Mājās
var ienest pavasara sajūtas un garšas ļoti vienkāršā veidā –
izdiedzējot kreses. Tev būs nepieciešama 1 paciņa krešu sēklu, maza
paciņa presētās vates plāksnīšu vai vate un ūdens.
Ņem kādu lēzenu trauku, šķīvi ar mazām maliņām vai,
vislabāk, kādu skaistu puķu poda šķīvi apmēram 20 cm diametrā, izliec
vates plāksnītes pamīšus, lai viss šķīvis būtu nosegts. Kārtīgi
saslapini, lai vate pamatīgi izmirkst. Tad izkaisi paciņu krešu sēklu un
liec siltā vietā, var novietot kaut kur tumsā, tas veicina dīgšanu. Ja
no rīta iesēsi sēklas, vakarā tās jau būs piebriedušas un pāršķēlušās.
Neaizmirsti katru dienu tās atkal aplaistīt.
Kressalātus var sākt
lietot jau kādā 4. dienā, kad tie sasnieguši apmēram 5 cm augstumu un
parādījušās pirmās lapiņas. Ja vēlies lielākus, pagaidi līdz apmēram 7.
dienai. Pēc tam ar visu trauku vari tos uzglabāt ledusskapī kādas 2
nedēļas, tikai apsedz ar pārtikas plēvi, izdurot tajā caurumiņus, lai
tiek klāt skābeklis, un neaizmirsti aplaistīt. Vislabākā garša
kressalātiem ir to pirmajā nedēļā, pēc tam tie var kļūt ļoti sīvi.
Kressalāts
jeb dārza cietķērsa ir viengadīgs lapu dārzenis un garšaugs. Kressalātu
dzimtene ir Tuvie Austrumi (Ēģipte). Par to, ka kressalāti lietoti
uzturā jau sen, liecina tas, ka to sēklas atrastas, veicot arheoloģiskos
izrakumus no faraonu laikiem. Augs bija populārs ēģiptiešiem, vēlāk
romiešiem un grieķiem. Viduseiropā kressalāti pirmo reizi minēti VIII
gs., kopš tā laika tas kļuvis par populāru kultūraugu.
Kā salātaugs krese ir tieši tikpat populārs kā citi salāti. Kressalāti
satur C, B un K vitamīnus un β–karotīnu, kā arī kalciju, fosforu un pat
dzelzi, kāliju, magniju un sēra savienojumu fenilizotiocianātu, kurš
tad arī šim garšaugam piešķir specifiski rūgteno un sīvo garšu, kas
atgādina mārrutkus.
Kressalātiem piemīt antibakteriāla iedarbība, turklāt tie uzlabo ēstgribu, veicina gremošanu. Palīdz regulēt asinsspiedienu.
Kressalāti stiprina imunitāti un
ir ieteicami pat ļoti mazu bērnu pārtikā. Termiski apstrādātus, tos var
pasniegt kādā maltītē kopā ar dārzeņu biezeni jau no pusgada vecuma vai
tad, kad sākas piebarošana, bet svaigus – no pusotra gada vecuma.
Kressalāti
ir ar vairākām garšas niansēm: rūgta tā ir cigoriņu kresēm, pikanta –
klasiskajām, bet redīsu kresēm piemīt īpašs svaigums. Salātu lapiņas ir
maigākas, bet kātiņos jūtams sīvums.
Visizteiktākā garša ir sinepju un klasiskajām kresēm, tādēļ tās lieto kopā ar gaļas un zivs ēdieniem. Kressalātu
izmantošana maltītēs ir ļoti plaša: kopā ar sviestmaizēm, biezpienu,
kartupeļiem, zupām, salātiem, omletēm, kā arī, ja kressalāti uzdīguši
īpaši daudz, var pat pagatavot krešu krēmzupu.
Visvērtīgākais kressalātiem ir tas, ka tie parādās agrā pavasarī, kad mums ir dabīgo vitamīnu bads pēc garas ziemas.
Kressalāti, līdzīgi kāpostu dzimtas dārzeņiem, satur bioloģiski
aktīvas, sēru saturošas vielas (glikozinolātus), kas piešķir tiem viegli
rūgtenu un asu garšu. Šīs vielas var aizkavēt vēža šūnu veidošanos,
neitralizēt kaitīgās vielas pirms tās paspējušas bojāt DNS molekulas.
Turklāt antivēža iedarbību pastiprina C vitamīns - viens no
antioksidantiem, kas sargā šūnas no brīvajiem radikāļiem (100 g
kressalātu satur 44% no C vitamīna dienas devas), kā arī beta karotīna, E
vitamīna, flavonoīdu klātbūtne. Kressalāti ir lielisks magnija un
dzelzs avots, kas kombinācijā ar C vitamīnu un kāliju pasargā no sirds
un asinsvadu saslimšanām.
Kressalātiem piemīt arī asins spiedienu pazeminoša un diurētiska
aktivitāte. To lietošana var pazemināt arī cukura līmeni asinīs, tāpēc
diabēta slimniekiem pēc iespējas biežāk būtu ieteicams uzturā lietot
kressalātus.
|