Ārstniecības augi Latvijā

Pupumētra, dārza - Satureja hortensis L.
Dārza kalnumētrai, ceberam

 Augs ar maziem bāli – violetiem ziediem. Sastopama Eirāzijā. Auga dzimtene ir Vidusjūras un melnās jūras zemes. Labi pazīstama tā bija jau senajiem grieķiem un romiešiem. 9 gs. mūki to ieveda Centrāleiropā – Alpos un sāka kultivēt tos savos dārzos.

Izmanto visu augu. Pārtvaicēšanas procesā iegūst eļļu. Aiga virszemes daļu kaltē.

Piemīt ass, piparu smaržu atgādinošs aromāts. Ne velti šo augu dēvē arī par piparu zāli, jo senatnē to izmantoja dārgo melno piparu vietā.

 Kulinārijā izmanto kaltētu augu un pie tam nesasmalcinātu, jo sasmalcinātā veidā tas ēdieniem piedod nepatīkamu rūgtu garšu. Pievieno dažādiem pākšaugu ēdieniem. Īpaši veiksmīgi tiek izmantots zaļo un balto pupiņu ēdienos. Izmanto arī sēņu (izņemot šampinjonu), gaļas un kartupeļu salātos, vārītas un ceptas zivs ēdienos, zivs zupās, pie etiķī marinētiem dārzeņiem u.c.

 Ārīgi lieto auga eļļu kopā ar citu augu balasta eļļu (5 pilieni/10 ml eļļa). Lieto pie pasliktinātas dzirdes – pilina pa dažiem pilieniem ausīs vairākas reizes dienā. Pie kukaiņu kodumiem – aizkavē augoņu un sāpju rašanos.

 Iekšķīgi lieto 2 pilienus mētras eļļa uz 1 tējk. medus. Iedarbojas kā tonizējošs, spazmolītisks, kuņģa, pretcērmju līdzeklis. Izmanto pie cērmju infekcijām, caurejas, bronhīta. Izrāda uzbudinošu iedarbību uz seksuālajām funkcijām.

 Izmantojot aroma lampās izrāda adaptējošu iedarbību. Rada harmonisku noskaņojumu priekš jaunām darbībām.

 Medicīnā izmanto kā komponentu dažādos augu maisījumos pret meteorismu, diareju, kuņģa un zarnu trakta spazmām. Augu ir jāizmanto nelielās devās, lai tā rūgtā garša nenomāktu pārējo augu garšas. Aktivizē aizkuņģa dziedzera darbību. Labvēlīgi iedarbojas uz kuņģa sulas izdalīšanos. Veicina gremošanu. Vienlīdz labi palīdz izvairīties no vēdera uzpūšanās un uzbudina apetīti. Labi palīdz pie caurejas ko pavada rūgšanas process. Tējas veidā lieto pie klepus un iesnām.

 Izmanto gan svaigā, gan kaltētā veidā. Augu ievāc ziedēšanas laikā.

Auga sastāvā esošās aktīvās vielas ir ēteriskā eļļa, miecvielas, rūgtvielas, sitosterīns, organiskās skābes. Ēteriskā eļļa satur timolu, fenolu, cimolu u.c. vielas.

 Tēja. 2 ēdamk. augs, ¼ litrs verdošs ūdens. Nostādina 10 min. Dzer siltā veidā pret klepu. Var saldināt ar medu.

 Rekomendē vannas peldes ar šo augu pie klepus un astmas saslimšanām.

 Senās dziednieku grāmatās šo augu pielīdzina timiānam un raudenei.

Pupumētra, kā jau pats vārds norāda, ir vispiemērotākā garšviela pākšaugiem, bet to var pievienot arī citiem dārzeņu, olu un gaļas ēdieniem. Pupumētrai ir arī citi nosaukumi — ceberiņš, cebers un piparu zāle. Ēdienos lieto svaigas vai izkaltētas saberztas lapas. Jārēķinās, ka tikai līdz vai ziedēšanas laikā ievāktam augam būs piparaina garša un smarža (nedaudz līdzīga majorānam). Pupumētru pieliek 10 minūtes pirms ēdiena gatavošanas beigām. Ilgstošā karsēšanā atbrīvojas rūgtvielas, garša ēdienam pasliktinās.

Pupumētru var audzēt arī telpās, podos, un svaigas lapiņas būs visai ziemai.

Pupumētrai piemīt aromāts, kas atgādina piparus. Pupumētras lapas un ziedkopas lieto svaigā un žāvētā veidā. Tā noder, skābējot gurķus, gatavojot marinādes, mērces, desas, sēnes. Pupumētru izmanto pie kartupeļiem, dārzeņiem, zivju un citām zupām, pie ēdieniem, kas gatavoti no dažādiem kāpostu paveidiem, zivīm, gaļas, olām, rīsa un citiem. Sevišķi pupumētra piemērota ēdieniem, kas gatavoti no pupiņām un citiem pākšaugiem.