Ārstniecības augi Latvijā

Kliņģerīte – Calendula officinalis L.
Календула, календула лекарственная, calendula, ringelblume un gartenringelblume.

Iesaka www.fitoterapija.lv

Pārāk maz audzēju terapijā tiek lietota kliņģerīte – Calendula officinalis. Kliņģerīti audzēju augšanas kavēšanai lietoja jau senā Romā. Kliņģerītei ir teicamas pretiekaisuma īpašības, bet, kur mazinās iekaisums, tur palēninās audzēja augšana. Kliņģerītes preparāti samazina iekaisumu gremošanas traktā, pastiprina žults, urīna, sviedru izdalīšanos, samazina kuņģa zarnu trakta spazmas un sāpes, nomierina, normalizē sirdsdarbību un aizkuņģa dziedzera darbību.
Var lietot aptiekas kliņģerīšu tinktūru 1:10 pa 20-40 pilieniem 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.
 Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 1 ēd karoti sausu kliņģerītes ziedu, atstāj ievilkties 30 minūtes, nokāš. Lieto pa 50-70 ml 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Krūts audzēju gadījumā labi palīdz ziede, ko pagatavo ņemot 30 gr. kliņģerītes ziedu, 20 gr. dievkociņa lakstu, 15 gr. driģenes ziedošo lakstu. Visu sasmalcina, pievieno 70 gr. portvīna un 100 gr. cūku tauku. Visu saliek emaljētā traukā, uzliek blīvu vāku, liek cepeškrāsnī un sutina 100-120* temperatūrā 30 minūtes, nokāš. Ar iegūto ziedi ierīvē krūtis 2 reizes dienā.
Tīras kliņģerīšu eļļas iegūšanai, ņem stikla burku, saber pilnu ar kliņģerītes ziediem, nedaudz pieblīvē, uzliek vāku, noliek uz palodzes saulē. Pēc 7-10 dienām burkas dibenā būs sakrājies eļļains oranžs šķidrums- kliņģerīšu eļļa, ar to ierīvē slimās vietas rītā, vakarā.
Var pagatavot kliņģerīšu ekstrakcijas eļļu. Ņem 1 daļu smalcinātu ziedu, aplej ar 5 daļām olīveļļas, karsē ūdens peldē 30 min, nokāš, nospiež. Ņem nākošo ziedu porciju un aplej ar to pašu eļļu un tā 3-4 reizes, līdz eļļa iegūst intensīvi oranžu krāsu. Šo eļļu lieto ārīgi ierīvējot slimās vietas un iekšķīgi pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā.

 Viens no vēlākiem ziedošiem augiem rudenī mūsu dārzos ir kliņģerīte -Calendula officinalis. Pie mums kliņģerīte atceļojusi no dienvidiem, kur tā aug arī savvaļā. Šīs puķes sēklas Latvijas apstākļos pārziemo labi, bet tās vēlu dīgst, tāpēc zālājā to pāraug citas zāles, bet dārzos kliņģerītes aug patvaļīgi gandrīz kā nezāle. Ārstniecībā izmanto klinģerītes ziedus, kurus lieto kā pretiekaisuma līdzekli angīnas, mutes dobuma gļotādas, smaganu iekaisuma ārstēšanai. Kliņģerītes tējas izvilkums iznīcina A, B tipa gripas vīrusus. Strutainu brūču, apdegumu, kā arī miežgrauda un plakstiņu iekaisuma ārstēšanai izmanto kliņģerītes ziedi. Eksperimentāli pierādīts, ka tas labi palīdz arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, žultspūšļa un aknu iekaisuma gadījumā, jo samazina distrofiskos bojājumus un veicina audu atjaunošanos. Kliņģerītes tējai piemīt arī nomierinoša iedarbība, tā nedaudz samazina asinsspiedienu, īpaši klimaksa laikā.
 Ņem 2 tējkarotes kliņģerītes ziedu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 15 minūtes, nokāš. Lieto pa pusglāzei četrreiz dienā, gastrīta un kuņģa čūlas slimības ārstēšanai.
 Samaļ pulverī 10 g ziedlapiņu un sajauc ar 50 g tīra vazelīna. Iegūst kliņģerīšu ziedi ārīgai lietošanai ādas iekaisuma ārstēšanai.
Ņem 10 g kliņģerītes ziedu, aplej ar 100 ml degvīna un tur siltumā septiņas dienas tad nokāš, nospiež. Iegūst kliņģerītes tinktūru, ko var lietot kakla skalošanai rīkles iekaisuma un angīnas gadījumā, arī mutes dobuma un smaganu iekaisuma gadījumā, ņemot l tējkaroti tinktūras uz pusglāzi ūdens. Var kombinēt ar antibiotiķiem.
 Pārdozējot kliņģerītes preparātus, iestājas miegainība, samazinās muskuļu tonuss, un kustību precizitāte. 
 Kulinārijā kliņģerītes ziedus izmanto siera iekrāsošanai un ziedu pulveri, tējkaroti porcijai, var pievienot pie zupas - gan garšīgi, gan veselīgi.

________________________________

Klinģerīšu ziedlapiņās ir daudz karotīna — 7,6-31,3 mg%, arī likopīns, citroksantīns, ēteriskās eļļas, gļotvielas (4%), organiskās skābes, triterpēni, bioflavonoīdi. Kliņģerīšu lapās sastopama rūgtviela kalendīns, saponīni, miecvielas (6,4%). Sēklās ir augu eļļa, alkaloīdi. Augam izteiktas fitoncīdu īpašības. Ir pretaudzēju aktivitāte. Uzturā izmanto galvenokārt ziedlapiņas. Kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri lieto kulinārijā mīklu iekrāsošanai. To izšķīdina karstā eļļā, pievieno dažādiem mīklas izstrādājumiem, var arī kliņģerīšu ziedlapiņas pavārīt pienā un pēc tam pienu pievienot mīklai. Dažās zemēs kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri izmanto sviesta un siera iekrāsošanai, sevišķi sviests tad iegūst tīkamu nokrāsu un aromātu. Ziedus vai tikai ziedlapiņas izmanto ziedu salātos (ar kresēm, rudzupuķēm, gurķeni u.c.) un ēdienu dekorēšanai. Kokteiļiem pievieno ledus kubikos iesaldētus klinģerīšu ziedus. Ļoti plaši kliņģerītes, kliņģerīšu tēju, tinktūru, sulu ziedi, tabletes izmanto medicīnā. Ar tiem ārstē čūlas, gastrītu, kolītus . Klinģerītes veicina ēstgribu un gremošanu. Tējas izmanto kā sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli, saaukstēšanās gadījumos, pret krampjiem, galvassāpēm un reiboņiem. Ārīgi lieto kliņģerīšu lapas vai sulu, ja ir augoņi, ekzēmas, arī vasaras raibumu un kārpu iznīdēšanai. Kliņģerīšu iedarbība ir antiseptiska, baktericīda, sāpju remdinoša. Kliņģerīšu preparāti pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē žults sekrēciju. Tas ir viens no vecākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem tautas medicīnā. Novākšana. Vāc izplaukušus ziedus vai tikai ziedlapiņas. Lieto svaigas vai kaltētas. Ziemai uzglabā kaltētā vai sasaldētā veidā. Jo biežāk vāc ziedus, jo vairāk tos veģetācijas sezonā var iegūt.