Rozmarīns ārstniecības / Rosmarinus officinalis L.
Apraksts
Rozmarīns
ārstniecības. Mūžzaļš krūmājs ar augstumu 0,5-1,5 m, smaržīgs, ar tumši
pelēkbrūnu mizu. Jaunie zari ir četrkantaini, spilvaini. Lapas ir
pretēji, iegareni-lancetes, ādainas, tumšzaļi, spīdoši. Ziedi
violeti-gaišzili. Tasīte ir zvanveida, spilvaina. Putekšņlapu 2 un tie
ir garāki nekā ziedvainadziņš. Auglenīca ar divšķirtu stabiņu un augšēju
četrišķirtu sēklotni. Auglis ir 4 apaļi,tumšbrūni rieksti. Zied
februārī - maijā. Dzimtene ir Vidusjūra. Kultivējams kā ārstniecības un
eterisko eļļu augs Krimā, Aizkaukāzā un Vidējā Āzijā.Lapas un
viengadīgus stublājus sagatavo ziedēšanas laikā. Lapas satur ēterisku
eļļu (līdz 1,2%), alkaloīdus (līdz 0,5%, tai skaitā rozmarīcīnu), skābes
(rozmarīnu). Ēteriskas eļļas sastāvā ienāk pineni (līdz 30%), kamfens
(līdz 20%), cineols (10%), borneols (10%), 1-kamfora (līdz 7%). Ūdeņu
uzlējums pastiprina sirds saīsinājumus, īslaicīgi paaugstina
asinsspiedienu, paātrina menstruācijas iestāšanu, apveltīts ar
žultsdzinēja, kopēju tonizējošo un atsāpinošu darbību.
Pielietojums
Uzlējums: 1 tējk.
rozmarīna lapu uz 500 ml vārīta ūdens uzstāj 30 minūtes, izkāš. Pieņem
pa 1-2 ēdk. 3 reizes dienā kā līdzeklī, kas stimulē menstruācijas, pie
nervoziem traucējumiem klimaktēriskā periodā, kā tonizējošu līdzeklī pie
spēku paguruma, sirds neiroziem. Pielieto vannām un skalošanām pie
neirītiem un saaukstēšanām. Dējošas kompreses: 2-3 ēdk. jaunu rozmarīna
stublāju ar lapam applaucē ar vārītu ūdeni, iegriež marlē. Karstus
spilvenus pieliek pie sāpīgām vietām.
|