|
Dilles - Anethum graveolens L.
Iesaka www.fitoterapija.lv
Kad sakņu dārzos sāk nogatavoties dilles -
Anethum graveolens sēklas, tās vajag savākt, izžāvēt un pēc vajadzības
lietot, jo dilles sēklu pulveris ir ne tikai lieliska garšviela zupām un
gaļas ēdieniem, bet ir arī ārstēšanas līdzeklis, kas uzlabo gremošanu,
palielina piena daudzumu mātēm zīdītājām, stiprina sirdi un samazina
asinsspiedienu, kā arī spiedienu acīs glaukomas slimniekiem. Raksta, ka
dilles sēklu pulveris palīdz pie jūras slimības, kad ir slikta dūša un
vemšana braucot ar automašīnu vai kuģojot pa bangainu jūru.
Ņem 2
tējkarotes sasmalcinātu sēklu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, ļauj
ievilkties 10 minūtes. Lieto pa 1/2 glāzei trīsreiz dienā, 30 minūtes
pirms ēšanas.
Dilles - Anethum graveolens L.
Diļļu dzimtene ir Vidusjūras austrumu piekraste, kur
dilles audzēja pirms mūsu ēras. Mūsu zemē dilles audzē visur. Laukā
dilles novāc no jūnija līdz septembrim. Mājā tās var audzēt visu gadu
kastītēs un māla podiņos.
Dilles liek pie ļoti daudziem ēdieniem: salātiem,
zupām, gaļas, zivju, sēņu, dārzeņu un olu ēdieniem, sālot, marinējot.
Taču agrāk dilles lietoja svaigas, sagatavošanai ziemai dilles
neaudzēja. Dilles sagatavot ziemai nav grūti. Tās labi jāizkaltē, lai
saglabātu svaigo zaļo krāsu. Sājā gadījumā tās saglabā visu
uzturvērtību. Nedrīkst aizmirst, ka ne tikai svaigas, bet arī kaltētas
dilles labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību.
Ziemā var lietot diļļu sēklas. Tās ieteicams pielikt mīklai, cepot plāceņus, kā arī zupām, zivju zupai, pie zivju ēdieniem.
Ražo diļļu eļļu un to izvilkumu spirtā (diļļu esence). Šīm garšvielām
ir ļoti liela koncentrācija, tāpēc tās jālieto ļoti mazās (pilienos)
devās, pie tam jāpieliek jau gataviem ēdieniem (1 vai 2 pilienus 1
litram šķidruma).
Dilles izceļas ar ļoti augstu ēterisko eļļu saturu, ar ko
izskaidrojams to aromāts. Dillēs ir daudz C vitamīna (100 mg 100 g),
kālija, kalcija, magnija, fosfora sāļu.
- Ja zivis nav bojātas, bet tām ir sveša smaka (naftas, gļotu), tad
to var novērst, zivis labi saberžot ar melnajiem pipariem un dillēm un
20 minūtes paturot. Pēc tam nomazgā un gatavo, pie tam gatavošanas
procesā vēlams atkal lietot dilles kā garšvielu. Tas novērš nepatīkamo
smaku un dod zivīm diļļu aromātu.
- Svaigas garšvielas vislabāk apstrādāt uz fajansa vai keramikas
dēlīšiem, bet ne uz koka, kas iesūc sulas un garšvielu aromātu un ilgi
to saglabā, tādēļ uz tā paša dēlīša nav ieteicams apstrādāt citus
produktus.
- Tikai svaigus, no citām smaržām un piemaisījumiem labi
nomazgātus produktus var uzlabot ar garšvielām un līdz ar to iegūt
maigu, patīkamu aromātu.
- Dilles var lietot lielos daudzumos salīdzinājumā ar daudziem
citiem garšaugiem. Taču jāiegaumē, ka arī to lietošanai ir sava robeža,
pēc kuras neizbēgami var pasliktināties pagatavotā ēdiena garša.
- Svaigi garšaugi un dārzeņi, ja tie sīki sasmalcināti, ir jutīgi
pret temperatūras paaugstināšanos. Tādas, piemēram, ir dilles. Tāpēc
tās karstam ēdienam jāpievieno, kad tas gatavs.
- Karstā, bet ne verdošā ēdienā garšaugi var pastāvēt 3 minūtes un pakāpeniski ēdienam atdot savu aromātu.
- Garšaugi, to skaitā dilles, neapšaubāmi samazina sāls
lietošanas normu ēdienā un līdz ar to kavē organisma pārsātināšanos ar
sāli. Pat tādiem produktiem kā zivis, kurām vajag daudz sāls, palielinot
garšvielu devu, var vārot un cepot likt mazāk sāls.
- Mārrutki pavājina aromātu lielākai daļai citu garšaugu, taču lieliski saderas ar dillēm, pastiprinot to aromātu.
- Garšvielas, izņemot maisījumus, labāk uzglabāt nesasmalcinātas, jo tā tās mazāk iztvaiko.
- Garšaugus un aromātisko dārzeņu galotnes kaltē, kā minēts turpmāk.
- Atdala no saknēm, rūpīgi pārlasa, pēc tam aukstā ūdenī noskalo.
Pēc tam atdala lapas no stublājiem un turpmāk kaltē atsevišķi. Vispirms
izklāj lapas un stublājus plānā kārtiņā uz audekla un ļauj nožūt
liekajam ūdenim. Pēc tam stublājus sagriež plānās ripiņās (0,3 cm), bet
lapas atstāj veselas un turpina kaltēt uz audekla, ko izliek saulē.
Daži, starp citu, iesaka zaļumus nekaltēt saulē, bet mēreni apgaismotā
un labi vēdinātā vietā.
- Pilsētas apstākļos vislabāk kaltēt uz palodzes, pie atvērta
vēdlodziņa, pie tam tā, lai zaļumus saule sildītu tikai no rīta, bet
pārējā dienas daļā tie atrastos ēnā. Šajā gadījumā fermentācija notiek
straujāk, zaļumi nezaudē savu krāsu, bet to aromāts, tieši pretēji,
parasti pastiprinās. Tikai tad, kad zaļumi labi izkaltuši, tos var
iesaiņot uzglabāšanai. Labi izkaltuši skaitās tādi zaļumi, kuri, tos
saspiežot ar pirkstiem, sabirst pulverī. Šādu izkalšanas pakāpi sasniedz
ceturtajā piektajā kaltēšanas dienā atkarībā no tā, cik sausi zaļumi
bija kaltēšanas sākumā.
- Svarīgi zaļumus nepārkaltēt, t. i., tos neatstāt vaļējus pēc
tam, kad tie jau labi izkaltuši. Pārkaltēšanas gadījumā zaļumi zaudē
aromātu un krāsu, kļūst dzelteni. Izkaltētas saknes, stublājus un lapas
ievieto stikla burkās ar blīvi aizgriežamu vāku. Šādi var uzglabāt līdz
trim gadiem, tiem nezaudējot vērtīgās īpašības. Pie tam stikla burkai
jābūt tumšai, bet pašas burkas ar garšaugiem jāuzglabā tumšā skapī, jo
gaismā garšvielas noārdās tāpat kā gaisa un mitruma ietekmē.
- Ja garšaugi kaltēti pēc visiem noteikumiem un tos uzglabā
hermētiski noslēgtus iepriekš labi izsausinātā stikla burkā, tad jau pēc
trim uzglabāšanas nedēļām rodas stiprs aromāts. Tāpēc kaltētie zaļumi
no burkas jāizņem ātri, vāks jāaiztaisa blīvi, pretējā gadījumā viss
aromāts drīz izgaist. Rūpīgi uzglabājot, tie var saglabāt savas īpašības
vairākus gadus.
- Garšvielu maisījumu sagatavo un uzglabā stikla burkā tādā pašā
veidā. Nepieciešams, lai visu sastāvdaļu malums būtu vienāds, kā arī lai
visas sastāvdaļas būtu vienādi labi izkaltētas.
- Svaigas dilles var uzglabāt, samaisot ar sāli. Taču nedrīkst
aizmirst, ka, uzglabājot šādi, visas barības vielas ātri izdalās
sālījumā, kur drīz vien saskābst. Pie tam šāda koncentrāta lietošana ir
ierobežota un lietojama samērā mazās devās.
- Lai dilles saglabātu svaigas vairākas dienas, tās jāapslaka ar
ūdeni, jāieliek polietilēna maisiņā vai jāietin pergamentpapīrā un jātur
ledusskapī.
- Dilles ir neatņemama sastāvdaļa garšvielu maisījumos, kurus
lieto Eiropas zemju virtuvēs dārzeņu ēdienu uzlabošanai un saldskābo
marināžu gatavošanai.
- Triju garšaugu maisījums
2 sarkanas paprikas pākstis, 4 daiviņas ķiploku, 4 zariņi diļļu.
- Piecu garšaugu maisījums
4 diļļu zariņi, 12 melnie pipari, 4 daiviņas ķiploku, 2 mārrutku lapas, 2 seleriju lapas.
- Astoņu garšaugu maisījums
12 diļļu zariņi, 8 melnie pipari, 2
sarkano papriku pākstis, 4 daiviņas ķiploku, 2 pētersīļu lapas, 2
mārrutku lapas, 2 seleriju lapas, 2 lauru lapas.
- Garšvielu maisījums zupām franču gaumē «Piedevu buķete» (četrām personām)
Visā
pasaulē pazīstams garšvielu maisījums «Piedevu buķete». Tas sastāv no
svaigiem vai sausiem (ne-maltiem) garšaugiem, kurus ielaiž zupā speciālā
marles maisiņā.To dara 5 minūtes pirms vārīšanās beigām, bet pirms
zupas pasniegšanas to izņem.
- Dilles ir neaizstājama «Piedevu buķetes» sastāvdaļa.
3 diļļu
zariņi, 1 pētersīļu sakne un 1 lapa, 4 lauru lapas, 2 ķērveļu lapas, 2
kalnumētras zariņi, 4 daiviņas ķiploka, 5 melnie pipari, 1 safrāna
putekšnīca.
- Maisījums pākšaugiem (Zirņu, pupu, pupiņu un lēcu ēdieniem)
3
tējkarotes diļļu, 1 ķiploks, 3 tējkarotes kalnumētras, J/2 tējkarote
koriandra, 1 tējkarote sarkano piparu, 1 tējkarote piparmētru, 1 lauru
lapa.
- Maisījums rīsu ēdieniem (nesaldiem ēdieniem)
2 tējkarotes diļļu, 1 sīpols, 3 daiviņas ķiploku, 4 pipari, y2 tējkarotes sarkano piparu, sāls pēc garšas.
- Maisījums aukstajai gaļai (1 kg gaļas)
2 tējkarotes
sasmalcinātu nobriedušu diļļu stublāju vai ½ tējkarotes diļļu sēklu, 5
lauru lapas, l/2 ķiploka, 6—8 sasmalcināti melnie pipari. Maisījumu vāra
gaļas buljonā. Vārīšanas procesā pēc garšas pielej citrona sulu.
Audzēšana
Pēc izmantošanas veida izšķir diļļu šķirnes lapu
kaltēšanai un ziedkopu izmantošanai citu dārzeņu konservēšanai, bet
Latvijā vairāk ir populāras dilles svaigam patēriņam.
Pēc augšanas
rakstura izšķir parastās dilles, kas relatīvi agri veido stublāju un
ziedkopas, un tā sauktās krūma dilles, kas intensīvi cero, veidojot
lielu kuplu krūmu. Krūma diļļu šķirnes ir vēlīnākas un Latvijas
apstākļos to sēklas praktiski neienākas.
Dilles labi padodas jebkurā augsnē, svarīga ir tās
temperatūra un nodrošinājums ar mitrumu sēklu dīgšanas laikā. Segtās
platībās dilles vislabāk ir audzēt bagātinātas kūdras substrātā.
Dilles ir aukstuma izturīgas, pacieš nelielas salnas (līdz
-3...-4oC). Sēklas sāk dīgt pie temperatūras +3oC, bet optimālā
temperatūra to dīgšanai ir +18-20oC. Optimālā temperatūra zaļās masas
augšanai ir +20-22oC dienā un +16-18oC naktī. Dilles ir prasīgas pēc
augsnes mitruma, sevišķi augšanas sākumā.
Sēj rindās ar 45 cm rindstarpām vai vairāku rindu slejās ar attālumu
starp rindām 15-20 cm un starp slejām 50-60 cm. Siltumnīcās sēj 15-20
cm attālās rindās. Sējas dziļums atklātā laukā ir 1-1,5 cm, siltumnīcās
var arī 0,5 cm. Sēklas labāk dīgst gaismā.
|
