Sākums » Materiāli » Ārstniecības augi » K

Kressalāti
04.07.2011, 15:09
Kressalāti

Mājās var ienest pavasara sajūtas un garšas ļoti vienkāršā veidā – izdiedzējot kreses. Tev būs nepieciešama 1 paciņa krešu sēklu, maza paciņa presētās vates plāksnīšu vai vate un ūdens.

Ņem kādu lēzenu trauku, šķīvi ar mazām maliņām vai, vislabāk, kādu skaistu puķu poda šķīvi apmēram 20 cm diametrā, izliec vates plāksnītes pamīšus, lai viss šķīvis būtu nosegts. Kārtīgi saslapini, lai vate pamatīgi izmirkst. Tad izkaisi paciņu krešu sēklu un liec siltā vietā, var novietot kaut kur tumsā, tas veicina dīgšanu. Ja no rīta iesēsi sēklas, vakarā tās jau būs piebriedušas un pāršķēlušās. Neaizmirsti katru dienu tās atkal aplaistīt.

Kressalātus var sākt lietot jau kādā 4. dienā, kad tie sasnieguši apmēram 5 cm augstumu un parādījušās pirmās lapiņas. Ja vēlies lielākus, pagaidi līdz apmēram 7. dienai. Pēc tam ar visu trauku vari tos uzglabāt ledusskapī kādas 2 nedēļas, tikai apsedz ar pārtikas plēvi, izdurot tajā caurumiņus, lai tiek klāt skābeklis, un neaizmirsti aplaistīt. Vislabākā garša kressalātiem ir to pirmajā nedēļā, pēc tam tie var kļūt ļoti sīvi.

Kressalāts jeb dārza cietķērsa ir viengadīgs lapu dārzenis un garšaugs. Kressalātu dzimtene ir Tuvie Austrumi (Ēģipte). Par to, ka kressalāti lietoti uzturā jau sen, liecina tas, ka to sēklas atrastas, veicot arheoloģiskos izrakumus no faraonu laikiem. Augs bija populārs ēģiptiešiem, vēlāk romiešiem un grieķiem. Viduseiropā kressalāti pirmo reizi minēti VIII gs., kopš tā laika tas kļuvis par populāru kultūraugu.

Kā salātaugs krese ir tieši tikpat populārs kā citi salāti.
Kressalāti satur C, B un K vitamīnus un β–karotīnu, kā arī kalciju, fosforu un pat dzelzi, kāliju, magniju un sēra savienojumu fenilizotiocianātu, kurš tad arī šim garšaugam piešķir specifiski rūgteno un sīvo garšu, kas atgādina mārrutkus.

Kressalātiem piemīt antibakteriāla iedarbība, turklāt tie uzlabo ēstgribu, veicina gremošanu. Palīdz regulēt asinsspiedienu.

Kressalāti stiprina imunitāti un ir ieteicami pat ļoti mazu bērnu pārtikā. Termiski apstrādātus, tos var pasniegt kādā maltītē kopā ar dārzeņu biezeni jau no pusgada vecuma vai tad, kad sākas piebarošana, bet svaigus – no pusotra gada vecuma.

Kressalāti ir ar vairākām garšas niansēm: rūgta tā ir cigoriņu kresēm, pikanta – klasiskajām, bet redīsu kresēm piemīt īpašs svaigums. Salātu lapiņas ir maigākas, bet kātiņos jūtams sīvums.

Visizteiktākā garša ir sinepju un klasiskajām kresēm, tādēļ tās lieto kopā ar gaļas un zivs ēdieniem.
Kressalātu izmantošana maltītēs ir ļoti plaša: kopā ar sviestmaizēm, biezpienu, kartupeļiem, zupām, salātiem, omletēm, kā arī, ja kressalāti uzdīguši īpaši daudz, var pat pagatavot krešu krēmzupu.

Visvērtīgākais kressalātiem ir tas, ka tie parādās agrā pavasarī, kad mums ir dabīgo vitamīnu bads pēc garas ziemas.

Kressalāti, līdzīgi kāpostu dzimtas dārzeņiem, satur bioloģiski aktīvas, sēru saturošas vielas (glikozinolātus), kas piešķir tiem viegli rūgtenu un asu garšu. Šīs vielas var aizkavēt vēža šūnu veidošanos, neitralizēt kaitīgās vielas pirms tās paspējušas bojāt DNS molekulas. Turklāt antivēža iedarbību pastiprina C vitamīns - viens no antioksidantiem, kas sargā šūnas no brīvajiem radikāļiem (100 g kressalātu satur 44% no C vitamīna dienas devas), kā arī beta karotīna, E vitamīna, flavonoīdu klātbūtne. Kressalāti ir lielisks magnija un dzelzs avots, kas kombinācijā ar C vitamīnu un kāliju pasargā no sirds un asinsvadu saslimšanām.

Kressalātiem piemīt arī asins spiedienu pazeminoša un diurētiska aktivitāte. To lietošana var pazemināt arī cukura līmeni asinīs, tāpēc diabēta slimniekiem pēc iespējas biežāk būtu ieteicams uzturā lietot kressalātus.

Avots : http://www.termorelax.com/web/?id=403263
Kategorija : Ārstniecības augi - K| Skatīts : 4502 | Reitings: 0.0/0
Birkas : kressalātu, kreses, kressalāti, kressalāts, kressalātiem, krešu
Iesaki :
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: