|
Rabarberi - Rheum
Dārza rabarberi (Rheum rhaponticum)
Rabarberu sakne - Rhei radix
Ревень
Rhubarb
Rabarberi
uzlabo garastāvokli, nostiprina kuņģa – zarnu traktu, veicina aknu
darbību, uzlabo apetīti, mazina slāpeju sajūtu, novērš sliktu dūšu.
Attīra asinis, palīdz sirds nepietiekamības gadījumā. Lieto arī
hemoroīdu, caurejas, hepatīta, drudža gadījumos.
Rabarbera dzimtene ir Rietumķīnas un Austrumtibetas
kalniene. Rabarbers var lepoties ar garu izmantošanas vēsturi. Ķīnas
rabarbera sakņu lietošana medicīnā dokumentāli fiksēta jau apmēram
2700.gadā pirms mūsu ēras Ķīnā - pirms pieciem tūkstošiem gadu no stepes
auga saknēm ieguva ārstniecisku vielu, kas veicināja gremošanas
procesus.
Kā ārstniecības augs tas pazīstams gandrīz 5 gadu
tūkstošus, no Ķīnas nonācis Persijā un Senajā Grieķijā. Par tā
lietderību dažādu kaišu, tostarp astmas, ārstēšanā rakstījis Avicenna,
un pateicoties viņam un arābu ārstiem, to iepazina viduslaiku Eiropa.
Pirmais no eiropiešiem Ķīnā pabija un tur rabarberu vākšanu novēroja
lielais 13. gadsimta ceļotājs venēcietis Marko Polo. Lai iegūtu
izejvielu preparātu izgatavošanai praktizē rabarberu kultivēto šķirņu
audzēšanu. Lielāko daļu šīs izejvielas iegūst Ķīnā no 5-10 gadīgiem
augiem. Šis augs mēdz sasniegt 2-3 augstumu.Auga kultivētajām – dārza
šķirnēm piemīt tādas pašās īpašības kā savvaļā augošajiem augiem.
Saknes ievāc no 5-10 gadīgie augiem. Pagatavo drogas. Galvenās aktīvās vielas ir miecvielas un antrahions.
Sakņu pulveris. Augu ieteicams izmantot atslābinošo
un liekā svara pazeminošo tēju sastāvos. Nelielās devās (0.05-0.5 g)
sakņu pulveri izmanto kuņģa – zarnu trakta iekaisumu gadījumos, daudz
lielākā devā tas iedarbojas kā atslābinoš līdzeklis. Iesaka lietot
aizcietējumu gadījumos. Nav ieteicams lietot grūtniecības, menstruāciju
laikā. Pielieto bērniem caurejas gadījumā, kad parādās pirmie zobiņi.
Pie ilgstošas lietošanas jāuzmanās, jo var tikts par daudz organismā
zaudēts kālijs.
Rabarberu sastāvs ir visai daudzveidīgs. Tajos ir
daudz askorbīnskābes, arī A, E , C (14-20 mg/%), P (līdz 80 mg/%) un
daži B grupas vitamīni, rutīns, nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs, jods,
organiskās skābes, pektīni, cukuri, miecvielas, flavonoīdi un daudz kas
cits. Kāti ir bagāti ar organiskajām skābēm (ābolskābe – 1.58-2.6%,
citronskābe, dzintarskābe, skābeņskābe).
Tautas medicīnā svaigus rabarberus izmantoja kā
spēcinošu, temperatūru pazeminošu, dažādus šķidrus izdalījumus un
asinsradi veicinošu līdzekli. Kopš sirmas senatnes lietoja rabarberu
kātus un sulu, lai ārstētu aknu un kuņģa – barības trakta kaites.
Mūsdienu medicīna norāda, ka šis augs sekmē kuņģa sekrēciju, palīdz pie
pazemināta kuņģa skābes daudzuma, uzlabo apetīti, nostiprina kuņģa
gļotādas sīkos asinsvadiņus, kā arī uzlabo aknu stāvokli un noder pie
vieglas formas hipertonijas. Augstais kālija saturs labvēlīgi iespaido
sirds slimniekus un veicina urinēšanu.
Tomēr jāzina: rabarberos – īpaši pēc Jāņiem –
veidojas visai liels skābeņskābes daudzums. Tā organismā reaģē ar
kalcija sāļiem, veidojot nešķīstošus savienojumus – oksolātus. Šie
oksolāti kuņģa – zarnu traktā traucē kalcija uzsūkšanos, turklāt paši
viegli nokļūst asinīs, arī tur viegli saistās ar kalciju un palielina
oksolātu saturu asinīs. Tas ir bīstami cilvēkiem ar vairogdziedzera
darbības traucējumiem, bērniem un grūtniecēm, kam kalcija deficīta dēļ
var uznākt muskuļu krampji un tikt traucēta asins recēšana. Paaugstināts
oksolātu saturs asinīs veicina akmeņu veidošanos nierēs. Par
skābeņskābes pretlīdzekli uzskata ābolu etiķi. To lieto pa 1 tējkarotei
uz glāzi ūdens 2 – 3 reizes dienā, tādējādi mainot asins un urīna
reakciju uz skābo pusi, palielinot oksolātu šķīstību un izvadīšanu no
organisma ar urīnu. Arī piens der, jo tas satur daudz kalcija un
tādējādi kavē skābeņskābes nokļūšanu no zarnu trakta asinīs. No
skābeņskābes pilnīgi brīvus rabarberus var iegūt, izmantojot veco labo
sulu tvaicētāju: divdaļīgu katlu, kur apakšā ielej karsējamo ūdeni, bet
augšdaļā ieliek tvaicējamo produktu. Karsējot katlu uz uguns, pa
augšpusē esošo caurulīti nāk laukā iztvaicētais koncentrāts, un pēc šīs
tehnoloģijas skābeņskābe paliek biezumos.
Oksālskābes dēļ, pārstrādājot rabarberus, jāizvairās
no alumīnija traukiem, rūsējoša tērauda nažiem un alumīnija folijas –
to savienojumā ar oksālskābi veidojas nebūt ne vajadzīgi ķīmiski
brīnumi.
Medicīniska nozīme ir palmlapu un ārstniecības
rabarberiem, (R. palmatum var. tanguticum; R. officinale), kuri savvaļā
aug kalnajos Rietumķīnā. Pie mums tos dažkārt audzē parkos un dārzos kā
krašņumaugus. Medicīnā lieto saknes.
Šī auga saknēs ir 2 galvenās
fizioloģiski aktīvās vielu grupas; antraglikozīdi un tannoglikozīdi.
Mazās devās tos lieto pret caureju (0,05—0,2 g), bet lielās pa 0,5—2 g
(pieaugušiem) par caurejas līdzekli, bērniem šī deva atkarīga no vecuma
(berniem līdz gada vecumam rabarberu preparātus nedod).
Dārza
rabarberu saknēs ir viela — raponticīns, ārstniecībā lietojamā rabarbera
saknēs tās nav. Ir noskaidrots, ka raponticīnam ir izteikta estragona
aktivitāte, līdzīga sieviešu dzimumhormonu preparātam
dietilstilbestrolam. Rietumeiropā ir patentēts preparāts fitoestrols
dražejās, kuru lieto amenorejas (menstruācijas trūkums) un klimaksa
gadījumā.
Rabarberus drīkst ēst ierobežotā daudzumā,
jo tajos ir indīgā skābeņskābe un oksalāti. Jo sevišķi var saindēties
bērni, 3—4 g šīs skābes ir toksiski, izsauc vemšanu, pat krampjus.
PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ
- Novārījums. 2 ēdamk. kaltēti kāti, 1,5 gl. ūdens. Uz lēnas uguns
karsē 30 min, nostādina 1 stundu. Dzer 1/3 – 1/2 gl. 3 reizes dienā
pirms ēšanas. Lieto pie mazasinības, hipertonijas, deguna vai iekšējas
asiņošanas, gastrīta ar samazinātu kuņģa sekrēciju, ēstgribas trūkuma,
aknu slimībām, vēdera aizcietējumiem, sirdskaitēm.
- Uzlējums. 2 tējk. rabarberu saknes, 1 gl. verdošs ūdens.
Nostādina 2 stundas, dzer pa 1/4 gl. 3 reizes dienā. Lieto kuņģa un
divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā, pie saindēšanās ar pārtikas
produktiem, dažādām intoksācijām, meteorisma, reimatisma.
- Sasmalcināti rabarberu sakneņi izmantojami arī līdzīgi hennai –
matu krāsošanai. Tie piešķir matiem sarkanīgu toni. Nedaudz citā
koncentrācijā tie izmantojami matu balināšanai. Tie blondie ļaudis, kam
nepatīk, ja mati ir sausiun trausli, var sīki sasmalcināt dūres lieluma
rabarbera sakneni, uzliet tam ½ litru ūdens un vārīt 15 minūtes. Tad
novārījumu nokāš, atdzesē un lieto matu skalošanai.
- Cilvēkiem ar kuņģa un nieru problēmām, kā arī cilvēkiem ar
tendenci uz caureju rabarberus nevajadzētu ēst pārlieku daudz. Cilvēkiem
ar jūtīgāku kuņģi rabarberos esošās skābes var izraisīt dedzināšanas
sajūtu.
- Negatavojiet rabarberus alumīnija traukos. Alumīnijs ar oksālskābi veido savienojumus, kas uzkrājas organismā.
- Lai mazinātu rabarberu skābumu, vairums cilvēku pievieno tiem
daudz cukura. Taču to pašu iespējams izdarīt arī vienkāršāk un bez
papildus cukura kalorijām – pievienojot augļu sulas.
- Daudzi pavāri rabarberus vāra apelsīnu vai ananāsu sulā, kas atņem skābumu un piešķir saldumu.
- Arī garšvielu izmantošana var palīdzēt ietaupīt cukuru –
apelsīnu miziņas, ingvers un kanēlis ir labākie rabarberu pavadoņi
saldos un pikantos ēdienos.
- Jaunus rabarberu kātus nemizo, vecākiem kātiem novelk miziņu.
Rabarberiem jānomazgā iekšējā, iedobtā kāta daļa, kur var būt zemes
paliekas. Miziņu jauniem rabarberiem nenoņem.
- Miziņu novārījumu var izmantot saldo ēdienu vai dzērienu pagatavošanai.
-
Rabarberi ar biezpienu.
Pienā izmērcē baltmaizes šķēles. Ar tām
izklāj cepamo veidni. Virsū liek 500 g gabaliņos sagrieztu un cukurūdenī
novārītu rabarberu. Tad sajauc puskilogramu biezpiena ar rozīnēm un
liek virsū rabarberiem. Cep cepeškrāsnī apmēram pusstundu.
-
Rabarberu kārtojums.
Rabarberus samaļ un sajauc uz pusēm ar rīvētu
rupjmaizi un nedaudz medus. Traukā liek kārtām šo masu un putukrējumu.
Virsējā ir putukrējuma kārta, ko dekorē ar rabarberu gabaliņiem.
-
Rabarberi mundierī
Rabarberu gabaliņus apviļā mīklā un vāra
verdošā eļļā, pēc tam pārkaisa ar pūdercukuru. Mīkla: 1 glāzei ūdens
pieber 1,5 glāzes miltu, kuros iejaukta 1 tējkarote sodas un 1 tējkarote
citronskābes. Jāievēro, ka eļļai jābūt verdošai.
-
Rabarberu salāti
200 g rabarberu, 2—3 burkāni vai 1/2 kāļa, vai
2—3 sīpoli, 2 ēdamkarotes cukura vai medus, 2—3 ēdamkarotes majonēzes,
skāba krējuma vai biezpiena mērces, dilles un pētersīļu zaļumi, loki.
Rabarberus
notīra, šķērseniski sagriež plānās šķēlītēs, pieliek cukuru vai medu,
sajauc, pusstundu tur aukstumā. Pieliek sarīvētus burkānus, kāli vai
sīpolus un mērci, pieliek piedevas. Pārkaisa ar sasmalcinātiem zaļumiem.
-
Rabarberus sagriež šķērseniskos 2—3 mm lielos gabaliņos. Tādējādi tie
ir mīksti un sevišķi garšīgi. Rabarberu kātus gareniski griezt nevajag.
Tikai ļoti resnus kātus var pārgriezt uz pusēm vai uz četrām daļām.
-
Ja nepieciešams rabarberus uzglabāt svaigus, tos noskalo, ietin mitrā
drāniņā (bet ne plastmasas maisiņā, rabarberiem ir jāelpo!) un liek
ledusskapī – tā tos var uzglabāt līdz trim dienām.
- Pavairojot rabarberus ar sēklām, jādara tā: kad sēklas uzdīgušas,
pēc 3 nedēļām, sējumus izretina ar 15 līdz 20 cm atstarpi. Vasarā
rabarberus izravē, irdina, mēslo. Nākošā gada agrā pavasarī saknītes
izstāda rudenī sagatavotajā augsnē.
- Ar organisko un minerālo mēslojumu bagātinātu zemi apliek
saknei. Ja trūkst mitruma, to aplej, bet pēc tam pieber sausu zemi tā,
lai stādiņu apklātu ar vienu vai pāris centimetru biezu kārtu.
- Visskābākie ir rabarberi ar zaļiem kātiem un zaļu mīkstumu.
Mazāk skābi ir sarkankātainie rabarberi ar zaļu mīkstumu, bet
vismaigākie, ar gandrīz vai avenēm līdzīgu garšu ir rabarberi ar
sarkaniem kātiem un sarkanu mīkstumu. Taču tieši šīs šķirnes rabarberi
ir visretāk sastopamai, tiek audzēti vismazāk un tāpēc Eiropā ir
visdārgākie...
- Dārza rabarberi (Rheum rhaponticum) ir sūreņu dzimtas līdz 2 m
augsti daudzgadīgi lakstaugi. Tos Eiropā ieveda no Centrālas Āzijas.
Augiem ir spēcīga sakņu sistēma, tos kultivē dārzos, pavairo agri
pavasarī vai vēlu rudenī ar sēklām un dalot cerus. Tie ir
aukstumizturīgi, mitrumprasīgi augi, labāk aug trūdvielām bagātās
smilšmāla vai mala augsnēs.
- Latvijā ir rajonētas 'Ogres 13', 'Tukuma 5' un citas šķirnes.
Lapas ir sakārtotas rozetē, to garums var būt pat līdz 100 cm. Ziedi ir
sīki, atrodas skarās zaru galos.
- Ar rabarberu novārījumu var cīnīties ar dārza kaitēkļiem – tas ir labs, dabai nekaitīgs līdzeklis, piemēram, pret laputīm.
- Eiropas lielākie rabarberu audzētāji ir Nīderlande, Anglija un Vācija.
- Rabarberiem patīk pusēna vai ēna, mitrums un barības vielām
bagāta augsne. Ja vēlas paātrināt rabarberu ražu, tad tūlīt pēc sniega
nokušanas apsedz ar agroplēvi. Tikko beigušies lielie sali un arī citi
asni no zemes lien ārā, plēvi ņem nost.
- Vienā vietā rabarbers var augt apmēram desmit gadus, ja vien
kaut reizi gadā pabarojam to ar labi sadalījušos kompostu vai mākslīgo
mēslojumu. Pēc desmit gadiem rabarbers būtu jāpārstāda – krūms jāizrok,
ar lāpstu jāsadala vecā sakne vairākās daļās un jāstāda par jaunu citā
vietā. Pirmajā gadā pēc pārstādīšanas rabarberu nevajadzētu traucēt,lai
tas kātīgi ieaugas un pieņemas spēkā.
- Kad griežam rabarbera kātus, jālūkojas, lai galīgi nenoplicinām
augu, citādāk tas var aiziet bojā. Tāpēc ir labāk, ja dārzā aug vismaz
divi rabarberu krūmi un ražu no tiem ievācam pārmaiņus.
- Iespējami agri jāizgriež ziedkopa, tad augs vairāk spēka atdos
lapām un kātiem. Ēst var arī ziedoša rabarbera kātus, bet tiem vairs
nebūs tik daudz spēka kā neziedošam rabarberam.
- Ne vien pieaugošās oksālskābes koncentrācijas dēļ rabarberus
nevajadzētu ēst pēc Jāņiem, - augam, kura lapas esam bez žēlastības
griezuši visu pavasari un vasaras sākumu, sagādājot baudu saviem
vēderiem, ir nepieciešama atpūta, miera fāze, kurā tas uzkrās spēku
nākamajam pavasarim.
- Pēc noziedēšanās vēlu vasarā auga virszemes daļas rudenī atmirst, dzīvs paliek tikai augsnē esošais saknenis – rizoma.
Rabarberi ziemai
- Rabarberu sula
5 kg rabarberu notīra, nomazgā, nosusina, nemizotus sagriež sīkos
gabaliņos.
Liek katlā, pielej 1 l ūdens un uzvāra. Kad rabarberi mīksti, visu
nokāš caur marli. Izmēra iegūtās sulas daudzumu. Uz 1 l = 1 kg sulas
pievieno ¾ - 1 kg cukura, vēlreiz uzvāra un noputo. Pilda izmazgātās un
izkarsētās pudelēs, aizkorķē un uzglabā vēsā vietā.
- Rabarberu un banānu marmelāde
700 g rabarberu, 250 g notīrītu banānu, 1 kg želejas cukura
Rabarberus
nomazgā, nosusina, nomizo, sagriež mazos gabaliņos. Banānus sagriež
mazos gabaliņos. Rabarberus un banānus samaisa ar želejas cukuru,
uzvāra, ļauj četra minūtes kārtīgi vārīties. Lej tīrās, izkarsētās
burkās ar skrūvējamiem vāciņiem.
-
Rabarberu čatnijs
2 sīpoli, 500 g rabarberu, 50 g rozīnes, 75 g
brūnā cukura, 1 TK svaiga sarīvēta ingvera, 1 lauru lapa, 1 TK piparu
graudu, ¼ l vīna etiķa
Sīpolus notīra sakapā un izsautē etiķi
mīkstus. Pievieno nemizotus, ½ cm garos gabaliņos sagrieztus rabarberus
un pārējās sastāvdaļas. Uzvāra. Ļauj sešas minūtes kārtīgi vārīties.
Pilda tīrās, izkarsētās burkās ar skrūvējamiem vākiem, uzglabā vēsumā.
- Ja vēlamies arī ziemā ēst svaigus rabarberus, tos var arī
sasaldēt – noskalot vai notīrīt ar otiņu smiltis, nomizot, sagriezt
gabaliņos un sasaldēt pa porcijām, uzbērtus uz dēlīša. Kad rabarberi
sasaluši, tos ber maisiņos vai aizvākojamos porciju trauciņos.
Saldētā
veidā rabarberi uzglabājami vienu gadu. Gan kūkām un plātsmaizēm, gan
ķīseļiem un kompotiem rabarberus pievieno neatsaldētus.
- Tāpat rabarberus var arī savārīt un salikt burkās – uz 1 kg
notīrītu rabarberu ņem no 500 līdz 800 g cukura, uzvāra, noputo, pavāra
piecas, sešas minūtes, lej tīrās, karstās burkās, aizvāko un ziemā vāra
ķīseļus un uzpūteņus, kas garšo pēc pavasara... Vārot zapti, var likt
klāt arī citronu (1 kg rabarberu, 1 vai 2 citroni, 800g līdz 1 kg
cukura) vai jāņogas (1:1:1).
-
Konservēti rabarberi
Vajadzīgi rabarberi, piedevas, kādas lieto,
skābējot vai marinējot gurķus, deserta karote sāls un 1 - 2 ēdamkarotes
cukura. Sagriež rabarberus 4 — 5 cm garos gabaliņos. Viegli apvāra,
nolej ūdeni. Rabarberus kopā ar piedevām pilda burkās. Aplej ar verdošu
ūdeni un pēc pāris stundām "gurķi" ir lietojami uzturā. Kam patīk stipri
skābs, var rabarberus vārīt kopa ar piedevām un pildīt burkās. Lai
neplaisātu gali, burkās liek nedaudz apvītušus rabarberus.
-
Rabarberu kvass
1 kg rabarberu, 5 I ūdens, 0,5 kg cukura, 25 g rauga, citrona vai apelsīnu miziņas, upeņu zariņi.
Nomazgātus
rabarberu kātus sagriež, vāra ūdenī, līdz tie mīksti, ļauj ievilkties,
pēc tam nokāš. Šķidrumam pieliek cukuru, atdzesē līdz 20 — 25 grādiem,
pievieno raugu, garšvielas un raudzē apmēram 10 stundas. Norūgušu kvasu
pilda pudelēs un uzglabā vēsā vieta. -
Rabarberu sula
2 porcijai -1/2 kg rabarberu.
Rabarberu sulu
ieteicams gatavot no jauniem, trausliem rabarberu kātiem, jo pāraugušu
rabarberu kātos ir skābeņskābe. Rabarberu Kātus nomazgā aukstā ūdeni,
sagriež 1,5-2 cm garos gabaliņos, 1 -2 minūtes pa tvaicē un pēc tam
iegremdē aukstā ūdeni. Pēc atdzesēšanas no sagriezto kātu masas izspiež
sulu. Lai sagatavotu sulu glabāšanai, tā jāsalej pudelēs un jāsterilizē
parastā veidā.
|
