Sākums » Materiāli » Ārstniecības augi » B

Bumbiere
03.07.2011, 17:43
Bumbiere

Senais latīņu nosaukums ir „Pyrus”

 Bumbieri ir augļi, kuros daudz šķiedrvielu, pektīnvielu un cukuru, to enerģētiskā un diētiskā vērtība ir augsta. Bumbieros nav daudz vitamīnu, bet tie ir bagāti ar dažādām minerālvielām, mikroelementiem.

 Gan svaigiem, gan kaltētiem augļiem piemīt nostiprinoša iedarbība, tāpēc noderīgi pie zarnu trakta darbības traucējumiem. Bumbieru mīkstums vieglāk pārstrādājas organismā nekā āboli.

Bumbieri izrāda uzmundrinošu un atsvaidzinošu iedarbību, uzlabo garastāvokli, nostiprina kuņģi, veicina labāku barības sagremošanu, mazina dedzinošu sajūtu urīnpūslī.

Palīdz pie smagām saindēšanām ar sēnēm.

 Bumbieru sēklām piemīt pretcērmju iedarbība. Skābie un stiprie bumbieri (šķirņu augļi) nostiprina kuņģa darbību, uzbudina apetīti, bet slikti pārstrādājas un uzsūcas organismā. Tāpēc šo šķirņu augļi nav vēlami tiem cilvēkiem kas cieš no smagām nervu sistēmas saslimšanām, paralīzes.

 Bumbieri kā kultūraugi bija zināmi jau 3000 gadus pirms mūsu ēras. Šumeru dziednieki bumbierus izmantoja ārstnieciskos nolūkos.

 Pateicoties tam, ka bumbieri satur mazā daudzumā fruktozi ieteicams tos iekļaut uzturā cukura diabēta slimniekiem un tiem kas ciešs no nevēlamas aptaukošanās.

 Bumbierus rekomendē lietot pie asinsrites sistēmas un nieru saslimšanām.

 Bumbieri iedarbojas atsvaidzinoši uz visu organismu, veicina paaugstinātas ķermeņa temperatūras pazemināšanos.

 Kultivēto šķirņu augļi satur daudz šķiedrvielu pektīna savienojumus, kas uzlabo gremošanu un zarnu trakta darbību.

 Bumbieri satur cukuru, skābes, pektīnvielas, šķiedrvielas, C vitamīnu, maz fruktozi. Bagāti ar minerālvielām – kalciju, fosforu, magniju. Vitamīni bumbieros salīdzinoši ir maz.

 Bumbieru enerģētiskā vērtība. 100 g bumbieri satur – 0,4 g olbaltumu, 87,5 g ūdeni, 0,3 g taukus, 11 g ogļhidrātus, 0,3 g brīvās organiskās skābes, 0,01 mg A vitamīnu, vidēji 0,03 mg B grupas vitamīnus, 13 mg C vitamīnu, 0,1 mg PP vitamīnu, 2,3 mg kāliju, 6 mg magniju, 12 mg nātriju, 14 mg sēru, 6 mg fosforu, 16 mg hloru, 130 mkg boru, 1 mkg jodu, 1 mkg kobaltu, 65 mkg varu, 120 mkg molibdēnu, 5 mkg niķeli, 44 mkg ftoru, 10 mkg cinku.

 Bumbieru kompoti, novārījumi un sulu dzērieni noderīgi pie urīnizvadceļu saslimšanām, jo bieža un apjomīga to dzeršana pastiprina šķidruma izvadīšanu no organisma dabiskā ceļā, kas labvēlīgi iedarbojas uz urīnpūsli.

Kaltētu bumbieru novārījums bagāts ar īpašām vielām – tanīniem, kam piemīt savelkoša iedarbība, kas noder pie zarnu trakta darbības traucējumiem.

 Bumbieriem piemīt urīdzenoša, pretmikrobu, pretsāpju, vīrusus neitralizējoša un nostiprinoša iedarbība.

 Bumbieru sula regulē gremošanas procesus, vērtīga pie cukura diabēta un aptaukošanās.

Ja nav speciālas rekomendācijas, tad bumbieru sulu lieto pa ½ -1 glāzei 3 reizes diena saldinot ar medu.

Vārītus un ceptus bumbierus izmanto kā pretklepus līdzekli pie bronhīta un aizsmakuma.

Bumbieru novārījumu deva dzert drudža slimniekiem. Kaltētu bumbieru novārījumu sajauktu ar auzu graudu novārījumu deva bērniem pie caurejas un vemšanas.

Jāatceras, ka bumbieru novārījumus nav vēlams lietot cilvēkiem ar hroniskiem aizcietējumiem.

Svaigā veidā ieteicams bumbierus ēst 30 – 60 minūtes pēc pamatēdiens lietošanas.

Avots : http://www.termorelax.com/web/?id=402777
Kategorija : Ārstniecības augi - B| Skatīts : 2704 | Reitings: 0.0/0
Birkas : bumbieriem, bumbieri, bumbierus, bumbieru, bumbiere
Iesaki :
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: