Ārstniecības augi Latvijā

Ķiploks - Allium sativum L.

Iesaka www.fitoterapija.lv

Neaizmirsīsim dakteru dakteri ķiploku ( Allium sativum L.). Ķiploks ir dārzenis, kam ir pierādīta daudzpusīga iedarbība uz sirds-asinsvadu sistēmu. Ķiploka tinktūras iespaidā palēninās sirdsdarbība, paplašinās perifērie (sīkie) asinsvadi, kā rezultātā pazeminās asinsspiediens. Bez tam ķiploka vielas „tīra” asinis, nomācot mikrobu un vīrusu vairošanos, samazinot toksīnu izraisītos asinsvadu bojājumus. Kā zināms, jebkuru asinsvadu bojājumu no iekšpuses pārklāj holesterīna ielāps, bet tas, kaut arī ir organismam derīgs pasākums, tomēr izraisa aterosklerozi.

Ķiploku tinktūras pagatavošanai ņem 40 gr nomizotu, sagrieztu ķiploku, aplej ar 100 gr. degvīna un ļauj ievilkties 5-7 dienas, pa reizei sakratot. Lieto pa 10 pilieniem 3 reizes dienā, iepilinot nelielā ūdens daudzumā pirms ēšanas, ilgstoši un kopā ar šeit piedāvāto sirds veselības tēju. Ir zināmi arī citi pagatavošanas un lietošanas norādījumi un visi ir vienlīdz labi, tomēr šo devu pārsniegt nav ieteicams, jo ir ziņas, ka pārmērīga ķiploku tinktūras lietošana kaitē redzei. Tas pats attiecināms arī uz ķiploku lietošanu pārtikā. Var noēst 2-3 daiviņas katru dienu, pilnīgi pietiekami. Ķiploks ir labs aizsargs pret gripu un citām vīrusu infekcijām, taču bērniem un pusaudžiem ieteicams tikai ārīgi.

 No seniem laikiem zināms, ka sīpols un ķiploks „tīra” asinis un tiešām, bulgāru zinātnieki ir pierādījuši, ka pastāvīga sīpolu lietošana uzturā samazina holesterīna un lipīdu līmeni asinīs, bez tam sīpoli pastiprina arī gremošanas dziedzeru darbību, žults izdalīšanos, kā arī samazina cukura līmeni asinīs. Tāpēc sīpols ir ļoti ieteicams cukura diabēta slimniekiem, ja tikai tiem neveidojas kairinājums nierēs un aknās. Ja nepatīk sīpoli tā sīvās garšas dēļ, var pagatavot ko garšīgāku. Ņem kilogramu sīpolu, izspiež sulu, pievieno 0.5 kilogramus medus un lieto pa tējkarotei 4 reizes dienā ēšanas laikā, var arī vairāk. Tāda paša veida, bet vēl spēcīgāka iedarbība ir ķiplokam. Ilgāku laiku lietojot ķiploku mērenās devās samazinās asinsspiediens, uzlabojas atmiņa, mazinās bronhu iekaisums. Par ķiploku tinktūras pagatavošanu tika stāstīts, aplūkojot paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas iespējas. Arī pie aterosklerozes bez paaugstināta asinsspiediena šī tinktūra ir ļoti noderīga.

 Pazemina asinsspiedienu, ir lielisks līdzeklis per vēdera uzpūšanos un cērmēm. Tas pazemina holesterīna līmeni asinīs, pazemina asinsspiedienu, tas pasargā no trombiem, samazina infarkta risku, nodrošina organismam aizsardzību pret dažādām indēm un audzējiem, mazina iekaisumu procesus, tas ir lielisks līdzeklis pret vīrusiem un dažādām slimībām, kā arī labs līdzeklis cukura slimniekiem.
 Ķiploka sulu dziednieki iesaka kā lielisku līdzekli pret dažādām ādas slimībām. Tāpat dziednieki pret ausu sāpēm iesaka ķiploku ietīt melnā vilnas dzijā kopā ar pipariem un likt ausī. Der zināt arī to, ka ne visiem būtu ieteicams aizrauties ar ķiploku lietošanu uzturā, jo tas var nelabvēlīgi iedarboties uz tiem, kam ir problēmas ar aknām un nierēm.

• Ķiploku kulinārijā izmanto ne tikai smalki sagrieztu, izkaltētu pulverītī, bet arī svaigas ķiploka lapas, kas ir lieliska piedeva salātiem. Ķiploku uzturā vislabāk ir lietot svaigu, jo apstrādāts, tas zaudē daļu savu labo īpašību.
• Lai ķiploka labās īpašības pēc iespējas saglabātu, labāk to sasmalcināt uz dēlīša, nevis spiest caur ķiplokspiedi. Ja intensīva ķiploku garša nešķiet pievilcīga, bet ēdiena garšai nedaudz tā ir vajadzīga, iesaku trauku, kurā gatavosiet, nedaudz ieziest ar svaigu ķiploku, bet ēdienam to nepievienot.
• Lai pēc ēšanas noņemtu specifisko ķiploku smaku, zinātāji iesaka vairākus variantus – pēc tā ēšanas iesaka pakošļāt svaigas pētersīļu lapas, svaigas kardamona sēkliņas, pāris kafijas pupiņu, apēst šokolādes gabaliņu, izdzert glāzi piena vai veldzēties ar pāris glāzēm sarkanvīna. Savukārt rokas pēc ķiploku griešanas iesaka ierīvēt ar sāli vai citrona sulu.
• Ķiploks visvērtīgākais ir svaigs. Viens no šī garšauga saglabāšanas veidiem ir tā glabāšana eļļā, glabāsies tikai pāris mēnešus. Ķiplokus var marinēt, taču šī procesa rezultātā tas būs zaudējis visas savas vērtīgās īpašības. Ķiplokiem nepatīk vēsums, tāpēc to neiesaka glabāt ledusskapī. Ja nu tomēr ir gadījies nomizot vairāk nekā vienā reizē vajadzīgs, tad ķiploka daiviņu var ielikt maisiņā un noglabāt ledusskapī, bet arī tad – ne vairāk kā 3 dienas.
• No ķiplokiem var pagatavot arī eļļu – uz 1/2 l eļļas ņem vismaz 5 svaigas ķiploku daiviņas. Tās nomizo, liek eļļas pudelē un pievieno nedaudz bazilika. Ļauj ievilkties vismaz divas dienas. Garša būs vēl intensīvāka, ja ķiploku daiviņas pirms likšanas eļļā nedaudz saspaidīsiet.
  
  
• Ķiploks ir ne tikai veselīgs, bet tas arī lieliski der kā svara samazināšanas līdzeklis.
• Ķiploks tautas medicīnā ticis uzskatīts par lielisku līdzekli pret pinnēm.
• Ķiploku smarža ļoti nepatīk odiem.
• Agrāk ķiploku virtenes kāra kaklā bērniem, lai aizbaidītu vampīrus un ļaunos garus.

 Audzēšana

 Ziemas ķiploki – stāda septembrī-oktobrī, novāc jūlijā-augustā. Salcietīgs. Pavasarī veido īsto stublāju, kam vasarā galā parādās ziedkopa. Vidēji ziedkopa satur ap 200-450 gaisa sīpoliņu. Gaisa sīpoliņus mēdz izmantot pavairošanai. Raža ir augstāka nekā citu tipu kloniem. Ārējo mizu krāsa parasti ir violeta vai rozā.         

Vasaras ķiploki – stāda pavasarī reizē ar sīpoliem, novāc augustā-septembrī. Slikta sala izturība, bet ļoti labas uzglabāšanās spējas. Sīpols pēc izmēra un svara parasti ir mazāks nekā ziemas tipam.     

Pārējie (universālie) ķiploki – var stādīt gan rudenī, gan pavasarī. Salcietīgs, uzglabājas vidēji. iStādīts rudenī, nogatavojas par 1-2 nedēļām ātrāk nekā ziemas ķiploki. Daiviņas ir izvietotas vairākās kārtās pie pamatnes (iekšējo kārtu veido gaisa sīpoliņi uz saīsināta, līdz 2-3 mm īsa stublāja). Audzēšanai Latvijā ir piemēroti tikai Centrālās un Ziemeļeiropas valstīs, kā arī ASV ziemeļu štatos pavairotie ķiploki. Mēģinājumi izaudzēt ražu no ievestiem Ķīnas ķiplokiem beidzās neveiksmīgi.

Ķiploku augšanai optimālā temperatūra ir +18-25oC. Zema augsnes temperatūra (līdz +15-18oC) . Karstā (virs +35oC) un sausā laikā ķiploku saknes atmirst un iestājas miera periods. Ķiploku augšanas intensitāte veģetācijas perioda pirmajā pusē ir tieši atkarīga no mitruma nodrošinājuma, savukārt vasaras beigās pārmērīgs mitrums veicina slimību izplatīšanos.          

Ķiploku audzēšanai piemērotākas ir vidēji smagas, auglīgas, labi strukturētas augsnes ar dziļu aramkārtu, optimālā skābuma reakcija ir pH 6-7. Tiem neder aukstas, mālainas, smilšainas vai purvainas augsnes, kā arī augsnes ar zemu nodrošinājumu ar barības vielām. Zemei jābūt dziļi un labi sastrādātai.

Labākie ķiploku priekšaugi ir gurķi, kabači, agrie kartupeļi – augi, kuru mēslošanā izmanto palielinātas organiskā mēslojuma devas, bet neder sīpoli un puravi, kā arī bietes.

Pavairojot ķiplokus ar gaisa sīpoliņiem, tos ievāc vasarā no ziedošiem augiem, pirms ķiploku novākšanas un iesēj rudenī (septembrī), lai sīpoliņiem pietiek laika uzsākt veģetāciju un sagatavoties ziemai. Nākamajā gadā izaug viendaiviņu ķiploki, kurus izmanto kā stādāmo materiālu pārtikas ķiploku ieguvei.

Ķiplokus audzē vienrindās (45-50 x 10-15 cm) vai daudz rindu slejās ar 50-60 cm attālumu starp slejām un 12-20 cm starp rindām. Attālums starp augiem rindā ir 10-15 cm. Daiviņu stādīšanas dziļums - 5-8 cm.

 Glabāšana

Lai ķiploki labi glabātos, svarīgi ir tos apžāvēt pie apmēram +20oC, lai laksti būtu sausi. Šādi izžāvētus ķiplokus var sapīt pīnēs un uzglabāt līdzīgi kā sīpolus. Kvalitatīvi izžāvēt lakstus ir iespējams tikai tad, ja ražas apjoms ir neliels. Lielākiem audzētājiem lakstu izžāvēšanai būs nepieciešams papildus enerģijas patēriņš ventilējot, tādēļ ir ieteicams lakstus atdalīt un pēc pašu ķiploku apžāvēšanas, uzglabāt tos temperatūrā +3-6oC.