Ārstniecības augi Latvijā

Ir sācies pavasaris un tuvojas jaunā ārstniecības augu vākšanas sezona. Vieni no pirmajiem augiem ko varam savākt ir priežu un bērzu pumpuri. Piedāvāju nelielu ieskatu, kas vēsta par priežu pumpuru izmantošanu.

 Ārstēšana ar augu pumpuru uzlējumiem un novārījumiem ir terapijas metode, kas balstīta uz fitoterapiju un homeopātiju. Tiek izmantoti augu ekstrakti no tām augu daļām kas atrodas augšanas procesā. Tieši šajās augu daļās sakoncentrējas lielākais daudzums organiskās skābes (ģenētiskā informācija), kā arī augšanas hormoni, vitamīni, minerāli, īpašā koka sula. Pumpuru šūnas satur vislabākās visu auga daļu īpašības, nes sevī sakņu, asnu, lapu un ziedu attīstīšanās potenciālu. Daudzas saslimšanas attīstās novājinātā organismā, kurā kaitīgo vielu (toksīnu) izvadīšanas procesi ir traucēti un aizkavēti. Tas var būt saistīts ari ar organisma dabisko novecošanos, ar pārlieku lielu toksīnu uzkrāšanos, ar piesārņoto apkārtējo vidi utt. Lietojot pumpuru preparātus tiek stimulētas organisma izvadfunkcijas, Šāda uzlējumu lietošana dod labus rezultātus slimniekiem ar novājinātu organismu pirmajā ārstēšanas stadijā pirms uzsāk mērķtiecīgu homeopātisko terapiju. 

Parastā priede - Pinus silvestris L.
Priežu pumpuri - GEMMAE (TURIONES) PINI

 Priedei ir sena vēsture. Uz zemes tā parādījusies aptuveni 150 miljonus gadus sen. Pa šo laiku vairāk kārt ir mainījies planētas izskats: atnākuši un atkāpušies ledāji, parādījušies un izzuduši daudzu augu un dzīvnieku veidi, bet mūsdienu lieciniece – priede – pārvarējusi laiku, ieķeroties ar savām saknēm zemē un nodzīvojusi līdz mūsu dienām.

 Jau Senajā Grieķijā zināja par priedes dziednieciskajām īpašībām, par to rakstījis ir Teofrasts. No priežu sveķiem izgatavoja terpentīnu, ko izmantoja ārstnieciskiem nolūkiem. Senajā Ēģiptē sveķus izmantoja sarkofāgu aizzīmogošanai, tos izmantoja līķu iebalzamēšanai.

 Priede ir liels (garumā 5-30 m, retāk līdz 45 m) priežu dzimtas koks. Galvenā koku suga Latvijas mežos (ap 40% mežu kopplatības).

 Priežu pumpurus ievāc ziemā vai agri pavasarī, līdz tie nav sākuši intensīvi augt, vēl nav uzbrieduši un atvērušies. Ar nazi nogriež no nocirstiem kokiem meži izciršanas vietās. No augošiem kokiem ievācot pumpurus izvēlas koka sānu zarus.

 Kaltē telpās ar labu ventilāciju izliekot 3-4 cm biezā kārtā uz auduma vai papīra. Nav vēlama kaltēšana žāvētavās ar mākslīgo apsildīšanu un uz bēniņiem kam ir bleķa jumts (pumpuros esošie sveķi kust un izgaro, pumpuri atveras). Kaltēšanas noslēgumu nosaka pēc pumpuru lūšanas stadijas. Lūzuma vietā pumpuriem ir jābūt sausiem. Labos laika apstākļos pumpuri izžūst pa 10-15 dienām. Kaltēta pumpuru produkcija sastāda 33-40% no svaigas tikko savāktas masas.

 Pumpurs veidots no vairākiem mazākiem pumpuriņiem, kur vidējais ir nedaudz lielāks par pārējiem. Pumpura virskārta klāta ar zvīņveidīgām lapiņām, kas salīmētas savā starpā ar sveķiem. No ārpuses tie ir nedaudz rozā, dzeltenbrūnā nokrāsā, lauzuma vietā tie ir zaļi vai dzeltenbrūni.

 Piemīt rūgtena garša un aromātiska, sveķaina smarža.

 Kaltētos pumpurus glabā sausās, aptumšotās, vēsās un labi vēdināmās telpās. Glabāšanas ilgums 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs

 Pumpuri satur ēterisko eļļu (līdz 0,36%), kuru sastāvā ietilpst pinēns, limonēns, borneols, kadenēns, bornilacetāts. Satur vēl sveķus, cieti, miecvielas un rūgtvielu (penicikrīnu), nenozīmīgu daudzumu alkaloīdus, nedaudz C un K vitamīnus. Šo vielu daudzums atkarīgs no koka vecuma, augsnes un vietas, laika apstākļiem. Ir novērots, ka vairāk bioloģiski aktīvās vielas satur divgadīgi un trīsgadīgi koki un produkcija, kas ievākta ziemā un agrā rudenī.

Farmakoloģiskās īpašības

 Pumpuru novārījumi iedarbojas kā atkrēpošanu veicinošs līdzeklis uzbudinot elpošanas ceļu epitēlija sekretorās funkcijas. Mazinot krēpu viskozitāti, stimulējot skropstainā epitēlija funkcijas. Krēpu viskozitāte ir atkarīga no glikoproteīdiem kurus elpošanas ceļos sintezē un izdala dziedzerepitēlijs. Krēpu konsistence ir atkarīga arī no to sastāvā esošo baktēriju antigēnu daudzuma. Bez tam pumpuru novārījums satur vielas, kas dezinficē krēpas un izrāda pretvīrusu un antimikrobu iedarbību.

 Pumpuriem piemīt arī urīndzenoša un žultsdzenoša īpašība, līdzīgi kā jebkuram citam augam kas satur ēteriskās eļļas.

 Piemīt pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbība.

Pielietojums

• Līdzeklis pret klepu pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanām. Priežu pumpurus iekļauj krūšu tēju sastāvos.
• Kā atkrēpošanas un dezinfekcijas līdzeklis pie hroniskiem bronhītiem, plaušu abscesiem, plaušu saslimšanām, ko pavada biežas ar pūšanas smaku, grūti atklepojamas krēpas.
• Kā vieglu urīndzenošu un žultsdzenošu līdzekli (pagatavo10,0:200,0) izmanto pie nierakmeņu slimības pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā pēc ēšanas.
• Pumpuru novārījumu - Decoctum turiones Pini (1:10) izmanto inhalācijās un kā kakla skalošanas līdzekli pie angīnas, hroniska tonzilīta un akūtām respiratorām saslimšanām.
• Pumpuru un skuju ekstraktu izmanto vannu peldēm. Tikpat labi var izmantot svaigas skujas un pumpurus. Šādas vannu peldes lieliski nomierina nervu sistēmu.
• Pagatavo maisījumu ko lieto pie osteohondrozes. Svaigi vāktus pumpurus nomazgā un apžāvē. Samaļ gaļasmašīnā un sajauc ar cukuru (attiecībā 2:1). Maisījumu sapilda stikla traukā, noslēdz un novieto ledusskapī uz 2 nedēļām. Kad trauka saturs maina krāsu no zaļgana kļūstot par brūnganu, zāles ir gatavas. Lieto pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā, lēni izsūkājot un norijot. Maisījumu var glabāt ilgi, lietošanas kurss ir 2-3 nedēļas.
• Maisījums aknu un žultspūšļa attīrīšanai. Ņem iepriekš rūpīgi nomazgātus 3 svaigus priežu pumpurus, gabaliņu priežu sveķus (1 lata diametrā) un ½ vārošu pienu. Komponentus sajauc un ielej termosā, nostādina 3-4 stundas, pēc tam izkāš. Šo „priežu pienu” dzer pa 1 glāzei no rīta tukšā dūšā un vakarā pirms nakts miega. Lietošanas kurss 1-2 mēneši.
• Pie sausa, bieži mokoša klepus ar apgrūtinātu elpošanu palīdze šādas maisījums. Ņem pa 20 g salvijas lapas, anīsa sēklas, priežu pumpurus, altejas sakni, lakricsakni. 1 ēdamkaroti augu maisījumu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Nostādina 3-4 stundas. Lieto pa 2 ēdamk. ik pēc 2-3 stundām.
• Pie saslimšanām ko pavada biezas, nelabas (puvuma) smakas krēpas palīdzēs maisījums no 20 g rasenes lakstiem, 20 g mārsila (timiāna) lakstiem, 20 g priežu pumpuriem, 10 g purva zaķpēdiņu lakstiem, 15 g ceļteku lapām. 1 ēdamkaroti augu maisījumu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Nostādina 20 minūtes. Lieto pa ¼ glāzes 4-5 reizes dienā.
• Pie bronhiālās astmas noderēs maisījums no 40 g priežu pumpuru, 30 g ceļteku lapu, 20 g māllēpju lapu un ziedu, 20 g fenheļa sēklu. 1 ēdamkaroti augu maisījumu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens. Nostādina 1 stundu. Lieto pa ¼ glāzes 4-5 reizes dienā pēc ēšanas.

Profilaksei

• Uzlējumu un novārījumu lietošana profilaktiskiem mērķiem rudens un ziemas periodā. Pasargās bērnus no saaukstēšanās un vīrusu saslimšanām, uzlabosies imūnsistēmas darbība.
• Pagatavošana. 2 ēdamk. pumpurus aplej ar 1 litru ūdens. Vāra 10 minūtes noslēgtā traukā uz lēnas uguns.. Nostādina 30 minūtes. Bērniem ieteicams lietot pa 1/5 glāzes 3 reizes dienā, pusaudžiem pa ¼ glāzes. Lietošanas kurss no 2 nedēļām līdz 2 un vairāk mēnešiem.

Novārījuma pagatavošana

• 1 ēdamk. priežu pumpurus ievieto katliņā un aplej ar vienu glāzi verdoša ūdens. Karsē ūdens vāroša peldē 30 minūtes. Atdzesē istabas temperatūrā 15 minūtes, izkāš un pievieno vārītu ūdeni līdz sākotnējam līmenim. Lieto pa trešdaļai glāzes 2-3 reizes dienā pēc ēšanas. Pie nierakmeņu un žultspūšļa saslimšanām lietošanas kurss ir ne mazāk kā 3 nedēļas.
• 25-30 g pumpurus vāra 10-15 minūtes piena un ūdens maisījumā (1:1). Lieto pa 100 g 3-4 reizes dienā saaukstēšanās gadījumā. Vārīšanas laikā garaiņi ieteicami elpošanai.

Uzlējuma pagatavošana

• Pumpurus nostādina uz degvīna vai spirta un lieto pie aknu saslimšanām, gastrītiem, plaušu tuberkulozes. Inhalācijām uz kā skalošanas līdzekli pie angīnas un augšējo elpošanas ceļu katarām.
• Uzlējumu pagatavo ņemot 1 ēdamk. pumpurus, aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens (vai 10 g pumpurus un 200 ml verdoša ūdens), nostādina 15-20 minūtes siltā vietā. Izkāš un glabā ne ilgāk kā 2 diennaktis vēsā vietā. Priekš inhalācijām ņem 2-3 ēdamk., priekš skalošanas 2-3 tējkarotes  uzlējumu uz 1 glāzi silta ūdens.
• Ūdens uzlējumu izmanto kā organismu vispārstiprinošu līdzekli.
• Pret klepu. Uzvāra ½ litru pienu un pievieno 1 ēdamk. pumpurus. Ietin siltā drāna un novieto siltā atdzesēties līdz brīdim kad uzlējums ir viegli silts. Šo uzlējuma daudzumu izder dienas laikā.
• Pret klepu. 20 g lakricsakne, 20 g anīsa sēklas, 20 g salvijas lapas, 20 g priežu pumpuri. Uzlējumu lieto siltā veidā pa ¼ glāzes 4-6 reizes dienā pirms ēšanas.
• Pielieto ar labu efektu pie bronhīta, klepus, bronhiālās astmas, hroniskas pneimonijas. Vienādās devās ņem maura sūrenes lakstus, anīsa sēklas, diļļu sēklas, priežu pumpurus, mārsila (timiāna) lakstus, lakricsakni. 4 tējkarotes augu maisījuma aplej ar ½ novārītu vēsu ūdeni. Nostādina 2 stundas, tad uz lēnas uguns 2-3 minūtes vāra. Atdzesē un nokāš. Dzer pa ½ glāzei 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

Tautas ticējumi

• Ja priedei aug līdzās resns zars, tad priedei ir divas serdes, un tādu koku sauc par uguns koku. Ja uguns koku iebūvē ēkā, tad tādu ēku nosper pērkons.
• Ja būs lietus, tad priedēm miza paliek sarkanāka. Ja drīz būs labs laiks, tad miza priedēm paliek dabiska.
• Ja priedes ziemā smagi šņāc, tad būs atkusnis.
• Kad priedēm no jaunajiem pavasara augumiem sāk spalviņas birt, jābeidz miežu sēšana; vēlāku sēti mieži vairs labi nenogatavosies.

Vannu peldes

 Aromātiska vanna no piparmētrām un priežu pumpuriem. Maisījumu vāra nelielā ūdens daudzumā 10 minūtes. Nostādina un izkāš. Novārījumu pievieno vannas peldes ūdenim.  Vannas peldes ilgums 10 – 15 minūtes. Ūdens siltums vannā ir jāizvēlas katram pēc savas patikas, vēlams pēc iespējas siltāks.

 Aromātiska vanna no priežu pumpuriem, melisas, pelašķa, vībotnes vai vērmeles, raudenes, piparmētras, un smaržīgās kalmes lapām. Ņem no katra auga pa 20 gramiem un 10 minūtes vāra uz lēnas uguns noslēgtā traukā 10 litros ūdens. Pēc tam izkāš un pievieno vannai.