Brūklene - Vaccinium vitis-idaea L.
Līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar
ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem. Lapas ādainas,
eliptiskas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaišzaļas ar sarkanbrūniem
punktiņiem. Ziedi rožaini vai balti, sakopoti nokarenos ķekaros. Zied
maijā, jūnijā. Auglis sarkana, sulīga oga, nogatavojas jūlija beigās,
augustā.
Savvaļā aug Eirāzijā (izņemot rietumdaļu) un
Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama visā valsts teritorijā. Aug sausos
priežu mežos, izcirtumos, purvos uz ciņiem.
- Pārtikas augs. Tiek ievāktas nogatavojušās ogas, kuras ēd svaigas
vai gatavo ievārījumus. Brūklenes pievieno arī citu augļu ievārījumiem
kā konservantu.
- Ārstniecības augs. Brūklenes drogas uzlējumu un novārījumu lieto
caurejas, reimatisma, podagras ārstēšanai un kā diurētisku līdzekli
nierakmeņu ārstēšanai. Tautas medicīnā brūklenes lapas lieto diabēta
ārstēšanai.
- Tibetas tautas medicīnā brūklenes lapu novārījumu lieto gastrītu ārstēšanai.
Pavasarī, kad tikko bija nokusis sniegs, vācām
brūkleņu lapas; tās lietojām urīnpūšļa un nieru slimību ārstēšanai un
nierakmeņu šķīdināšanai, bet tagad lasīsim ogas. Brūkleņu ogas satur
vielas, kas nomāc pūšanas un rūgšanas procesus, tāpēc no brūklenēm
neizdodas pagatavot vīnu, toties brūkleņu ievārījums labi uzglabājas arī
tad, ja nav pārāk saldināts. Brūklenes ieteicams ēst, kad ir
gremošanas traucējumi ar vēdera uzpūšanos, caureju un sliktām smakām,
ļoti palīdz arī nieru slimību gadījumā. Jāatzīmē, ka, brūklenes ēdot,
uzlabojas apetīte un gremošana, tāpēc tās ir ieteicamas kopā ar gaļas
ēdieniem. Brūklenes svaigas var uzglabāt stikla burkā, aplejot
ar ūdeni. Reizi mēnesī ūdens jāmaina, bet ārā liet to nevajag, labāk
izdzert, tas palīdz atbrīvoties no urīnskābes sāļiem, kas ar gadiem
uzkrājas locītavās un var izraisīt podagru.
|