|
Māllēpes - Tussilago farfara L.
Iesaka www.fitoterapija.lv
Kad debesīs dzirdami cīruļu traļļi, pavasara
salam spītējot, uzzied māllēpe - Tussilago farfara. Tulkojumā no latīņu
valodas, tas nozīmē - klepu izdzinošs, tātad, tos lieto plaušu
iekaisuma, bronhīta, emfizēmas, silikozes, tuberkulozes gadījumos kā
palīglīdzekli, lai veicinātu atklepošanos, mīkstinātu sausu klepu.
Māllēpes ziedu kurvīšus vāc tikko tie atvērušies, vēlāk vākti ziediņi
pēc izžāvēšanas pārvēršas pūkās un nav derīgi lietošanai. Praktiski to
var izpildīt, ja katru dienu vienā un tai pašā vietā nolasa visus
ziedus, neļaujot tiem pārziedēt.
Ņem 2 ēd. karotes ziedu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes. Lieto pa 1ēd. karotei 6-8 reizes dienā.
Jāatzīmē,
ka māllēpes ziedu atklepojošais efekts izpaužas ar bronhu tonusa
pastiprināšanos, tāpēc tos nav ieteicams lietot bronhiālās astmas
gadījumā.
Māllēpes lapas ir kritušas nežēlastībā, pētnieki
tajās ir atraduši vielas, kuras var izraisīt audzējus, tāpēc tās nevācam
un neizmantojam.
Māllēpes - Tussilago farfara L.
Māllēpes ir ārstniecisks augs. Par to jau zināja
Senās Romas laikos. Ne velti tā zinātniskais nosaukums ir Tussilago – no
latīņu „tussis” - klepus. Plaši savā praksē lietoja jau Dioskorīds,
Plīnijs un Hipokrāts. Tiek uzskatīts arī par labu medusaugu.
Ārstnieciskiem mērķiem parasti vairāk ievāc lapas, retāk ziedus.
Ziedus
vāc pilnā plaukumā (aprīļa beigās, maijā), bet ne noziedējušus –
nedrīkst klāt būt balti kausmatiņi. Turklāt izmanto tikai pašus kurvīšus
bez kātiņiem.
Lapas sāk vākt 2 – 3 nedēļas pēc tam, kad
ziedkurvīšos izveidojušās sēklas, tas ir, jūnijā jūlijā. Šajā laikā
lapas ir pilnībā jau attīstījušās ar vienmērīgi zaļu nokrāsu lapu
virspusē. Vēlākā laikā uz lapām parādās rudi plankumi. Vācējiem
jāuzmanās, lai nesajauktu māllēpju lapas ar neīstajām tūsklapēm, jo abas
ir stipri līdzīgas.
Kaltētam augam ir rūgtena garša un praktiski nav smaržas.
Ziedos ir konstatēti fitosterīni, miecvielas, dzeltenais pigments.
Lapās
– rūgtais glokozīds, askorbīnskābe (5 mg%), polisaharīdi, organiskās
skābes, ēteriskā eļļa, miecvielas (līdz 17%), karotinoīdi (5,18 mg%),
gļotas (līdz 10%), tanīns (līdz 17%), mikroelementi selēnu, cinku,
hromu, sudrabu.
IEDARBĪBA UN PIELIETOJUMS
Medicīniskajā praksē māllēpju novārījumu
iekšķīgi lieto pret elpošanas ceļu slimībām, lai dezinficētu, mazinātu
iekaisumu un veicinātu atkrēpošanos, kā arī kuņģa – zarnu trakta
saslimšanas gadījumā kā savelkošu līdzekli.
Tautas medicīnā
māllēpes bieži ir sviedrēšanas un krūšu tēju sastāvdaļa. Lapu novārījumu
vai sulu lieto arī pie plaušu tuberkulozes, bronhītiem, plaušu
karsoņiem, epilepsijas, malārijas, alerģijām, tūskas, aizdusas, sirds,
nieru un urīnpūšļa kaitēm. Iekšķīgi nebūtu vēlams lietot ilgāk kā 6
nedēļas gadā (kopumā).
- Lapu sulu lieto kā žultsdzenošu un sviedrējošu līdzekli.
- Kaltētu lapu pulverim piemīt antimikroba iedarbība, aizkavē zeltainā stafilokoka augšanu.
- Ārīgi lapas (kā kompreses no uzlējuma vai lapas svaigā veidā)
izmanto pret dažādām ādas kaitēm, augoņiem, vēnu iekaisumiem, čūlām,
mastīta, apdegumiem, kā arī matu stiprināšanai blaugznu gadījumā.
- Lai mazinātu galvas sāpes svaigas lapas ar gludo pusi liek uz pieres.
- Uzlējumu izmanto kakla skalošanai pie angīnas un citiem kakla iekaisumiem.
Sausas sasmalcinātas lapas smēķē, ja ir apgrūtināta elpošana, kā arī lai mazinātu aizdusu vai zobu sāpes.
- Izvilkums. 1 ēdamk. sasmalcinātas lapas, 1 glāze (200 ml)
verdoša ūdens. Ūdens peldē karsē 15 minūtes, ļauj istabas temperatūrā
atdzist un iestāvēties 45 minūtes. Izdzer dienas laikā 2 – 3 reizēs, 1
stundu pirms ēšanas.
- Novārījums. 1 ēdamk. sasmalcinātas lapas un ziedi, 1 glāze (200
ml) verdoša ūdens. Vāra 10 minūtes, ļauj istabas temperatūrā atdzist 10
– 15 minūtes, pēc tam izkāš un lieto pa ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā.
Novārījumu var uzglabāt 2 dienas.
- Sula. Sulai lapas rūpīgi nomazgā, uz mirkli iegremdē verdošā
ūdenī, tad samaļ un no iegūtās masas izspiež sulu. Gatavai sulai
pievieno tik pat daudz vārīta ūdens (attiecība 1:1) un 1 – 2 minūtes
pavāra. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas 7 – 10 dienas.
- Pie galvas sāpēm. Apsien ap galvu lapas ar «vēso», tas ir, gludo pusi pret miesu.
- Pie vēnu iekaisumiem. Liek veselas vai sasmalcinātas lapas ar
«vēso» pusi pret kāju, turpretī pret varžacīm liek pūkaino pusi pret
pirkstu.
- Matu skalošanai pret galvas niezi, matu izkrišanu, blaugznām
taisa ļoti stipru novārījumu. Var pagatavot novārījumu no māllēpēm un
nātrēm (attiecībā 1:1).
- Pie kuņģa – zarnu trakta kataras, nieru un urīnpūšļa
saslimšanām pagatavo novārījumu. 1 litrs ūdens, 20-30g ziedu un lapu
maisījums.
- Pie iesnām. Katrā nāsī iepilina pa 2-3 pilieniem lapu sulu.
- Pie strutojošām brūcēm, čūlām pieliek svaigas lapas.
- Pie klepus, akūta un hroniska bronhīta, aizsmakušas balss,
bronhiālās astmas, kuņģa – zarnu trakta saslimšanām. 4 tējk. kaltētas
lapas, 1 glāze verdoša ūdens. Aplej un nostādina 30 min. Lieto pa ¼
glāzes 4 reizes dienā.
- Ziedu spirta uzlējums. Svaigus (nekaltētus) ziedus attiecībā
1:1 ar degvīnu vai spirtu, nostādina 7 dienas tumšā vietā. Lieto līdz
30-40 pilieniem neilgi pirms ēšanas.
- Novārījums pie klepus, novārdzinātiem slimniekiem. 40 g
māllēpes, 40 g ceļteku lapas, 40 g altejas sakne, 20 g raudene, 10 g
piparmētras, 20 g pieneņu saknes. 2 ēdamk. maisījuma aplej ar 0,8
litriem verdoša ūdens, karsē ūdens peldē 10-15 min. Salej termosā un
nostādina 10 stundas (nakti). Izlieto diennakts laikā pa 100-150 ml.
vienā reizē.
|
