Sākums » Materiāli » Ārstniecības augi » M

Mellenes
04.07.2011, 17:51
Mellenes

Mellenes - Vaccinium myrtillus - Myrtilli fructus (ogas) - Myrtilli folium (lapas)

Daudzgadīgs augs 15-50 cm augstumā. Zied maijā, jūnijā. Par melleņu ārstniecisko iedarbību ir rakstījis Plīnijs (61 vai 62 gads) un Dioskorides (40-80 gadi). Nedaudz vēlākā laika periodā par mellēnēm ir rakstījusi Svētā Hildegarde no Bingenas (1098-1179 g.). 16 gadsimtā dziednieks Kalpeppers atklāja, ka mellenes labvēlīgi iedarbojas uz aknām un kuņģi, ir savelkoš līdzeklis, palīdz pie hroniska klepus un plaušu slimībām. Neskatoties uz mellenes lieliskajām ārstnieciskajām īpašībām un popularitāti Eiropā, ASV mellenes medicīnā plašāk sāka izmantot tikai pēc Otrā Pasaules Kara, kad kāds no lidotājiem paziņoja, ka lietojot mellenes pirms lidojumiem tam ir uzlabojusies redze. Nopietni mellenes pētījumi pirmo reizi tika viekti Bostonas universitātē.

Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc ogas, lapas. Lapas ievāc ziedēšnas laikā.

Sula ir vērtīga pārtikas krāsviela. Agrāk gatavoja purpura krāsu (no mellenēm kuras aug priežu mežos) un violeto krāsu (no mellenēm kuras aug egļu mežos) priekš gleznotājiem. Piejaucot citas krāsvielas ieguva audumu un papīra krāsas. No lapām un jaunajiem dzinumiem iegūst brūno un dzelteno krāsu ādas apstrādei.

Sēklas satur līdz 31% taukskābes, līdz 18%proteīnus.

ĶĪMISKAIS SASTĀVS UN IEDARBĪBA

  • Mellenes satur vienu no retāk ogās sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi, kura ieņem svarīgu lomu procesos, kuri nodrošina asinsvadu sieniņu elastību. Dzintarskābe bez mellenēm ir tikai erkšķogu un upeņu sastāvā.
  • Mellenes veicina radionukleīdu izvadīšanu no organisma.
  • Mellenes, pateicoties to sastāvā esošām specifiskajām vielām, lieliski pasargā asinsvadus, novērš eritocītu "salipšanu”, aizsargā organismu no asins sabiezēšanās – no insulta un infarkta.
  • Mellenēs ir daudz cinka un kālija. Cinks ir svarīgs elements, ietilpstoš daudzu fermentu un hormonu sastāvos, veicina asinsrades procesus, regulē ogļhidrātu aapmaiņas procesus. Cinka deficīta gadījumā tiek traucēti augšanas procesi.
  • Kālijs ir nepieciešams kaulu skeleta attīstībai, zobu veidošanās procesiem, nervu un muskuļu sistēmas normālai darbībai.
  • Mellēnes esošie pektīni neitralizē toksīnus, nodrošina bektericīdo un pretiekaisuma iedarbību.
  • Mellenes ir bagātas ar aromātiskajām skābēm, kuras uzlabo apetīti, īpaši bērniem.
  • Mellenēs ir daudz  mangāns, kas veicina glikogēna uzkrāšanos aknās – organisma enerģijas rezerves un regulē asinrecēšanas un ķermeņa augšanas procesus.
  • Mellenes satur daudz A provitamīnu – karotīnu, kas uzlabo redzes funkcijas.
  • Organismā brīvie radikāļi ieņem vadošo lomu organisma novesošanās procesos. Aktioksidanti spēj efektīgi pret tiem cīnīties. Mellenes ir bagātas ar anticianīniem – pašiem spēcīgākajiem dabiskajiem antioksidantiem. Mellenes spēj palielināt smadzenēs dofimina daudzumu, kas regulē svarīgākos procesus smadzeņu darbībā un kā zināms jo jaunākas smadzenes, jo labāk notiek visi apmaiņas procesi porganismā. Šī viela smadzenēs veicina normālu augšanas hormona veidošanos, kurš atbild par šūnu atjaunošanos visā organismā.
  • Melleņu sastāvā esošie flavonoīdi palielina specifiskas aktīvas vielas daudzumu, kura stimulē organismu pašam izstrādāt antioksidantus. Šī viela pasargā nervu šūnas no nevēlamiem kairinājumiem un efektīgi neitralizē hroniskus iekaisumus. Kā zināms iekaisumi būtiski paātrina organisma novecošanos. Parkinsona slimības slimniekiem ir zems šīs vielas daudzums organismā. Uzskata ka ½ glāze ogu dienā var profilaktiski pasasrgāt no saslimšānas ar šo slimību.
  • Mellenes uzlabo nervu impulsu novadīšanu no nervu šūnā un citiem orgāniem.
  • Mellenes ieteicams lietot pie saslimšanām kur novēro kapilāru trauslumu un audu neizturību – kā sirds – asinsvadu slimības, varikozo vēnu paplašinājumi (īpaši grūtniecības laikā), acs tīklenes nerva iekaisumi. Mellenes nostiprina saistaudus, vēnu un kapilāru sieniņas.
  • Ogas. No sastāvā esošājām aktīvajām vielām vērtīgākās ir miecvielas, flavonoīdi, minerālvielas, organiskās skābes, vitamīni, cukuri. Ogas satur 12% miecvielas, līdz 7% organiskās skābes (citronskābi, ābolskābi, dzintarskābi, pienskābi u. c.), līdz 30% cukurus, pektīnus,  60 mg% askorbīnskābi, 0,75-1,6 mg% karotīnu, 0,04 mg% B grupas vitamīnus, 0,3 mg% PP vitamīnu, 10 mg% C vitamīnu, P vitamīnu, ēterisko eļļu, flavonoīdus, fenolus, 6 mg% nātriju, 51 mg% kāliju, 16 mg% kalciju, 6 mg% magniju, 13 mg% fosforu, 7 mg% dzelzi, kobaltu, niķeli. Ogas satur 86,5 g% ūdeni, 1,1 g% olbaltumu, 8,6 g% ogļhidrātus, 2,2 g% šķiedrvielas, 1,2 g% brīvās organiskās skābes. Pēc sastāvā esošā magnija daudzuma mellenes pārspēj visas citas ogas. Ogas no cukuriem satur vairāk fruktozi – 3,68%, glukozi – 2,45%. C vitamīns ogās nav daudz (7-12,3 mg%), toties karotīns ir divas reizes vairāk nekā pienā.
Avots : http://www.termorelax.com/web/?id=400555
Kategorija : Ārstniecības augi - M| Skatīts : 2321 | Reitings: 0.0/0
Birkas : mellenēm, mellenes, mellenēs, mellene, melleņu
Iesaki :
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: