Ārstniecības augi Latvijā

Ložņu vārpata - Agropyrum repens L.

Iesaka www.fitoterapija.lv

Kas to būtu domājis, ka apnicīgā sakņu nezāle vārpata - Agropyrum repens ir tik noderīga ārstniecībā. Vārpatas saknes satur ap 10% gļotvielu, ēteriskās eļļas un saponīnus, kas darbojoties kopā, veicina bronhu sekrēta sašķidrināšanu un atklepošanu. Vārpatas saknes tikušas lietotas jau senajā Romā un Grieķijā. Arī mūsdienās šis augs ir iekļauts daudzu valstu farmakopejās. Vārpatas saknes pielieto vielmaiņas slimību gadījumā, kuras izpaužas kā furunkuloze, diatēze, ekzēma, seboreja (pinnes) un citas ādas slimības. Tās lieto arī aknu un nieru slimību gadījumā, kā arī podagras ārstēšanai. Saknes izrok, nomazgā, sagriež apmēram 1 cm garos gabaliņos, žāvē 50-60 grādu temperatūrā, kamēr tās liecot lūst un uzglabā sausā vietā.

Ņem l ēdamkaroti sakņu, aplej ar glāzi ūdens un vāra 10 minūtes, ļauj ievilkties 4 stundas, nokāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm trīsreiz dienā. Akūta un hroniska bronhīta gadījumā novārījumu dzer pa 2 - 3 glāzēm dienā 3-4 nedēļas. Vienlaicīgi divreiz nedēļā vannojas, pievienojot ūdenim l litru vārpatas sakņu novārījuma.

Ņem 15 g sakņu, aplej ar litru vāroša ūdens, vāra 10 minūtes, nokāšot salej pilnā vannā un vannojas 10-15 minūtes 1 reizi dienā ādas slimību ārstēšanai.

Ar šo sulu vai sakņu novārījumu mitrina matu saknes, lai aizkavētu to izkrišanu un priekšlaicīgu nosirmošanu.

•  Ārstniecības augs. Sakneņiem piemīt diurētiskas un sviedrējošas īpašības. Tautas medicīnā lieto elpošanas ceļu, nieru un urīnpūšļa iekaisumu, kuņģa un zarnu trakta, aknu un žultsceļu slimību, kā arī dažādu ādas slimību ārstēšanai, vielmaiņas traucējumu novēršanai.
• Izkaltētus sakneņus lieto arī kā kafijas surogātu.