Ārstniecības augi Latvijā

Parastā skābene - Rumex acetosa L.
Cuckoo's-meate, Common Sorrel

 Skābenes ir izplatītas visos kontinentos. Plīnijs augam devis nosaukumu pēc savvaļas skābeņu lapu formas - Rumex.

 Auga cits nosaukums ir „Cuckoo's-meate” - kā vēsta senas teikas, proti, putni ēdot sēklas attīrīja savu balsi.

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna un minerālvielu. Skābenēs ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās. Skābenes izmanto līdzīgi kā spinātus - zupās, sautējumos, salātiem.

 Lapas satur līdz 3% olbaltumvielas, 2,8% ogļhidrātus, dažādas minerālvielas, karotīnu (līdz 6 mg%), flavonglikozīdu, C (50-60 mg%), B1, B2, A, PP vitamīnus, 3% olbaltumvielas, ābolskābi, citronskābi, skābeņskābi, rūgtvielas.

 Izmanto lapas. Glabāšanai lapas kaltē vai sāla. Uzturā skābeņu lapas izmanto ne tikai vārītas. No tām gatavo arī salātus vai piedevu biezeņus, tās var pildīt pīrāgos vai citādi sagatavot, piemēram, žāvēt.

IEDARBĪBA UN PIELIETOJUMS

 Senajos rakstos ir norādes ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenēm bija jāatdzesē slimais un tāpēc tika dotas drudža slimniekiem. Mūsdienās svaigas skābenes izmanto lai uzlabotu apetīti, kā urīndzenošu un asinsattīrošu līdzekli. Dažkārt uzskata ka tās labvēlīgi ietekmē aknu darbību. Iesaka skābenes novārītas vīnā un lietot pret sāpēm vēdera lejasdaļā.

 Tautas medicīnā izmanto pie klepus, bronhīta, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumiem ko pavada caureja. Skābenes nav ieteicams lietot ja organismā ir traucēts sāļu apmaiņas process (reimatisms, podagra). Skābeņu sēklu uzlējums vājā koncentrācija izrāda savelkošu iedarbību, lielā koncentrācijā - atslābinošu.

 Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas. Senatnē skābenes bija lielā lielisks līdzeklis cīņā pret cingu, pateicoties to sastāvā esošajam C vitamīnam.

•  Sakņu novārījums. 1 ēdamk. kaltētas saknes, 1,5 glāze ūdens. Vāra 15 min. Nostādina 2 stundas. Lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā pie dizentērijas, caurejas.
•  Lapu uzlējumu palīdz pie stomatīta.
•  Ārīgi sakņu novārījumu izmanto pie ādas saslimšanām, kašķa. Sēklu novārījumu kā kompreses izmanto apdegumu dziedēšanai. Svaigas sasmalcinātas lapas liek pie nobrāzumiem lai paātrinātu sadzīšanu.
•  Tēja. 2 tējk. kaltētas lapas aplej ar ¼ litru verdoša ūdens. Nostādina 10 min. Dzer pa 2 tasītēm katru dienu. Ārīgai lietošanai izmanto kā kompreses un ādas apmazgāšanai. Kaltētu lapu tēju lieto gan iekšķīgi gan ārīgi pie ādas saslimšanām.

 Lietojot skābenes ļoti lielā daudzumā var būt vemšana, caureja, apgrūtināta rīšana (spazmas kaklā), apgrūtināta urinēšana. Jāuzmanās lietojot, jo skābeņskābe lielos daudzumos ir indīga. Skābeņskābes veidotie nešķīstošie kalcija sāļi (oksalāti) var nogulsnēties nierēs, veidojot nierakmeņus. Mūsdienās ir zināms, ka skābeņskābes nāvējošā deva (LD50) līdzinās 375 mg uz ķermeņa masas kilogramu jeb aptuveni 25 g cilvēkam, kura svars ir 65 kg. Skābeņskābe lielā koncentrācija veidojās lapās auga ziedēšanas laikā. Tāpēc ieteicams skābenes lietot pirms izveidojušies ziedkāti. Vairākās rietumeiropiešu receptēs šai problēmai dots risinājums - vārot zupu, tai jāpievieno viena-divas ēdamkarotes šķīstošā kalcija hlorīda. Tad oksalāti nogulsnēsies nevis nierēs, bet gan katla dibenā.

 Skābeņskābei ir arī kāda lieliska īpašība - tās dzelzs sāļi ir bezkrāsaini, tāpēc skābeņu sulu izmato, lai no veļas izņemtu rūsas traipus. Tiesa, pēc tam audumi jāmazgā, lai likvidētu jaunos zaļos traipus.

TAUTAS TICĒJUMI

• Zirgu skābenes noder zirgu vēdera slimībām.
• Zirga skābeņu novārījums noder pret caureju.
• Zirgu skābene ir noderīga liellopiem pret caureju. Augs līdzīgs vienkāršai skābenei, bet ir ar ļoti bieziem ziediem. Ziedi lietojami tinktūrā.
• Zirgu skābenes dzer arī koliera laikā, lai izsargātos no sērgas.
• Ja ēd daudz skābeņu, tad aug cērmes.
• Ar krējumu un taukiem jāsagrūž zirgu skābenes un šis maisījums jāsmērē uz vājām vietām.
• Pret kašķi jāsataisa ar krējumu izkaltētas un smalki sagrūstītas zirgu skābenes.

  Skābenes izmanto dažādos salātos. Francijā skābenes pievieno gaļas ēdieniem, zupām. Tā ir viena no galvenajām sastāvdaļām tradicionālajā zupā Soupe aux herbes.

 Īrijas zemnieki skābenes pievieno zivīm un pienam.

 Anglijā gatavo biezeni ar cukuru un etiķi ko pasniedz kā mērci pie aukstiem gaļas ēdieniem - Greensauce. Sena angļu recepte - Skābenes ļoti lēni karsē māla vai sudraba traukā. Kad tās ir gatavas pievieno sviestu un saputo. Skābeņu sula labi skābē pienu un Somijā šim nolūkam tās tā arī izmanto.

•  Skābene ir tas augs, kas aug arī mūsu dārzos (un ne kā nezāle). Vislabāk skābenes derēs zupās, mērcēs un pīrāgos; tāpat no tām iznāk garšīgi salāti un biezeņi.
•   Aukstā skābeņu zupa. Ūdeni uzvāra, pievieno sagrieztas skābenes un vāra piecas minūtes, līdz skābenes gatavas. Atdzesē un pievieno salmiņos sagrieztus gurķus, sasmalcinātus zaļumus un sakapātas vārītas olas. Pielej kefīru un pievieno pēc garšas sāli. Ja vēlas skābāku zupu, tad pieliek nedaudz citronskābes. Zupu var gatavot arī ar kartupeļiem. Tos sagriež salmiņos un vāra kopā ar skābenēm.
•  Skābeņu zupa. Skābenes 500gr., jaunie kartupeļi 1kg., grūbas 250gr., trekna gaļa 200gr., ūdens 4litri, sāls, olas. Katlā ielej ūdeni un vāra grūbas, kad grūbas gandrīz gatavas, pievieno smalki sagrieztus kartupeļus. Vāra, kamēr kartupeļi ir pusgatavi, tad pievieno apceptus gaļas gabalus, vāra, kamēr kartupeļi sāk jukt ārā, tad pievieno rupji sagrieztas skābenes. Vāra 5.min., tad izvāra cietas visru olas un sasmalcina nevisai smalki, pievieno klāt zupai. Pievieno pēc garšas sāli un liek, lai atdziest, jo skābeņu zupa tikai tad ir garšīga, kad to vairākas reizes uzsilda.
•  Skābeņu zupa. 100-120 g cūkas gaļas, 400 g ūdens, 150 g skābeņu, 15 g burkānu, 10 g sīpolu, 5 g pētersīļu, 10 g tauku, 10 g grūbu, 15 g skāba krējuma, sāls, diļļu un pētersīļu zaļumi. Ūdenī vāra cūkas gaļu (svaigu, sālītu vai dūmotu) un grūbas. Tad pievieno salmiņos sagrieztas skābenes, taukos apceptus salmiņos sagrieztus sīpolus, burkānus, pētersīļus, sāli un vāra, līdz gaļa un skābenes mīkstas. Zupu pārkaisa ar sasmalcinātiem diļļu un pētersīļu zaļumiem un pasniedz ar gaļu, skābu krējumu.
•  Aukstā skābeņu zupa. Pa saujai skābeņu, spinātu, nedaudz diļļu, pētersīļu, lociņu, tējkarote cukura, viena ola, pāris ēdamkarotes krējuma, nepilnas divas glāzes ūdens un sāls. Skābenes un spinātus sasmalcina un vāra ūdenī, atdzesē, pievieno sasmalcinātu vārītu olu, lociņus, dilles un pētersīļus. Var pievienot arī pāris kartupeļu.
• Skābeņu mērce skābenes 1/2 kg 
  Sīpoli vidēji lieli 2 gab Saldais krējums 200 g Eļļa cepšanai 2 ēdamkarotes,  cukurs, sāls pēc garšas.
   Skābenes nomazgā, uz sieta notecina, smalki sablenderē, eļļā 10 minjūtes pasautē. Pievieno saldo krējumu, laiku pa laikam maisot, sautē līdz masa sabiezē. beigās pievieno sāli un cukuru. Lieto karstu pie gaļas un zivju ēdieniem.
• 
  

Skābenes ziemai

Saldētas skābenes. Salasa skābenes, noskalo, pārlasa, sagriež un kopā ar drusku sāls saliek porciju (1 zupai) lielos trauciņos - mēģina saspiest cieši. Liek ledusskapja saldētavā.

Skābenes bez sāls ziemai 
Nedaudz sagrieztas, tīras skābenes saspiež burciņā. Burku liek katlā ar ūdeni un karsē. Skābenes sakrītas. Atkal pievieno skābenes un turpinu karsēt, kamēr virsū izveidojas suliņa. Tā, kamēr skābenes vairs nevar iestampāt. Sāli neliek. Sanāk, tāds kā sterilizēšanas process. Vienā puslitra burciņā tādā veidā var iedabūt ļoti daudz skābeņu. Tad vāku virsū un aukstā vietā.

Audzēšana

Izplatītākais un vecākais skābeņu šķirņu tips ir Belviļas skābenes. Tās atšķiras ar vēlu ziedēšanu un gludākām lapām. Cits izplatīts skābeņu šķirņu tips ir Broadleaved (platlapu) skābenes. Tās ir agrīnākas, bet arī izzied agrāk. Šo skābeņu lapas var būt arī viegli burbuļotas.

Bez parastajām skābenēm (Rumex acetosa L.), kā kultūraugu mēdz audzēt arī spinātskābenes (Rumex patientia), kas atšķiras ar lielākām, eliptiskām lapām, augstāku askorbīnskābes saturu un vienlaikus mazāk skābu garšu.  

 Skābenes ir aukstuma un sala izturīgas. Tās ļoti labi pārziemo atklātā laukā. Skābenes ir mitruma prasīgas. Tās vislabāk padodas auglīgā, irdenā, labi strukturētā augsnē. Optimālā skābuma reakcija skābenēm ir pH 6,4, bet tās pacieš arī skābāku (līdz pH 5,5) augsni. Vienā vietā tās var audzēt 3-4 gadus un pat ilgāk.  

Skābeņu sēklas sāk dīgt pie temperatūras +2-3oC. Optimālā dīgšanas temperatūra skābenēm ir +15-17oC. Pie substrāta temperatūras +18-20oC skābeņu dīgsti paradās pēc 6-8 dienām. Augi pacieš salnas līdz -7...-10oC.

Regulāra laistīšana sausā laikā ne tikai palielina skābeņu ražu, tā palielina arī augu dabiskās pretošanās spējas slimībām un kaitēkļiem.

Skābenes ir garās dienas augi, sāk ziedēt pie 15 stundu gaismas dienas garuma un vairāk (Latvijā tas ir jau maijā). Skābeņu sēklas nogatavojas jūlijā, augustā.

Skābenes var sēt sākot no aprīļa. Temperatūras ziņā skābenes varētu sēt jau martā, bet parasti tas nav iespējams augsnes mitruma dēļ. Skābenes var sēt praktiski visu vasaru līdz pat augusta beigām. Siltos rudeņos to var darīt arī septembrī. Atkarībā no temperatūras, substrāta mitruma un sējas dziļuma, skābenes uzdīgst 8-14 dienu laikā.    

Skābenes var audzēt no dēsta, bet tieša sēja ir vienkāršāka. Agri pavasarī sētās skābenes būs šķinamas jau augustā, rudenī sētās – nākamā gada jūnijā. Skābenes sēj 25-40 cm attālās rindās. Sēklas ir relatīvi smalkas, tādēļ sējot ar rokām, vēlāk būs nepieciešama retināšana, atstājot augus kopā pa 4-5 pudurīšos, starp tiem atstāj 15-20 cm brīvas telpas.

Lielākais darbs skābeņu audzēšanas tehnoloģijā ir nezāļu ierobežošana, sevišķi audzējot skābenes vairākus gadus vienā vietā. Šī iemesla dēļ ir ieteicams audzēt skābenes vienā vietā ne ilgāk par 2 gadiem.

Otrajā audzēšanas gadā skābeņu stublājus labāk ir regulāri izgriezt un tas jādara vairākas reizes sezonā. Otrajā audzēšanas gadā pēc pirmās agrīnās ražas novākšanas jūnijā, skābenes mēdz nopļaut apmēram 10 cm virs zemes, lai aizkavētu ziednešu veidošanos. Pēc tam lapu un ziednešu nopļaušanu jāatkārto regulāri.  

Skābenes ir maz prasīgas mēslojuma ziņā, tomēr pamatmēslojums pirms sējas un katru pavasari ir nepieciešams. Optimālā pamatmēslojuma deva pirms sējas ir slāpeklis (N),  fosfors (P2O5) , kālijs (K2O) . Ja ražas vākšana ir regulāra un intensīva, pēc katras novākšanas reizes iedod papildus slāpekli (N).  

____________________________

Pļavas skābene - rumex acetosa L.

Daudzgadīgs 30 - 100 cm augsts lakstaugs. Bieži sastopams pļavās, norās, gar ceļmalām. Sakne īsa, bārkšveida.

Nektāraugs. Jaunas lapas, ievāktas pirms auga ziedēšanas, lieto uzturā (zupām, saltiem, konservu rūpniecībā).

Tautas medicīnā lapas lieto pret skorbutu, mazasinību, ēstgribas veicināšanai, kā žultsdzinēju un diurētisku līdzekli. Pārāk daudz un ilgstoši lietojot, var saindēties - rodas caureja, sirdsdarbības traucējumi, pazemināts asinsspiediens.