Ārstniecības augi Latvijā

Ķīnas citronliāna - Schizandra chinensis Baill. L.

Iesaka www.fitoterapija.lv

Pie dažām mājām, vīdamas gar sienām, aug neparasta, eksotiska liāna, kura rudenī rotājas ar rubīnsarkanām ogām. Tā ir viešņa no dienvidaustrumiem - Ķīnas citronliāna (Schizandra chinensis Baill.). Šī auga lapiņas, tās paspaidot, smaržo pēc citrona, bet ogu mīkstums ir skābāks par citronu, turpretim miziņa ir salda, bet sēklas sīvas. Kopumā ogu garša ir iesāla, tāpēc ķīniešu valodā šī auga nosaukums nozīmē "piecu garšu oga".
Latvijā citronliāna aug labi, neizsalst un dod bagātīgu ogu ražu, tai patīk atklātas, bet ne pārāk saulainas vietas. Kā visiem vijīgajiem augiem, arī citronliānai ir vajadzīgs atbalsts, lai varētu kāpelēt uz augšu.

Raksta, ka viena sauja kaltētu citronliānas ogu dodot spēku Usūrijas taigas medniekiem visu dienu skriet bez noguruma, dzenot zvērus, kamēr tie pagurst. Tātad ogas dod tonusu un spēku. Tas mūsdienās ir ļoti vajadzīgs. Citronliānas ogu ekstrakts un sula paaugstina asinsspiedienu, nonērš miegainību, uzlabo koncentrēšanās spēju, iegaumēšanas ātrumu un atmiņu, bet jāsāk lietot jau nedēļu pirms eksāmenu sesijas. Pārbaudīts uz savas ādas un lietots daudzas reizes. Neizraisa atkarību un nevēlamus efektus. Samazina arī depresiju un nervozitāti. Šī auga pētnieki brīdina, ka psihozes, hipertoniskās slimības, epilepsijas un pēctraumatiskas encefalopātijas gadījumā šī auga preparātu lietošana nav ieteicama.

Ogas novāc, izmantojot kāpnes, l kg ogu apber ar l kg cukura, pēc nedēļas sāk izdalīties sula. Kad visas ogas uzpeld, tās noņem, izspiež. Sula uzglabājas bez bojāšanās vairākus gadus. Viena ēdamkarote šīs sulas dod tādu enerģiju visai darba dienai, kādu nespēj dot pat 5 tasītes kafijas, pie tam ne īpaši dzenot sirdi un ceļot spiedienu.

Tinktūras pagatavošanai ņem 40 gramus ogu, samaļ, aplej ar 200 ml 95% spirta šķīduma, noliek siltā vietā, lai ievelkas 10 dienas. Lieto pa 20-30 pilieniem 2 reizes dienā. Sausus augļus var noēst 10 gramus dienā-ne vairāk.

Šo derīgo liānu vajag Latvijā audzēt plantācijās, tas varētu būt ienesīgs pasākums.

Autors: 'DAINIS GRĪNBERGS'
Publicēts: 2008-06-17, www.saimnieks.lv  

 Citronliānas ogas pēc garšas neatgādina nevienu no citām plaši pazīstamām ogām, bet ir ļoti vērtīgas. Citronliānas Latvijā iepazina 20. gadsimta sākumā, un šodien tās aug daudzos piemājas dārzos.

Kā pasaule atklāja citronliānu

 1803. gadā franču botāniķis Andrē Mišo, pētot Ziemeļamerikas augu valsti, atklāja kādu līdz šim nezināmas sugas augu. Tam piešķīra dzimtas nosaukumu Schizandraceae. Šis augs, liāna, bija sastopams nelielā areālā uz ziemeļiem no Floridas. Sākumā domāja, ka tas ir vienīgais šīs dzimtas pārstāvis, taču drīz vien atklāja vēl vairāk nekā 25 citronliānu (Schizandraceae) sugas. Tās visas, izņemot vienu – Andrē Mišo atklāto Amerikas citronliānas sugu, izplatītas Austrumāzijā: no Sahalīnas un Amūras apgabala ziemeļos līdz Indoķīnai un Malajas pussalai dienvidos.

 No visām citronliānu sugām lielāko interesi izpelnījusies Ķīnas citronliāna (Schizandra chinensis). Tās izplatības areāls ir šaurāks – aug Japānā un Mančžūrijā, Krievijas Tālajos Austrumos, Piejūras apgabalā, Sahalīnā un Habarovskas apgabala dienvidos.

 20. gadsimta sākumā reizē ar interesi par šo apvidu mežu bagātībām Ķīnas citronliānas (tālāk –‘citronliānas’, aut.) stihiski izplatās pa Krieviju – Padomju Savienību, sasniedzot arī Baltijas valstis, to skaitā Latviju, kur tagad citronliānu jau diezgan bieži var ieraudzīt eksotisku augu mīļotāju dārziņos.

 Citronliāna ir sens relikts – dinozauru laikabiedrs. Tā bijusi izplatīta jau pirms 200 miljoniem gadu, kad uz zemeslodes bija karsts un mitrs klimats. Dažādu kataklizmu radīto seku dēļ Zemes klimats ir stipri mainījies, un tas izskaidro citronliānas saglabāšanos diezgan nelielā teritorijā, kur tai izrādījās izdzīvošanai piemērotākie apstākļi.

Var nožņaugt citu koku

 Citronliānas (Schizandra chinensis) ir koksnainas liānas ar vasarzaļām lapām. Lapas vienkāršas, pamīšus, eliptiskas, ar smailu galu. Liānas sasniedz četru līdz astoņu metru augstumu. Labos augšanas apstākļos sasniedz pat 15 m garumu. Vītņveidīgi aptinoties ap balsta koka zariem, dziļi iespiežoties mizā un koksnē, tās spēj arī koku nobeigt. Stumbrs nav resns. Trīsdesmit gadus vecai liānai stumbra diametrs resnākajā vietā ir sasniedzis tikai 26 milimetrus. To gan ir vairāki – kādi četri vai pieci; nav nosakāms, kurš ir īstais un vecākais. Ja nav balsta, citronliāna laiž daudzas sakņu atvases, veido krūmu vai pāriet klājeniskā formā. Izplatības areāla ziemeļu malā citronliānas sastopamas kā nīkulīgi krūmi ar daudzām atvasēm, ar kurām arī tās vairojas, jo ģeneratīva vairošanās nenotiek bargā klimata dēļ. Ja arī kāds ziediņš uzzied, nav kukaiņu, kas tos apputeksnētu.

Nepatīk slimībām un kaitēkļiem

 Visas auga daļas satur glikozīdus un alkaloīdus, kuri miljoniem gadu ir atbaidījuši ienaidniekus – slimības un kaitēkļus. Pat gliemeži tās neaiztiek!

 Citronliānas ziedus apmeklē tikai putekšņēdāju sugu kukaiņi. Bites un citi nektāru meklējošie posmkāji pret citronliānām ir vienaldzīgi, jo to ziediem nav nektāriju. Citronu smaržas un skaisto ziedu pievilināta paretam gan pielido daža bitīte, apputeksnēdama ziedus, varbūt arī ievākdama kādu daļu ziedputekšņu.

No „čiekura” par ķekaru

 Augļu raža ir tieši atkarīga no apputeksnēšanās. To savukārt ietekmē ilgstošs lietus, sauss un karsts laiks, vēsums; tad kukaiņi neapmeklē ziedus. Tāpēc augļu raža pa gadiem ievērojami atšķiras.

 Citronliānām ir divdzimumu ziedi; gaiši rozā, balti vai krēmkrāsas, vaskaini, ar smalku citronu aromātu. Vīrišķie ziedi vidū sārti, ar vairākiem baltiem irbuļiem. Sievišķajiem ziediem vidū redzams balts čiekuriņš, kurš sastāv no trīsdesmit vai vairāk auglenīcām. Pēc apputeksnēšanās baltais čiekuriņš kļūst zaļš un izstiepjas, pārvēršoties par 2...12 cm garu ogu ķekaru, līdzīgu brūklenes ogu ķekaram. Sākumā ogas ir bālas, bet, pakāpeniski nogatavojoties, kļūst spilgti sarkanas. Katrā ogā ir viena vai divas dzeltenas, nierveida, divus trīs milimetrus garas sēklas.

 Citronliānas īpatnējas ar to, ka vīrišķo un sievišķo ziedu daudzums uz viena auga ir atšķirīgs. Biežāk uz vairākiem simtiem sievišķo ziedu ir tikai daži desmiti vīrišķo ziedu, kas ir par maz pilnvērtīgai apputeksnēšanai. Ar gadiem šī disproporcija samazinās, tomēr labāk sagādāt stādu, kuram šī ziedu daudzuma starpība nav tik liela. Ir sastopamas arī divmāju formas, t. i., uz viena auga tikai viena dzimuma ziedi.

Ogas veselībai

 Citronliānas ogas pēc garšas neatgādina nevienu no plaši pazīstamām ogām. Ķīnas tradicionālās medicīnas traktātos tā nosaukta par „piecu garšu ogu” – „u vei czi”. Tās ir skābas, saldas, sāļas, rūgtas ar sveķu un muskata piegaršu. Austrumu tautu medicīnā citronliānas ogas lieto kā spēcinošu un stimulējošu līdzekli mazasinības, dzimumnespējas, plaušu, kuņģa, aknu, nieru saslimšanu, nervu un psihisku slimību ārstēšanā, kā arī apsaldēšanās un dažādu infekciju gadījumos. Taigas mednieki, dodoties medībās, ņemot līdzi saujiņu izkaltētu citronliānas ogu pret nogurumu un redzes asuma pastiprināšanai (Lai trāpītu sabulim acī, neizbojājot dārgo ādiņu!).

 Medicīnā citronliānas preparātus lieto galvenokārt kā centrālās nervu sistēmas un sirds darbības stimulētājus. Tie ir efektīvi arī pie fiziskām un garīgām pārslodzēm, pazeminātām darba spējām, hipotonijas, miegainības, kā spēku atjaunotājs pēc pārciestām slimībām un dažādas izcelsmes depresiju gadījumā. Tos lieto arī profilaktiski pret gripu un augšējo elpošanas ceļu saslimšanām bērniem un pieaugušiem. Arī veseliem cilvēkiem pie sasprindzināta darba vai darba ekstremālos klimatiskos apstākļos palīdz citronliānas preparāti.

 Citronliānas iedarbība līdzīga ženšeņam, tikai nedaudz vājāka – iedarbojas pēc 30...40 minūtēm un ilgst apmēram sešas stundas. Lai paildzinātu iedarbību, piemēram, ilgstoša stresa gadījumā, ieteicams lietot kopā ar eleuterokoka preparātiem. Lietošanas pārtraukšana neizsauc spēku zudumu vai atkarību, kā tas mēdz būt kofeīnu saturošu un dažu citu zāļu gadījumā. Citronliānas preparātus lietojami stingri pēc ārsta norādījumiem. Vakarā var izsaukt bezmiegu!

 Citronliānas preparātus nedrīkst lietot, ja ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens un sirds ritma traucējumi!

Stādīšana un mēslošana

 Citronliānas ir diezgan prasīga kultūra. Tām nepieciešama auglīga, trūdvielām bagāta un gaisa caurlaidīga augsne. Piemērotāka no valdošiem vējiem aizsargāta vieta, kuru lielāko dienas daļu apspīd saule. Labi augs dienvidpusē, ja saknes būs pietiekami pasargātas no izžūšanas. Neaugs noēnojumā zem kokiem, ēkas ziemeļu pusē, purvainā, smilšainā, skābā un barības vielām nabadzīgā augsnē. Vēlamā augsnes reakcija – vāji skāba vai neitrāla. Smagā māla augsnē lēzenu stādāmo bedri ≈10 cm biezā kārtā izklāj ar lapu koku zariem, kauliem, ķieģeļu lauskām vai (un) oļiem tuvu augsnes virskārtai. Stādāmās bedres dziļums 40...60 cm, diametrs – 50...70 (100) centimetri. Izrakto māla augsni sajauc ar diviem trim spaiņiem satrūdējušu kūtsmēslu vai kūdras, vienu diviem spaiņiem smilts (ne grants!), 200 g superfosfāta, 100 g kālija sāls, ber atpakaļ stādāmajā bedrē ar nelielu (aptuveni piecu līdz septiņu centimetru augstu) uzkalniņu. Smilšainā zemē bedres apakšā liek ≈10 cm biezu māla „pankūku”. Stāda līdz ar augsnes virskārtu vai līdz divus centimetrus dziļāk.

 Pavasarī uz katru augu sekli iestrādā 40...50 g amonija salpetra vai slāpekļa minerālmēslu, pēc tam mulčē. Maija beigās aplej ar atšķaidītu (1:1) vircu, lejkannu uz stādu.

 Ja ilgstoši ir sausums, stādus laista, sevišķi ziedēšanas laikā. Rudenī pēc ražas novākšanas uz kvadrātmetru augsnes sekli iestrādā 30...40 g superfosfāta. Pēc tam mulčē. Mulčai var lietot arī mitru šķeldu vai zāģskaidas, piejaucot aptuveni divus kilogramus amonija salpetra uz vienu kubikmetru. 

Liānai vajadzīgi balsti

 Citronliānām nepieciešama atsevišķa vieta un balsti, ap ko vīties. Piemērots ir 1,7...2,2 (2,5) m augsts žogs, pergola, arka vai lapene no metāla vai impregnēta koka. Audzējot pie ēkas sienas, pietiek, ja uz katru stādu vertikāli novelk divas trīs stieples. Attālums starp stādiem 1,2...2 metri. Par balstu noder arī augošs vai nokaltis koks, iesākumam novelkot stiepli vai auklu līdz apakšējiem zariem.

Jaunu stādījumu kopšana

 Pirmo gadu stabils balsts nav nepieciešams, tikai jāuzmanās no izmīdīšanas, izžūšanas un nezālēm, jo iesākumā stādiņš ir ļoti kaprīzs un vārīgs. Karstā saulē nedaudz jānoēno. Noteikti jāmulčē ar lapām, kūdru, kompostu, satrūdējušiem kūtsmēsliem. Pirmajā ziemā labāk piesegt, jo kailsalu var neizturēt. Piecu līdz desmit centimetru biezs lapu pārklājums būs pietiekams. Turpmāk segšana nav vajadzīga. Citronliānas ir izturīgas pret salnām.

Pavairošana

 Stādus iegūst, pavairojot ar sēklām, spraudeņiem vai atdalot sakņu atvases kopā ar velēnu. Pēdējais paņēmiens ir vislabākais, jo tā ne tikai iegūstams stāds ar mātesauga zināmajām īpašībām, bet tas sāks arī agrāk ražot, nekā ieaudzēts no sēklām. No sēklām izaudzēts stāds sāk ražot, sasniedzis piecu sešu gadu vecumu. Ja nav balsta, augs laiž daudz sakņu atvašu bez augļiem. Liekās atvases jāizgriež arī pie balstiem augošajiem stādiem. (No tām var gatavot tonizējošu tēju ar kafijai līdzīgu iedarbību!)