Ārstniecības augi Latvijā

 Daudzgadīgs augs 0,5 m augstumā. Zied maijā – jūnijā violeti-rozā ziediem. Sēklas nobriest augustā. Salu izturīgs augs. Eiropā tiek kultivēts kā dekoratīvs augs.

 Ārstnieciskiem nolūkiem izmanto lapas un saknes. Lapas ievāc vasarā un rudenī. Saknes ievāc rudenī vai agri pavasarī.

 Saknes satur līdz 28% miecvielas, glikozīdu, cukuru, cieti. Lapas satur līdz 20% miecvielas, askorbīnskābi, fitoncīdus u.c.

 IEDARBĪBAS ĪPAŠĪBAS

• Pretiekaisuma iedarbība
• Savelkoša iedarbība
• Asiņošanu apturoša iedarbība
• Baktericīda, pretmikrobu iedarbība
• Nostiprina asinsvadu sieniņas
• Mēreni pazemina arteriālo asinsspiedienu.
• Nenozīmīgi palielina sirds saraušanās biežumu.
• Preparātiem no lapā piemīt žults dzenoša, antistresa un pretaudzēju iedarbība.

 PIELIETO

• Pie kuņģa - zarnu trakta iekaisumu saslimšanām
• Pie caurejas un dizentērijas. Pie dizentērijas apvieno ar medikamentozo ārstēšanu.
• Ginekoloģijas praksē izmanto pie pārmēru smagām menestruācijām, asiņošanām pēc abortiem, dzemdes kakla erozijām. Lieto iekšķīgi vai skalojamās vanniņas.
• Stomatoloģijā ar auga novārījumu ieziež smaganas, skalo mutes dobumu.
• Ar sakņu pulveri dziedē brūces to tām uzkaisot.
• Šķidros preparātus gatavo kā eleksīrus un novārījumus.
• Sastāvā esošie kumarīni un flavonoīdi veicina asins recēšanu.
• Austrumu medicīnā izmanto pie tuberkulozes un plaušu saslimšanām, locītavu reimatisma, nieru saslimšanām, kā temperatūru pazeminošu līdzekli, brūču un čūlu dziedēšanai.
• Pārziemojušās melnīksnējās lapas lieto kā tēju – tonizējošu dzērienu.
• Zaļas lapas izmanto kā kompreses pie apdegumiem.
• Lapas izmanto pie plaušu saslimšanām kā urīndzenošu, pretmikrobu līdzekli.
• Ekstrakts. 3 ēdamk. sasmalcinātas saknes. 1 gl. verdošs ūdens. Vāra līdz kopējais šķidrums samazinās uz pusi. Lieto pa 20-30 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas.
• Novārījums. 1 ēdamk. sasmalcinātas saknes. 1 gl. verdošs ūdens. Vāra uz lēnas uguns 30 min. Atdzesē istabas temperatūrā 10 min. Lieto pa 1 ēdamk. 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Savvaļā aug Sibīrijā klinšainās vietās un akmeņainās kalnu nogāzēs, Mongolijas ziemeļaustrumos, Ķīnas ziemeļrietumos un Ziemeļkorejā.

• Ārstniecības augs. Bergāniju sakneņi satur miecvielas, kas pieder galvenokārt pie gallotanīnu grupas, tanīnu, izokumarīna atvasinājumu berganīnu, cieti un cukuru. Lapas satur gallusskābi. Tās ir arī viens no bagātākajiem arbutīna ieguves avotiem. Sakneņu preparātus izmanto kā savelkošus, asiņošanas apturētājus un pretiekaisuma līdzekļus. Tautas medicīnā sakneņu uzlējumu lieto caurejas un dizentērijas ārstēšanai.

• Dekoratīvs augs. Izmanto lielos akmensdārzos grupu stādījumos. Labi izskatās ūdensbasienu tuvumā, pie dīķiem, kur mitrāka augsne. Bieži stāda blakus lieliem akmeņiem, kur auga tumšās lapas ir dekoratīvas visu gadu[