Sākums » Materiāli » Ārstniecības augi » D

Dilles
03.07.2011, 22:13
Dilles

Dilles - Anethum graveolens L.

Iesaka www.fitoterapija.lv

Kad sakņu dārzos sāk nogatavoties dilles - Anethum graveolens sēklas, tās vajag savākt, izžāvēt un pēc vajadzības lietot, jo dilles sēklu pulveris ir ne tikai lieliska garšviela zupām un gaļas ēdieniem, bet ir arī ārstēšanas līdzeklis, kas uzlabo gremošanu, palielina piena daudzumu mātēm zīdītājām, stiprina sirdi un samazina asinsspiedienu, kā arī spiedienu acīs glaukomas slimniekiem. Raksta, ka dilles sēklu pulveris palīdz pie jūras slimības, kad ir slikta dūša un vemšana braucot ar automašīnu vai kuģojot pa bangainu jūru.
Ņem 2 tējkarotes sasmalcinātu sēklu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 10 minūtes. Lieto pa 1/2 glāzei trīsreiz dienā, 30 minūtes pirms ēšanas.

Dilles - Anethum graveolens L.

Diļļu dzimtene ir Vidusjūras austrumu piekraste, kur dilles audzēja pirms mūsu ēras. Mūsu zemē dilles audzē visur. Laukā dilles novāc no jūnija līdz septembrim. Mājā tās var audzēt visu gadu kastītēs un māla podiņos.

 Dilles liek pie ļoti daudziem ēdieniem: salātiem, zupām, gaļas, zivju, sēņu, dārzeņu un olu ēdieniem, sālot, marinējot. Taču agrāk dilles lietoja svaigas, sagatavošanai ziemai dilles neaudzēja. Dilles sagatavot ziemai nav grūti. Tās labi jāizkaltē, lai saglabātu svaigo zaļo krāsu. Sājā gadījumā tās saglabā visu uzturvērtību. Nedrīkst aizmirst, ka ne tikai svaigas, bet arī kaltētas dilles labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību.

Ziemā var lietot diļļu sēklas. Tās ieteicams pielikt mīklai, cepot plāceņus, kā arī zupām, zivju zupai, pie zivju ēdieniem.

Ražo diļļu eļļu un to izvilkumu spirtā (diļļu esence). Šīm garšvielām ir ļoti liela koncentrācija, tāpēc tās jālieto ļoti mazās (pilienos) devās, pie tam jāpieliek jau gataviem ēdieniem (1 vai 2 pilienus 1 litram šķidruma).

Dilles izceļas ar ļoti augstu ēterisko eļļu saturu, ar ko izskaidrojams to aromāts. Dillēs ir daudz C vitamīna (100 mg 100 g), kālija, kalcija, magnija, fosfora sāļu.

  •  Ja zivis nav bojātas, bet tām ir sveša smaka (naftas, gļotu), tad to var novērst, zivis labi saberžot ar melnajiem pipariem un dillēm un 20 minūtes paturot. Pēc tam nomazgā un gatavo, pie tam gatavošanas procesā vēlams atkal lietot dilles kā garšvielu. Tas novērš nepatīkamo smaku un dod zivīm diļļu aromātu.
  • Svaigas garšvielas vislabāk apstrādāt uz fajansa vai keramikas dēlīšiem, bet ne uz koka, kas iesūc sulas un garšvielu aromātu un ilgi to saglabā, tādēļ uz tā paša dēlīša nav ieteicams apstrādāt citus produktus.
  • Tikai svaigus, no citām smaržām un piemaisījumiem labi nomazgātus produktus var uzlabot ar garšvielām un līdz ar to iegūt maigu, patīkamu aromātu.
  • Dilles var lietot lielos daudzumos salīdzinājumā ar daudziem citiem garšaugiem. Taču jāiegaumē, ka arī to lietošanai ir sava robeža, pēc kuras neizbēgami var pasliktināties pagatavotā ēdiena garša.
  • Svaigi garšaugi un dārzeņi, ja tie sīki sasmalcināti, ir jutīgi pret temperatūras paaugstināšanos. Tādas, piemēram, ir dilles. Tāpēc tās karstam ēdienam jāpievieno, kad tas gatavs.
  • Karstā, bet ne verdošā ēdienā garšaugi var pastāvēt 3 minūtes un pakāpeniski ēdienam atdot savu aromātu.
  • Garšaugi, to skaitā dilles, neapšaubāmi samazina sāls lietošanas normu ēdienā un līdz ar to kavē organisma pārsātināšanos ar sāli. Pat tādiem produktiem kā zivis, kurām vajag daudz sāls, palielinot garšvielu devu, var vārot un cepot likt mazāk sāls.
  • Mārrutki pavājina aromātu lielākai daļai citu garšaugu, taču lieliski saderas ar dillēm, pastiprinot to aromātu.
  • Garšvielas, izņemot maisījumus, labāk uzglabāt nesasmalcinātas, jo tā tās mazāk iztvaiko.
  • Garšaugus un aromātisko dārzeņu galotnes kaltē, kā minēts turpmāk.
  • Atdala no saknēm, rūpīgi pārlasa, pēc tam aukstā ūdenī noskalo. Pēc tam atdala lapas no stublājiem un turpmāk kaltē atsevišķi. Vispirms izklāj lapas un stublājus plānā kārtiņā uz audekla un ļauj nožūt liekajam ūdenim. Pēc tam stublājus sagriež plānās ripiņās (0,3 cm), bet lapas atstāj veselas un turpina kaltēt uz audekla, ko izliek saulē. Daži, starp citu, iesaka zaļumus nekaltēt saulē, bet mēreni apgaismotā un labi vēdinātā vietā.
  • Pilsētas apstākļos vislabāk kaltēt uz palodzes, pie atvērta vēdlodziņa, pie tam tā, lai zaļumus saule sildītu tikai no rīta, bet pārējā dienas daļā tie atrastos ēnā. Šajā gadījumā fermentācija notiek straujāk, zaļumi nezaudē savu krāsu, bet to aromāts, tieši pretēji, parasti pastiprinās. Tikai tad, kad zaļumi labi izkaltuši, tos var iesaiņot uzglabāšanai. Labi izkaltuši skaitās tādi zaļumi, kuri, tos saspiežot ar pirkstiem, sabirst pulverī. Šādu izkalšanas pakāpi sasniedz ceturtajā piektajā kaltēšanas dienā atkarībā no tā, cik sausi zaļumi bija kaltēšanas sākumā.
  • Svarīgi zaļumus nepārkaltēt, t. i., tos neatstāt vaļējus pēc tam, kad tie jau labi izkaltuši. Pārkaltēšanas gadījumā zaļumi zaudē aromātu un krāsu, kļūst dzelteni. Izkaltētas saknes, stublājus un lapas ievieto stikla burkās ar blīvi aizgriežamu vāku. Šādi var uzglabāt līdz trim gadiem, tiem nezaudējot vērtīgās īpašības. Pie tam stikla burkai jābūt tumšai, bet pašas burkas ar garšaugiem jāuzglabā tumšā skapī, jo gaismā garšvielas noārdās tāpat kā gaisa un mitruma ietekmē.
  • Ja garšaugi kaltēti pēc visiem noteikumiem un tos uzglabā hermētiski noslēgtus iepriekš labi izsausinātā stikla burkā, tad jau pēc trim uzglabāšanas nedēļām rodas stiprs aromāts. Tāpēc kaltētie zaļumi no burkas jāizņem ātri, vāks jāaiztaisa blīvi, pretējā gadījumā viss aromāts drīz izgaist. Rūpīgi uzglabājot, tie var saglabāt savas īpašības vairākus gadus.
  • Garšvielu maisījumu sagatavo un uzglabā stikla burkā tādā pašā veidā. Nepieciešams, lai visu sastāvdaļu malums būtu vienāds, kā arī lai visas sastāvdaļas būtu vienādi labi izkaltētas.
  • Svaigas dilles var uzglabāt, samaisot ar sāli. Taču nedrīkst aizmirst, ka, uzglabājot šādi, visas barības vielas ātri izdalās sālījumā, kur drīz vien saskābst. Pie tam šāda koncentrāta lietošana ir ierobežota un lietojama samērā mazās devās.
  • Lai dilles saglabātu svaigas vairākas dienas, tās jāapslaka ar ūdeni, jāieliek polietilēna maisiņā vai jāietin pergamentpapīrā un jātur ledusskapī.
  • Dilles ir neatņemama sastāvdaļa garšvielu maisījumos, kurus lieto Eiropas zemju virtuvēs dārzeņu ēdienu uzlabošanai un saldskābo marināžu gatavošanai.

  • Triju garšaugu maisījums
    2 sarkanas paprikas pākstis, 4 daiviņas ķiploku, 4 zariņi diļļu.
  • Piecu garšaugu maisījums
    4 diļļu zariņi, 12 melnie pipari, 4 daiviņas ķiploku, 2 mārrutku lapas, 2 seleriju lapas.
  • Astoņu garšaugu maisījums
    12 diļļu zariņi, 8 melnie pipari, 2 sarkano papriku pākstis, 4 daiviņas ķiploku, 2 pētersīļu lapas, 2 mārrutku lapas, 2 seleriju lapas, 2 lauru lapas.
  • Garšvielu maisījums zupām franču gaumē «Piedevu buķete» (četrām personām)
    Visā pasaulē pazīstams garšvielu maisījums «Piedevu buķete». Tas sastāv no svaigiem vai sausiem (ne-maltiem) garšaugiem, kurus ielaiž zupā speciālā marles maisiņā.To dara 5 minūtes pirms vārīšanās beigām, bet pirms zupas pasniegšanas to izņem.
  • Dilles ir neaizstājama «Piedevu buķetes» sastāvdaļa.
    3 diļļu zariņi, 1 pētersīļu sakne un 1 lapa, 4 lauru lapas, 2 ķērveļu lapas, 2 kalnumētras zariņi, 4 daiviņas ķiploka, 5 melnie pipari, 1 safrāna putekšnīca.
  • Maisījums pākšaugiem (Zirņu, pupu, pupiņu un lēcu ēdieniem)
    3 tējkarotes diļļu, 1 ķiploks, 3 tējkarotes kalnumētras, J/2 tējkarote koriandra, 1 tējkarote sarkano piparu, 1 tējkarote piparmētru, 1 lauru lapa.
  • Maisījums rīsu ēdieniem (nesaldiem ēdieniem)
    2 tējkarotes diļļu, 1 sīpols, 3 daiviņas ķiploku, 4 pipari, y2 tējkarotes sarkano piparu, sāls pēc garšas.
  • Maisījums aukstajai gaļai (1 kg gaļas)
    2 tējkarotes sasmalcinātu nobriedušu diļļu stublāju vai ½ tējkarotes diļļu sēklu, 5 lauru lapas, l/2 ķiploka, 6—8 sasmalcināti melnie pipari. Maisījumu vāra gaļas buljonā. Vārīšanas procesā pēc garšas pielej citrona sulu.

 Audzēšana

 Pēc izmantošanas veida izšķir diļļu šķirnes lapu kaltēšanai un ziedkopu izmantošanai citu dārzeņu konservēšanai, bet Latvijā vairāk ir populāras dilles svaigam patēriņam.
 Pēc augšanas rakstura izšķir parastās dilles, kas relatīvi agri veido stublāju un ziedkopas, un tā sauktās krūma dilles, kas intensīvi cero, veidojot lielu kuplu krūmu. Krūma diļļu šķirnes ir vēlīnākas un Latvijas apstākļos to sēklas praktiski neienākas.

 Dilles labi padodas jebkurā augsnē, svarīga ir tās temperatūra un nodrošinājums ar mitrumu sēklu dīgšanas laikā. Segtās platībās dilles vislabāk ir audzēt bagātinātas kūdras substrātā.

 Dilles ir aukstuma izturīgas, pacieš nelielas salnas (līdz -3...-4oC). Sēklas sāk dīgt pie temperatūras +3oC, bet optimālā temperatūra to dīgšanai ir +18-20oC. Optimālā temperatūra zaļās masas augšanai ir +20-22oC dienā un +16-18oC naktī. Dilles ir prasīgas pēc augsnes mitruma, sevišķi augšanas sākumā.

 Sēj rindās ar 45 cm rindstarpām vai vairāku rindu slejās ar attālumu starp rindām 15-20 cm un starp slejām 50-60 cm. Siltumnīcās sēj 15-20 cm attālās rindās. Sējas dziļums atklātā laukā ir 1-1,5 cm, siltumnīcās var arī 0,5 cm. Sēklas labāk dīgst gaismā.

Avots : http://www.termorelax.com/web/?id=402740
Kategorija : Ārstniecības augi - D| Skatīts : 3048 | Reitings: 0.0/0
Birkas : dilles, diļļu
Iesaki :
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: