Mellenes - Vaccinium myrtillus - Myrtilli fructus (ogas) - Myrtilli folium (lapas)
Daudzgadīgs augs 15-50 cm augstumā. Zied maijā,
jūnijā. Par melleņu ārstniecisko iedarbību ir rakstījis Plīnijs (61 vai
62 gads) un Dioskorides (40-80 gadi). Nedaudz vēlākā laika periodā par
mellēnēm ir rakstījusi Svētā Hildegarde no Bingenas (1098-1179 g.). 16
gadsimtā dziednieks Kalpeppers atklāja, ka mellenes labvēlīgi iedarbojas
uz aknām un kuņģi, ir savelkoš līdzeklis, palīdz pie hroniska klepus un
plaušu slimībām. Neskatoties uz mellenes lieliskajām ārstnieciskajām
īpašībām un popularitāti Eiropā, ASV mellenes medicīnā plašāk sāka
izmantot tikai pēc Otrā Pasaules Kara, kad kāds no lidotājiem paziņoja,
ka lietojot mellenes pirms lidojumiem tam ir uzlabojusies redze.
Nopietni mellenes pētījumi pirmo reizi tika viekti Bostonas
universitātē.
Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc ogas, lapas. Lapas ievāc ziedēšnas laikā.
Sula ir vērtīga pārtikas krāsviela. Agrāk gatavoja
purpura krāsu (no mellenēm kuras aug priežu mežos) un violeto krāsu (no
mellenēm kuras aug egļu mežos) priekš gleznotājiem. Piejaucot citas
krāsvielas ieguva audumu un papīra krāsas. No lapām un jaunajiem
dzinumiem iegūst brūno un dzelteno krāsu ādas apstrādei.
Sēklas satur līdz 31% taukskābes, līdz 18%proteīnus.
ĶĪMISKAIS SASTĀVS UN IEDARBĪBA
- Mellenes satur vienu no retāk ogās sastopamajām organiskajām skābēm –
dzintarskābi, kura ieņem svarīgu lomu procesos, kuri nodrošina
asinsvadu sieniņu elastību. Dzintarskābe bez mellenēm ir tikai erkšķogu
un upeņu sastāvā.
- Mellenes veicina radionukleīdu izvadīšanu no organisma.
- Mellenes, pateicoties to sastāvā esošām specifiskajām vielām,
lieliski pasargā asinsvadus, novērš eritocītu "salipšanu”, aizsargā
organismu no asins sabiezēšanās – no insulta un infarkta.
- Mellenēs ir daudz cinka un kālija. Cinks ir svarīgs elements,
ietilpstoš daudzu fermentu un hormonu sastāvos, veicina asinsrades
procesus, regulē ogļhidrātu aapmaiņas procesus. Cinka deficīta gadījumā
tiek traucēti augšanas procesi.
- Kālijs ir nepieciešams kaulu skeleta attīstībai, zobu veidošanās procesiem, nervu un muskuļu sistēmas normālai darbībai.
- Mellēnes esošie pektīni neitralizē toksīnus, nodrošina bektericīdo un pretiekaisuma iedarbību.
- Mellenes ir bagātas ar aromātiskajām skābēm, kuras uzlabo apetīti, īpaši bērniem.
- Mellenēs ir daudz mangāns, kas veicina glikogēna uzkrāšanos
aknās – organisma enerģijas rezerves un regulē asinrecēšanas un ķermeņa
augšanas procesus.
- Mellenes satur daudz A provitamīnu – karotīnu, kas uzlabo redzes funkcijas.
- Organismā brīvie radikāļi ieņem vadošo lomu organisma
novesošanās procesos. Aktioksidanti spēj efektīgi pret tiem cīnīties.
Mellenes ir bagātas ar anticianīniem – pašiem spēcīgākajiem dabiskajiem
antioksidantiem. Mellenes spēj palielināt smadzenēs dofimina daudzumu,
kas regulē svarīgākos procesus smadzeņu darbībā un kā zināms jo jaunākas
smadzenes, jo labāk notiek visi apmaiņas procesi porganismā. Šī viela
smadzenēs veicina normālu augšanas hormona veidošanos, kurš atbild par
šūnu atjaunošanos visā organismā.
- Melleņu sastāvā esošie flavonoīdi palielina specifiskas aktīvas
vielas daudzumu, kura stimulē organismu pašam izstrādāt antioksidantus.
Šī viela pasargā nervu šūnas no nevēlamiem kairinājumiem un efektīgi
neitralizē hroniskus iekaisumus. Kā zināms iekaisumi būtiski paātrina
organisma novecošanos. Parkinsona slimības slimniekiem ir zems šīs
vielas daudzums organismā. Uzskata ka ½ glāze ogu dienā var
profilaktiski pasasrgāt no saslimšānas ar šo slimību.
- Mellenes uzlabo nervu impulsu novadīšanu no nervu šūnā un citiem orgāniem.
- Mellenes ieteicams lietot pie saslimšanām kur novēro kapilāru
trauslumu un audu neizturību – kā sirds – asinsvadu slimības, varikozo
vēnu paplašinājumi (īpaši grūtniecības laikā), acs tīklenes nerva
iekaisumi. Mellenes nostiprina saistaudus, vēnu un kapilāru sieniņas.
- Ogas. No sastāvā esošājām aktīvajām vielām vērtīgākās ir
miecvielas, flavonoīdi, minerālvielas, organiskās skābes, vitamīni,
cukuri. Ogas satur 12% miecvielas, līdz 7% organiskās skābes
(citronskābi, ābolskābi, dzintarskābi, pienskābi u. c.), līdz 30%
cukurus, pektīnus, 60 mg% askorbīnskābi, 0,75-1,6 mg% karotīnu, 0,04
mg% B grupas vitamīnus, 0,3 mg% PP vitamīnu, 10 mg% C vitamīnu, P
vitamīnu, ēterisko eļļu, flavonoīdus, fenolus, 6 mg% nātriju, 51 mg%
kāliju, 16 mg% kalciju, 6 mg% magniju, 13 mg% fosforu, 7 mg% dzelzi,
kobaltu, niķeli. Ogas satur 86,5 g% ūdeni, 1,1 g% olbaltumu, 8,6 g%
ogļhidrātus, 2,2 g% šķiedrvielas, 1,2 g% brīvās organiskās skābes. Pēc
sastāvā esošā magnija daudzuma mellenes pārspēj visas citas ogas. Ogas
no cukuriem satur vairāk fruktozi – 3,68%, glukozi – 2,45%. C vitamīns
ogās nav daudz (7-12,3 mg%), toties karotīns ir divas reizes vairāk nekā
pienā.
|
