|
Zeltsakne - Rhodiola rosea L.
Родиола розовая (золотой корень, розовый корень, очиток розовый)
Iesaka www.fitoterapija.lv
Mēs savā zemītē varam sekmīgi kultivēt zeltsakni
(Rhodiola rosea L.), kura, atšķirībā no pārējiem nebojā miegu, bet dod
mundrumu un uzlabo fizisko un garīgo izturību. Šī auga preparāti var būt
labi palīgi sportistiem, studentiem un cilvēkiem, kas pārcietuši smagas
slimības, operācijas.
Augs ir daudzgadīgs, veido masīvu, vieglu
sakneni, kurš no ārpuses izskatās kā no veca zelta-tāpēc tāds nosaukums,
bet iekšpusē lūzuma vietā sakne ir poraina un viegli iedzeltena, bet,
galvenais, smaržo pēc rozēm. Pavairo dalot sakni, stādāmo materiālu var
iegādāties pavasara tirgos-nekāds retums tas nav. Pagatavo tinktūru no
3-4 gadus veciem augiem. Var no svaigas saknes. Ņem 50 gr. saknes, aplej
ar 500 ml. degvīna, noliek siltā vietā lai ievelkas. Lieto pa 10
pilieniem 3 reizes dienā.
- Zeltskane medū (240g)
Piedāvā - www.deiva.lv
Sastāvs: zeltsakne, medus. Ieteicams lietot 2-4 tējk. dienā.
- Zeltsakne pašu gatavotam eliksīram (30g)
Piedāvā - z/s Kurmīši
Zeltsakne (Rhodiola Rosea) tautas medicīnā ir tikusi
lietota jau gadsimtiem ilgi. Grieķu ārsts, Dioskorīds, pirmo reizi
pieminējis tās medicīnisko iedarbību mūsu ēras 77. gadā De Materia
Medica izdevumā. Vikingi lietoja sakni lai iegūtu pieaugošu fizisko
spēku un izturību. Vācijā to lietoja, lai izturētu ilgstošas sāpes,
galvassāpes un tā tika uzskatīta par produktu ar izcilu pretiekaisuma
darbību.
K. Linnejs, pazīstamais zviedru botāniķis, kurš
klasificēja visus augus, nosauca to par Rhodiola Rosea 1725.gadā, jo
svaigas zeltsaknes aromāts atgādina rožu smaržu. Pēc 25.gadiem,
zeltsakne tika ierindota pirmajā vietā medicīnas preperātu sarakstā ar
zviedru farmaceitu kopsapulces lēmumu.
Savulaik zeltsakni bija
aizliegts izvest no Tibetas teritorijas. Ķīnas imperatori auga
meklējumos sūtīja speciālas ekspedīcijas. Altaja senie iedzīvotāji
rūpīgi slēpa zeltsaknes augšanas vietas.
Ikļauta Krievijas Federācijas Sarkanājā grāmatā.
Zeltsaknes saknes satur vielas, kas ļauj augu
pieskaitīt pie dabīgiem imūnmodulatoriem un adaptogeniem. Tas palīdz
stiprināt imūnsistēmu, organisma spējas pretoties pret fizisko un
emocionālo stresu, stimulē smadzeņu darbību un sekmē vispārējo
labsajūtu. To var lietot praktiski veseli cilvēki, ja ir pazeminātas
darbaspējas. Tā kā produktam ir tonizējošas īpašības, to nav ieteicams
lietot dienas otrajā pusē.
- Pēc ārtsnieciskajām īpašībām līdzinās žēņšeņam. Uskata ka zeltsaknei
ir daudz spēcīgaka psihostimulējošā iedarbība (stimulē CNS darbību) par
žeņšeņu.
- Kā dabiskais stimulators, augam ir plaša terapeitiskās iedarbības zona, neveido pieradumu pie preparātiem.
- Tēja un ūdens uzlējumi lietojami līdzīgi kā kofeīnu saturošaās
melnās un zaļās Ceilonas tējas, kafija. Tomēr vēlams šo dzērienu
nelietot katru dienu, iedarbība ir ļoti spēcīga.
Pagatavo - 1 tējk
saknes aplej ar 1 litru ūdens, vāra 7-10 min., nostādina 20-30 min.
Lieto 2-3 glāzēm dienā saldinot ar cukuru vai medu.
- No rodiolas sakneņiem ražo šķidro ekstraktu, tinktūru, gatavo uzlējumu.
- Lieto neirastēniska un asnētiska stāvokļa, stipra noguruma, pazeminātu darbaspēju un funkcionālu CSN slimību gadījumā.
- Rožainajai rodiolai piemīt stimulējoša, darbaspējas
paaugstinoša iedarbība smaga fiziska darba laikā, jo tās preperāti
normalizē vielamiņu, ekonomējot enerģētiskos resursus, sekmē ogļhidrātu
un lipīdu vielmaiņu, tādējādi stimulējot arī garīgā darba spējas un
nedaudz uzlabojot atmiņu.
- Ārīgi rodiolu lieto skalojumiem brūču, čūlu, ādas slimību,
skrofulozes, angīnas, zobu sāpju gadījumā. Kompreses izmanto
konjuktivīta dziedināšanai.
- No auga sakneņiem gatavo uzmundrinošu tēju līdzīgi kā melno
tēju. Tā ir sārtā krāsā ar savdabīgu, patīkamu vijolīšu smaržu. Rodiola
ir īpaši noderīga atveseļošanās periodā pec smagām saslimšanām, ja ir
nespēks, gurdenums.
- Tibetas medicīnā pielieto pie sirds - asinsvadu un kuņģa -
zarnu trakta saslimšanām. Senajos laikos šo sakni bija aizliegts izvest
no Tibetas.
- Mongolijā lieto pie plaušu turbrkulozes, kaulu lūzumimem, ādas
saslimšanām, kā temperat''uru pazeminošu, organismu stiprinošu līdzekli.
Kompreses liek uz brūcēm.
- Sulu izmanto kā brūču dziedējošu līdzekli.
- Ievāc auga sakneņus veģetācijas beigās no spēcīgi attīstītiem augiem, kuriem ir daudz stublāju.
- Uzmanību! Rožainās rodiolas preperātus
nedrīkst lietot cilvēki ar izteiktiem paaugstinātas nervu sistēmas
uzbudināmības simptomiem, drudzi, hipertensijas krīzi. Jāpiesargās arī
tiem, kam ir veģetatīvā asinsvadu mazspēja, pazemināts asinsspiediens
klimaksa laikā, jo var pasliktināties pašsajūta, rasties galvassāpes,
uzbudinājums, bezmiegs. Šādos gadījumos drogas deva jāsamazina vai
jāpārtrauc preperāta lietošana.
- Ekstraktu (Extractum Rhodiolae fluidum) lieto pa 5-10 pilieniem
2-3 reizes dienā 15 min pirms ēšanas. Kurss - 10-20 dienas.
Psihiatrijas praksē pēc ārsta nozīmējuma lieto vairākus mēnešus.
- Skņu uzlējums spirtā - 50 g saknes aplej ar 1/2 litru 40%
spirtu (degvīnu) un 2 nedēļas nostādina. Lieto pa 20-30 pilieniem 3
reizes dienā 30 min pirms ēšanas. Tiem kam ir nosliece uz paaugstinātu
arteriālo asinsspiedienu ieteicams lietot krietni mazākas devas.
- Sakņu uzlējums - 10 g saknes aplej ar 200 ml verdoša ūdens,
nostādina 4 stundas. Lieto pa 1/2 glāzei 2-3 reizes dienā. Dzērienam ir
lieliska garša, smalks un maigs aromāts, kas līdzinās rožu smaržai.
Garša ir nedaudz savelkoša.
- Tējas maisījums - zelstaknes saknes, bergēnijas, meža zemeņu un
aveņu, upeņu lapas, asinszāles ziedi, retēja un mārsila laksti -
vienādās devās. 2-3 ēdamk. kaltētu augu maisījumu nostādina 1 stundu 1
litrā verdoša ūdens. Saldina pēc nepieciešamības.
- Rodiolas lapas un jaunos lakstus izmanto pavasara salātos.
- Rodiolas sakneņus izmanto arī pārtikas rūpniecībā tonizējoša, bezalkoholiska dzēriena pagatavošanai.
Audzēšana
Daudzgadīgs augs. Ieteicams stādīt akmeņdārzos,
viršu dārzos, piemājas dārzos, kā zemsedzes augu. Augšanas forma
- cerveida, klājeniska. Izstāda 30cm attālumā. Zied maijā jūnijā.
Sasniedz 20-50 cm augstumu. Pavairo veģetatīvā veidā ar sakneņiem. Sakņu
ceru dalīšanu veic aprīļa vai jūlija beigās.
Vēlama auglīga, viegla augsne. Smagās mālainās augsnēs saknes var iepūt un vāji attīstās.
Savvaļā izplatīta Altajā, Urālos un citur austrumu reģionos, aug kalnos 1500 = 2500 m virs jūras līmeņa.
|
