Sākums » Materiāli » Ārstniecības augi » C |
03.07.2011, 21:04 | |
Parastais cigoriņš - Cichorium Intybus L. Jau tālā senatnē cigoriņu kultūra bija pazīstama ēģiptiešiem un romiešiem. Kā rakstīja seno romiešu klasiķi Plīnijs un Horācijs, tolaik cigoriņus lietoja par salātaugu. Ir divas cigoriņu formas — endīvijs un eskariols — lapu (salātu) un sakņu. Dzērienu pagatavošanai ir vajadzīga sakņu cigoriņu forma. To lietošana pārtikā uzlabo gremošanas orgānu, sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Patīkamo rūgteno garšu, kas atgādina kafiju, cigoriņiem piešķir ogļhidrāts intibīns, savukārt inulīns grauzdēšanas laikā kopā ar olbaltumvielām veido ēterisko eļļu cikoreolu, kurš dzērienam piedod īpašu aromātu. Cigoriņi labi sader ar pienu, kas iegūst riekstu garšu. Tāpat cigoriņu dzērienu var gatavot ar ūdeni, tas labi remdē slāpes (2 ēdamkarotes cigoriņu vāra 2-3 minūtes 1 litrā ūdens). Daudzgadīgs augs 30-150 cm augstumā. Zied no jūnija līdz augustam gaiši zilie, dažkārt rozā vai baltiem ziediem. Ievāc auga virszemes daļu un saknes tā ziedēšana slaikā. Galvenās vielas ir rūgtvielas un miecvielas. Cigoriņu lapas satur askorbīnskābi (С vitamīns), karotīnu (А provitamīns), B grupas vitamīnus, inulīnu, kalcija un dzelzs sāļus. Uzlabo vielu maiņu, gremošanas procesus, apetītes zudums (sastāvā esošās rūgtvielas tonizē gremošanas traktu), palēnināta žults izdalīšanās, traucēta aknu darbība, saslimšanas kas saistītas ar vielu maiņas traucējumiem (meteorisms, sāpes ķermenī - muskuļos, apetītes zudums, smaguma sajūta, galvas sāpes). Kuņģa – zarnu trakta saslimšanas, aknu ciroze, gļotādas audzēji. Īpaši palīdz pie aknu un kuņģa saslimšanām.
__________________________________ Salātu cigoriņi (baltās lapas) kultūraugs Divgadīgs augs. Zināms jau vairākus gadsimtus senā vēsturē. Salātu cigoriņi, saukti arī par endīviju cigoriņiem, radušies pateicoties kādam fermerim, kurš pagaršoja lapiņas, ko izdzina pagrabā noglabātās cigoriņu saknes, un atzina tās par labām esam. Pie lietas ķērās botāniķis – selekcionārs un – voilá – Briseles tirgū parādījās vēl viena ēdama lieta. Sprogainie cigoriņi (frisée) ir gaiši zaļi, smalki salāti ar nelielu rūgtumu. Salātu galviņa izskatās kā parūka, un šīs galviņas rūgtums mazinās no ārējām lapām uz vidu. Salātos izmanto galviņas vidējo daļu. Salatu vidējā daļa satur 1% olbaltumu, 0,1% taukus, 3% ogļhidrātus, minerālsāļus kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi. Lapas satur karotīnu. Pēc garšas ir viegli rūgteni, jo satur glikozīda intibīnu. Uzturā lieto svaigā veidā, vārītus un sautētus. Sakneņi ir vērtīgs diētiskais produkts, labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas procesiem, aknu darbību, sirds – asinsvadu sistēmu. Uzlabo apetīti, veicina vielu maiņu, iedarbojas kā atslābinošs un urīdzenošs līdzeklis. Izmanto kā žultsdzenošu līdzekli žultsakmeņu gadījumā, pie aknu un aizkuņģa dziedzera saslimšanām. Bez vitamīniem un minerālvielām cigoriņu salāti (radičio salāti) satur arī vairākas vielas, kam piemīt antioksidantu aktivitāte. Vieni no tiem ir antocianīni (krāsas pigments), kas iedarbojas uz brīvajiem radikāļiem, kuri izraisa šūnu membrānu bojājumus un tādējādi veicina dažādu slimību un novecošanas procesu attīstību. Antocianīni labvēlīgi ietekmē arī holesterīna līmeņa pazemināšanos. Antioksidantu funkciju cigoriņsalātos veic arī C vitamīns un beta karotīns, kuriem konstatēta arī pretvēža un antivīrusu iedarbība. Sirds un asinsvadu sistēmas veselību sekmē arī salātos esošais kālijs (100 g salātu satur 15 % no kālija dienas devas), kas ir būtisks normāla asinsspiediena un sirds funkcionēšanai. Turklāt cigoriņu salātos esošās šķiedrvielas var pazemināt holesterīna līmeni asinīs, tādējādi samazinot vēl vienu sirds un asinsvadu slimību riska faktoru. |
Avots : http://www.termorelax.com/web/?id=402780 | |
| |
Birkas : | |
Iesaki : |
Komentāru kopskaits: 0 | |