Ārstniecības augi Latvijā

Apraksts

Sinonīmi: Tūkstošlapainais pelašķis Apgaismojums saule Augstums 0,6m Stādīšanas attālums 0,35m Ziedēšanas laiks VII-VIII Ziedu krāsa balta Lapojuma krāsa zaļas Augšanas forma pudurveida, koniska Augšanas ilgums gados 5-10 Apraksts:Dekoratīvi ziedi. Ārstnieciskās īpašības: Pelašķa bioloģiski aktīvās vielas rosina ēstgribu un gremošanas sulu sekrēciju, novērš spazmas un gāzu uzkrāšanos zarnās, pazemina temperatūru un arteriālo asinsspiedienu, savelk dzmedes muskulatūru, aptur asiņošanu, neradot trombu veidošanās draudus, veicina brūču dzīšanu, tām ir arī pretiekaisuma, baktericīda, antialerģiska iedarbība.

Pielietojums

Pelašķa ziedu un lakstu uzlējumu lieto gastrītu un čūlas ārstēšanai, pret plaušu, zarnu, hemoroīdu un pārmērīgu menstruālo asiņošanu, kā arī pret urīna nesaturēšanu naktī. Iekšķīgi lieto arī dažādu ādas slimību un bojājumu - furunkulozes, grūti dzīstošu brūču, trofisko čūlu ārstēšanai, vienlaikus uzlējumu ārīgi apmazgājumiem, peldēm, kompresēm. No pelašķa vāc ziedkopas ar 4cm garu kātu vai lakstus (līdz 15cm garas auga galotnes ar ziedkopām). Retāk vāc tikai auga lapas, bet lietošanai tautas medicīnā - arī sakneņus. Žāvē, izklātus plānā slānī, labi vēdināmās telpās vai kaltēs, nepārsniedzot 45°C temperatūru. Uzmanību: Nedrīkst vākt ziedkopas no izskata ziņā līdzīgā vītolu pelašķa jeb ķērmelītes (A. salicifolia). Pelašķa preperātus nedrīkst lietot grūtnieces, jo tie pastiprina dzemdes savilkšanos un var radīt aborta draudus. Jutīgiem cilvēkiem pelašķa drogu vākšana var radīt ādas iekaisumu - kontaktdermatītu.