PRIEDE - Pinus sylvestris
Priežu pumpuri - GEMMAE (TURIONES) PINI
Iesaka www.fitoterapija.lv
Priede zied kā palma. Jā, priedei - Pinus
sylvestris ir palmai pārsteidzoši līdzīga zieda uzbūve, tikai pats
ziediņš ir daudz sīkāks. Visas priežu sugas ir derīgas ārstniecībā.
Priedes pumpurus labāk un ērtāk lasīt no nozāģētiem kokiem cirtēs, nevis
no jaunaudzēm. Ja priedēm nolauž galotnes pumpurus, tad tās aug ar
daudzām galotnēm un izaugušas neder lietaskokiem.
Priežu pumpuri satur ēteriskās eļļas, pineolu,
sveķus, C vitamīnu. Izmanto pumpuru novārījumu kā dezinficējošu un
krēpas šķidrinošu līdzekli akūta un hroniska bronhīta ārstēšanai, tvaiku
inhalācijas lieto iesnu gadījumā. Pievienojot skuju novārījumu vannai
iznāk lieliska relaksējoša, depresiju mazinoša procedūra.
Ņem 1 ēd. karoti pumpuru aplej ar 2 glāzēm vāroša
ūdens, patur noslēgtā traukā 1-2 stundas, lieto pa I\4 glāzes 4 reizes
dienā pirms ēšanas.
Savāc ziedputekšņu pulveri, sajauc uz pusēm ar
medu, lieto pa tējkarotei trīsreiz dienā imunitātes stiprināšanai, kā
arī noguruma un apātijas mazināšanai.
Priede ir viena no vieglāk atrodamajām organismam
nepieciešamo vielu izdalītājām visa gada garumā, īpaši dāsni tās
piedāvājot pavasarī. Skujas satur daudz C vitamīna un miecvielu. Tiem,
kuri ēd pilnvērtīgu barību, šā vitamīna parasti netrūkst, taču citādi
var izrādīties ļaudīm, kuri augu ziemu pārtikuši tikai no maizes un
kartupeļiem. C vitamīna avitaminoze mēdz izraisīt zobu kustēšanos,
augoņus. No tādām ligām var izvairīties ar senu, bet ļoti vienkāršu
tautas līdzekli – kā padzērienu lietot priežu skuju silta ūdens
uzlējumu.
Tieši aprīlī priedei visvērtīgākie ir sveķainie pumpuri.
Lielisks imunitātes stiprinātājs, jo bagāts ar terpēniem un dažādām
ēteriskajām eļļām – pakošļā pumpuriņus, un elpa uzreiz smaržo pēc meža.
Šīs
eļļas dezinficē elpošanas ceļus un šķidrina krēpas. Pavasarī bieži
piemetas bronhīts, moka saaukstēšanās ar sausu, rejošu klepu vai deguma
blakusdobumu iekaisumiem, uznāk iesnas. Priede sniedz lielisku
pretlīdzekli šīm ligām, saglabājot savu ēterisko eļļu iedarbīgumu arī
visdažādākajos izstrādājumos, piemēram – ziedēs. Piedāvājot sveķus no
vietām, ko alnis vai briedis ar ragiem pakasījis. Sāp kakls, degunā
kņudina? Paņem gabaliņu un sakošļā! Tas dezinficē mutes dobumu un rīkles
galu, palīdz tikt galā ar stomatītu un faringītu.
Uzvāra
glāzi ūdens, ielej termokrūzē un iemet vienu ēdamkaroti - aptuveni
divdesmit - svaigus priežu pumpurus. Minūtes piecpadsmit caur degunu
elpo karstos tvaikus, bet kad ūdens padzisis, tēju izdzer. Pumpuru labās
vielas, ieelpas laikā paplašina asinsvadus un uzlabo asinsriti, bet
izelpojot uzklājas uz skropstiņu epitēlija un liek tam aktīvāk
darboties. Ar pastiprināto sekrēciju un skropstiņu kustībām vīrusi un
mikrobi tiek izvadīti, bet elpošanas ceļi dezinficēti. Kādu brīdi
cilvēks klepo stiprāk nekā iepriekš, toties drīz jūt, ja veselība
atgriežas.
Terpēni tik ātri neizgaro, tāpēc pumpurus var arī žāvēt. Tos jāglabā tumšā un vēsā vietā, bet pirms lietošanas sasmalcina.
PRIEDE - Pinus sylvestris
Priežu pumpuri - GEMMAE (TURIONES) PINI
Parastās priedes ir ļoti izplatīta savvaļas skujkoku
suga visā Latvijā, un liktos dīvaini, ja kāds sacītos priedi nepazīstam.
Šie koki spēj sasniegt 35–45 metru augstumu. Konkurences apstākļos
augot lielākos vai mazākos mežu masīvos vai silos, priedes parasti izaug
slaidiem, gariem, spēcīgiem stumbriem un to skuju vainagi ir samērā
nelieli. Turpretī klajā vietā augušas priedes parasti ir zemākas,
druknākas, ar plaši sazarotu skuju vainagu. Kokiem paliekot vecākiem,
miza stumbra lejasdaļā veido gareniski, dziļi saplaisājušu krevi vai arī
ir gluda, zvīņveida vai plēkšņveida.
Varbūt ir vērts atcerēties
dažas parastās priedes sugas, kuras atšķiras izskata ziņā. ‘Fastigiata’,
piemēram, ir spēcīgi augoša priede, kas sasniedz pāri par 10 m
augstumu, ir kolonveidīga, aug ar stumbram vairāk vai mazāk paralēliem,
stāviem skeletzariem un dzinumiem. Šīs priedes olveida čiekuri ir sīki.
Savukārt ‘Globosa’ ir zems, kompakts krūmveida koks ar stīviem zariem.
Šīs priedes skujas ir 3–4 cm īsas un šauras, pelēkzaļas, vērstas dzinuma
gala virzienā. ‘Watereri’ ir zemā priežu forma, kas sākumā aug plati
koniska, stāva, vēlāk ieņem ieapaļu (nereti – lodveida) formu.
Skeletzari aug uz āru un izliecas uz augšu, paceļas arī dzinumu
galotnes. Koks gadā pieaug par 15–20 cm, skujas apmēram 4–8 cm garas un
tumši zaļas. Pateicoties izteiktajām atvārsnīšu joslām, šai priedei ir
izteikti zilgana nokrāsa. Bet vēl jau ir Benksa priede, melnā priede,
kalnu priede, Eiropas ciedrupriede, Sibīrijas ciedrupriede, Korejas
ciedrupriede, veimutpriede, Maķedonijas priede, dzeltenā priede un vēl,
un vēl... Katra ar savu neatkārtojamo skaistumu. Zinot, ka priedes
tomēr bieži iemīļo dažādi kaitēkļi un slimības, katram, kas savā
mūžā nolēmis iestādīt vismaz vienu koku (šajā gadījumā – priedi),
ieteiktu uzmeklēt dendrologus vai kokaudzētavu speciālistus, kas tad nu
sīki un smalki mācētu ieteikt jums vajadzīgo.
Jaunajām priedītēm
stumbri sākumā veidojas konusa veidā, vēlāk, ņemoties kuplumā un augumā,
tie veidojas ieapaļi vai plakanu galotni. Priežu jaunie dzinumi ir
kaili, zaļgani. 7–8 cm garās zilganās vai zilganzaļās nokrāsas (krāsas
dēļ parastās priedes viegli atšķiramas no citām divskuju priedēm, kam
skujas parasti ir tumši zaļas, bez zilganā toņa nokrāsas) skujas uz
īsvasām izkārtojušās pušķos un ir pāros pa divi. 3–6 cm garie, brūnganie
čiekuri priežu zaros parasti izkārtojas pēc sava prāta: vai nu pa
vienam, vai pa diviem trim, ir koniski olveidīgi, nereti gadās arī pa
kādam līkam eksemplāram. Tie ienākas septembrī, oktobrī, bet sēklas gan
izbirst tikai nākamā gada aprīlī.
Savvaļā priedes ir plaši
izplatītas pat no Ziemeļosetijas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem,
dienvidos – no Portugāles līdz pat Mongolijai. Apzaļumošanas nolūkā
priedes ieteicamas mežaparka veida stādījumos. Tās labprāt augs piejūras
smiltīs un citās liesākās augsnēs. Lielu pilsētu centru apzaļumošanai
priedes gan parasti neizmanto, taču ir vairākas dekoratīvo priežu
šķirnes, kuras lieliski iederēsies gan dārzos, gan parkos, gan citās
piemērotās vietās.
Priede ir katrs otrais Latvijas koks – paši
izplatītākie koki mūsu zemē. Skujas lielākas un garākas kā eglei,
novietotas pāros, tās nokrīt pēc 2-6 gadiem. Priede zied maijā, ziedu
čiekurīši tāpat kā eglei izplata ļoti daudz dzeltenu putekšņu, no kuriem
rodas tā sauktais "sēru lietus". Sēklas nav katru gadu, bet reizi pa
2-5 gadiem. Parastais mūžs ir 100-120 gadi, bet ir atsevišķi koki, kas
piedzīvo līdz 500 gadu vecumu. Koksne noder malkai, būvēm, sava taisnā
stāva dēļ, kuģu mastiem. Dod vēl sveķus, terpentīnu, darvu, piķi un
eļlu. Priede plaši izplatīta un pazīstama Eiropā un Āzijas ziemeļos.
Priežu ir vairāk kā kādas 100 dažādas sugas, kas aug visā pasaulē.
Priedi varētu arī saukt par dabas dziednieci. Tā dziedē cilvēka
nodarīto postu dabai. 19. gs. vidū metālrūpniecības vajadzībām nežēlīgi
izcirta kokus, veicot nepārdomātu kokogļu dedzināšanu. Baltijas jūras
piekrastē sāka kustēties smiltis, veidojot ceļojošās kāpas. Tās apbēra
gan mājas, gan tīrumus, atstājot aiz sevis baltu tuksnesi. Klejojošās
kāpas, īpaši jūras piekrastē, apturēja, iestādot tajās kārklus, vēlāk
priedes. "Rīgas priede", kā koks pazīstams plašā pasaulē, daudzi
kuģi līgo pasaules jūrās ar mūsu priedes mastiem.
Priede izdala fitoncīdus, kas nonāvē baciļus. Pastaiga, bet aktīvas darbības jo īpaši priežu silā sekmē pašārstēšanos.
Priežu pumpuri satur: vitamīnus C, K u.c. Ievāktos
priežu pumpurus var glabāt 2 gadus. Priežu pumpuru tējai piemīt
dezinficējoša, atkrēpojoša, urīndzenoša iedarbība. Pumpuru novārījums
iedarbojas kā atkrēpšanas līdzeklis, jo pastiprina elpošanas veļu
gļotādas epitēlija funkcijas. Bez tam arī iedarbojas kā pretvīrusu un
pretmikrobu līdzeklis. Pumpuriem piemīt arī urīndzenošas un žults
dzenošas īpašibas. Priežu pumpuru vai skuju tēju lieto pie klepus,
kakla, plaušu, pūšļa vainām, mutes iekaisumiem, asins attīrīšanai,
sviedrēšanai, hipovitaminozes ārstēšanai. Šāda tēja vairo pienu
zīdītājām, stiprina nervus, uzlabo gremošanu, likvidē tūsku, ārstē
reimatismu, ģikti. Priežu skujas satur askorbīnskābi, karotīnu, B grupas
vitamīnus, organiskās skābes, miecvielas, alkoloīdus.
Sveķi satur (parastais terpentīns) līdz 35%
ēteriskās eļļas. Terpentīns dziļi uzsūcas ādā izraisot ādas receptoru
kairinājumu. Tīrīto terpentīnu (Oleum Terebinthinae rectificatum) var
izmantot inhalācijam pie elpošanas ceļu iekaisumiem vai citām vainām.
Lietojot iekšķīgi var būt sarežģījumi – gastroenterīts ar sāpēm, slikta
dūša, vemšana. Uzsūcoties ādā izsauc centrālās nervu sistēmas
uzbudināšanos (nemiers, uztraukums, aizdusa, bezmiegs). Saindēšanās
gadījumos iespējami krampji, centrālās nervu sistēmas darbības
nomāktība, elpošanas traucējumi. Pārsvarā terpentīns (terpentīna eļļa)
izdalās no pumpuriem. Izrāda antiseptisku iedarbību urīnceļu infekciju
gadījumā.
Priežu skuju eļļu lieto ierīvēšanai pret sejas nervu
sāpēm, pamirumiem, klepu. Var arī ieņemt pāris pilienus, ja ir kuņģa
vai bronhu spazmas. Šo eļļu var lietot arī slimo vietu ierīvēšanai.
Priežu mizu savāra un elpo tvaikus (vai ar priežu eļļu) pie plaušu ceļu
iekaisumiem. Saspiestu skuju tinktūru var gatavot mājas apstākļos un
lietot ārstnieciskajām vannām. Priežu ēterisko eļļu farmakoloģijā
izmanto nieru slimību ārstēšanas preparātu izgatavošanai. Eļļa
paaugstina organisma aizsargspējas pret saaukstēšanos, ielisks
antiseptiķis elpošanas ceļu infekciju gadījumos. Pielieto arī masāžas
eļļu sastāvā reimatizma sāpju mazināšanai. Izmato arī dažādu ādas
saslimšanu dziedēšanai, matu izkrišanas gadījumā. Masāžas nolūkā eļļu
izmanto muskuļu sāpju, reimatizma, ādas izsitumu, matu izkrišanas
gadījumos. Aromāts iedarbojas kā atsvaidzinoš un tonizējoš līdzeklis,
mazina stresa sajūtu. Slēgtās telpās attīra gaisu no kaitīgiem mikrobiem
grippas epidēmijas laikā.
PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ
- Jaunie dzinumi. Ziemas beigās vai agri pavasarī ievākti priežu jauno
dzinumu gali noder pret saaukstēšanos, bronhītu un citām elpošanas ceļu
kaitēm, kā arī pret podagru, reimatismu, ādas slimībām. Ņem 1 ēdamk.
drogas, pārlej ar 1gl. verdoša ūdens un ūdens peldē karsē 30 min,
atdzesē, izkāš. Lieto pa 1/3 gl. 3 reizes dienā pēc ēšanas. Izmanto arī
inhalācijām, ja iekaisis kakls.
- Jaunie dzinumi. No dzinumu galiem var pagatavot labu
urīndzinēju. 2 ēdamk. drogas pārlej ar glāzi verdoša ūdens, karsē 15
min, nostādina 2 stundas. Izkāš, dzer pa 1 ēdamk. 4 – 5 reizes dienā.
- Skujas. Imunitāti nostiprināt var ar priežu skuju dzērienu: 4
gl. notīrītu, sasmalcinātu skuju pārlej ar 3 gl. auksta ūdens, piepilina
nedaudz citrona sulas un nostādina tumšā vietā 2 – 3 dienas. Lieto pa ½
gl. 2 reizes dienā.
- Pelni. Priedes koka pelnus var lietot pret ekzēmu: tos sajauc
ar vazelīnu attiecībā 1:1 un 2 reizes dienā iesmērē cietušās vietas.
- Sveķi. Savulaik lietojuši pret lūpu kaktiņu un krūšu galu
plaisām, kā arī augoņiem un brūču dziedēšanai. Kuņģa čūlas gadījumā tos
ēduši pa 50 g trīs reizes dienā pirms ēšanas.
- Ziedputekšņi. Ievāc maijā, jūnijā. Tos žāvē plānā kārtiņā uz
balta papīra, un, kad tie kļūst birztīgi, tad sajauc ar medu – 1 tējk.
putekšņu uz 1 gl. medus. Lieto pa 1 tējk. 3 – 4 reizes dienā pret
saaukstēšanos, klepu, balss aizsmakumu.
- Eļļa pirtij – saunai. 5 pilieni eļļa : 10 ml spirts - ūdens
- Eļļa. 2-3 pil. eļļa, 1 tējk. medus, augu tēja. Lieto kā tēju
urīnceļu infekciju, saaukstēšanās, pneimoniju, gadījumos, atvieglo
klepus lēkmes, veic antiseptisku iedarbību.
- Ziede. 25 g kanifolijs – sveķi, 25 g bišu vasks, 25 g augu
eļļa. Silda līdz sķīšanai, pievieno 50 g propolisu, uzvāra. Ziedi
izmanto ādas iekaisumu kopšanai, brūču dziedēšanai.
- Sveķi. Sveķus ievieto uz 1 stundu sladētavā, izņem un
sasmalcina pulverī. Lieto pa 2 g 3 reizes dienā 1 stundu pirms ēšanas.
Uzdzer nelielu daudzumu auksta ūdens. Lūpu plaisāšanas gadījumā
traumētās vietas ieziež ar šo pulverīti. Palīdz arī pie furunkuļiem –
mazina sāpes gandrīz mamentāli, pēc 2-3 dienām furunkuls pilnībā
uzsūcas. Arī citas brūces sadzīst ļoti ātri un mazinās sāpes.
- Ziedi. Maija beigās priedēm parādās vīriškās ziedkopas. 1
ēdamk. ziedkopas, 2 gl. piens vai ūdens. Aplej un 1 ēdamkk. medu. Lieto
pie augšējo elpošanu ceļu saslimšanām.
- Jaunie čiekuriņi. Piepilda par 2/3 trīs litru burku, aplej ar
ūdeni. Nostādina ne mazāk kā 2 nedēļas. Lieto no 1 tējk. līdz 1 ēdamk.
dienā sirds sāpju gadījumā.
- Sveķi. 1:5 – sveķi, ūdens. Aplej, nostādina 9 dienas saules
gaismā. Lieto 3 reizes dienā pirms ēšanas pa 1 ēdamk. līdz ½ gl. Palīdz
augšējo elpošanu ceļu saslimšanu ārstēšanā. Vispārspēcinoš līdzeklis.
- Skujas. 5 ēdamk. skujas, 3 ēdamk. mežrozīšu augļi, 2 ēdamk.
sīpolu mizas. Aplej ar 1 litru verdoša ūdens, vāra 10 min. Lieto pa 100 g
2-3 reizes dienā asinsvadu attīrīšanai.
- Jaunie dzinumi. 1 kg dzinumi, 3 l ūdens. Aplej un vāra slēgtā
traukā 10 min, nostādina 4 stundas. Lieto vannu peldēm – 1 l novārījums,
15 l vannas ūdens. Ūdens temperatūra vannā jāuztur 33-34 C, procedūras
ilgums 10-15 min. palīdz radikulīta gadījumā.
- Jaunie dzinumi. Ievāc jaunos dzinumus līdz maija vidum. Traukā
liek kārtām – kārta dzinumi (1.5-2 cm), kārta cukurs utt. Pēdējā augšējā
kārta ir cukurs. Novieto saulītē uz 10 dienām. Nokāš radušos sulu –
šķidrumu. Lieto tuberkulozes, plaušu iekaisumu, bronhītu gadījumos.
Astmas gadījumā lieto pa 2 ēdamk. no rītiem (bērnien 1 ēdamk.)
- Pupuri. 25-30 g pumpurus vāra 10-15 min piena un ūdens
maisījumā (1:1). Lieto pa 100 g 3-4 reizes dienā saaukstēšanās gadījumā.
Vārīšanas laikā garaiņi ieteicami elpošanai.
- Terpentīns. Izmanto ārstnieciskās vannas pedes veikšanai
reimatizma, podagras, neiralģijas gadījumā. Izmanto arī kā antiparazītu
līdzekli. Kā ziedi (1:5 – terpentīns, vazelīns) izmanto krūšu rajona
ierīvēšanai augšējo elpošanas ceļu saslimšanu gadījumos.
- Pumpuri. Pumpuru novārījums (10:200). Lieto nierakmeņu slimības
gadījumā pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā. Inhalācijas veidā un mutes
dobuma skalošanai izmanto angīnas, hroniska tonzilīta un akūtu
respiratoru saslimšanu gadījumos.
- Skujas. Skujas alej ar ūden (1:3-9). ievieno nedaudz
citronskābi, vāra 20-40 min, nostādina 1-3 stundas. Lieto pa 50-100 ml
dienā kā vitamīnu avotu C hipovitaminozes ārstēšanai un profilaksei.
TAUTAS TICĒJUMI
- Ja priedei aug līdzās resns zars, tad priedei ir divas serdes, un
tādu koku sauc par uguns koku. Ja uguns koku iebūvē ēkā, tad tādu ēku
nosper pērkons.
- Tāpat nedrīkst mājā iebūvēt zibens spertu koku, tad tajā vēlreiz var spert pērkons.
- Ja būs lietus, tad priedēm miza paliek sarkanāka. Ja drīz būs labs laiks, tad miza priedēm paliek dabiska.
- Ja rudenī priedēm skujas birst jaunā mēnesī, tad nākamā jaunā mēnesī kritīs sniegs.
- Ja priedes ziemā smagi šņāc, tad būs atkusnis.
- Kad jaunās priežu ataugas noliekušās pret dienvidiem, tad laba miežu sēja.
- Kad priedēm no jaunajiem pavasara augumiem sāk spalviņas birt,
jābeidz miežu sēšana; vēlāku sēti mieži vairs labi nenogatavosies.
|
