termorelax.com/web/?id=400459
Kategorija : Ārstniecības augi - R| Skatīts : 7858 | Reitings: 0.0/0
Birkas : rabarberus, rabarbera, rabarberu, rabarberi, rabarberis
Iesaki :
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: