Ārstniecības augi Latvijā

Kalme, Skalbe
Аир - Acorus calamus L., Calamus odaratus L. -  Канэ-Босем - Indijas niedres

Iesaka www.fitoterapija.lv

Kalmes – Acorus calamus saknes tika apskatītas kā līdzeklis aterosklerozes ārstēšanai un profilaksei, taču tās var lietot arī kā garšvielu pie gaļas ēdieniem, apetītes trūkuma un vājas gremošanas gadījumā, īpaši veciem cilvēkiem, kam maz ir kuņģa skābes, vāji darbojas aizkuņģa dziedzeris un zarnas. Kalmes saknēs esošās miecvielas novērš caureju, bet rūgtais glikozīds akorīns, pastiprina žults izdalīšanos un žultspūšļa saraušanos.
 Ja kalmes sakni lieto kā garšvielu, tad vienkārši pa naža galam uzkaisa sagatavotajam gaļas ēdienam, līdzīgi, kā to dara ar pipariem, ja gatavo ūdens izvilkumu, tad ņem 15 gramus saknes, aplej ar 4 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 6-8 stundas, lieto pa ¼ glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Ja ateroskleroze norisinās ar depresīvu stāvokli un astēniju, tad ieteicams ir pagatavot kalmes saknes (Acorus calamus L.) tinktūru, ņemot 10 gr samaltas saknes uz 100 gr degvīna. Pēc nedēļas tinktūra būs gatava, to var lietot pa 20 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas. Šis līdzeklis samazina asinsspiedienu, uzlabo dzirdi, ja tā ir novājinājusies asinsvadu apkaļķošanās dēļ, pasargā no infekcijas slimībām, uzlabo visu gremošanas orgānu darbību un uzlabo apetīti, kas daudziem jau tāpat ir pastiprināta.

Kalmju dzimtene ir Ķīna un Indija. Kad Krievijā iebruka tatāri, tie esot veduši sev līdzi kalmes saknes un metuši tās visos ezeros un dīķos, lai to attīrītu, jo uzskatījuši, ka tur, kur aug kalmes, ūdens kļūst derīgs dzeršanai. Mūsdienās uz to vairs nevar paļauties, jo kaut arī kalmes dezinficē ūdeni, pastāv vēl arī ķīmiskais piesārņojums. Latvijā kalmes mēra laikos tikušas ievestas arī no Vāczemes. Kalmes var viegli pavairot-atnes mājās kādu saknīti un iemin kādā slapjā vietā – augs griezdamās.

Senos laikos cilvēki kalmes saknes maisiņā esot nēsājuši uzsietas uz kakla, kā talismanu, lai paglābtos no ļaunām slimībām, bet mēra epidēmijas laikā, lai nesaslimtu, pastāvīgi to zelējuši. Droši vien, ka tas līdzēja, jo kalmes saknēm mūsdienās ir pierādītas antiseptiskas un fungicīdas īpašības. Kalmes sakni košļājot ir iespējams atbrīvoties no mutes dobuma un smaganu iekaisuma, kā arī no kandidozes (rauga sēnītes mutē). Jāsaka gan, ka kalmes sakne pēc garšas ir diezgan sūra un rūgta. Tādu to dara rūgtais glikozīds akorīns un ēteriskās eļļas, kuras saknēs ir līdz 4,8 %. Bez tam saknēs ir alkoloīds kalamīns, miecvielas, holīns, sterīni, mikroelementi. Tik bagāts un daudzveidīgs sastāvs padara šo augu tiešām neaizvietojamu gadījumos, kad nepieciešams stimulēt gremošanas orgānu sekretoro un motoro darbību. Izsakoties vienkāršāk, kalmes jālieto, ja trūkst skābes, neizstrādājas žults, uzpūšas vēders, caureja mainās ar aizcietējumiem. Pārsvarā tādi gremošanas traucējumi ir gados vecākiem cilvēkiem, taču arī jauni cilvēki kalmju sakni var lietot organisma tonizēšanai pie astenoneirotiska sindroma, arī nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā un pie potences vājuma. Ar kalmju sakņu novārījumu skalo matus, lai apturētu to izkrišanu.

Ja ar kalmju lapām izkaisa istabu, tad aizbēg visi parazīti. Īpaši blusas nemīl kalmju smaržu. Ne velti ir tāda tradīcija uz Jāņiem, kad puiši un meitas dzenas viens otram pakaļ ar kalmēm un tik per, varen jautri tad iet un blusas arī aizmūk.

Kā nelabvēlīga blakusparādība, lietojot kalmes sakni, ir atzīmējama apetītes pastiprināšanās un ar to saistītais svara pieaugums, kaut gan daudziem tas ir ļoti vajadzīgs, jo pārmērīgs kalsnums nenorāda uz labu veselības stāvokli.

Saknēm ar nazīti nokasa piesaknītes, noskalo, sagriež sīkos gabaliņos un žāvē ~ 50-60 grādu temperatūrā. Izžūst ātri.
Ņem 2 ēdamkarotes smalcinātu sakņu, aplej ar 0,5 litriem ūdens, atstāj pa nakti ievilkties. (Ja lieto svaigu sakni, tad uz ievilkšanos nav jāatstāj) No rīta vāra 20 minūtes, ļauj atdzist, nokāš. Lieto pa ¼ glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

Kalmes sakni samaļ kafijas dzirnaviņās, lieto pa naža galam iekšķīgi, uzdzerot ūdeni.

Organisma atjaunošanai var ieteikt kalmes sakņu un lakstu vannu. Ņem glāzi sasmalcinātu kalmju sakņu un krietnu riekšavu smalcinātu lakstu. Visu saber emaljētā spainītī, uzlej vārošu ūdeni, atstāj uz 20 minūtēm ievilkties, nokāš tieši vannā un vannojas patīkama karstuma ūdenī 15-20 minūtes. Tādu procedūru var atkārtot 2 reizes nedēļā.

 Kalme, Skalbe
Аир - Acorus calamus L., Calamus odaratus L. -  Канэ-Босем - Indijas niedres

• Kalmes var sastapt Visā Eiropā. Daudzu upju krastos.
•  Kalmes aromāts stipri sajūtams, ja lapas atlauž pie saknes. Ar to arī var veiksmīgi kalmes atšķirt no līdzīgiem ūdensaugiem.
•  Senos laikos no saknēm gatavoja sūkājamas konfektes pie epidēmijām, kvēpināšanai, kā pūderi un zobu pulveri.
•  Persieši un arābi kalmi uzskatīja par spēcīgu afrozidiaku.
•  Mājās kalmes saknes izmanto telpu kvēpināšanai pie dažādām saslimšanām. Lapas arī izmato telpu aromatizēšanai.
•  Kalme ietilpst dažādu maisījumu sastāvos pret sifilisu un ādas saslimšanām – ņem vienādās devās driģenes lapas, sveķus, kalmes saknes, attīrītu sēru, sasmalcina un pievieno dzīvsudrabu un ūdeni. Komponentus samīca un veido nelielas monētas lieluma plācenīšus, kurus pēc tam izkaltē. Šos plācenīšus pēc tam kvēpina slimā klātbūtnē.
•  Tibetas kvēpināšanas nūjiņās kalmes izmanto telpu dezinficēšanai.
•  Jāpiezīmē, ka kalmju saknes bez citiem komponentiem kvēpinot izdala ne visai patīkamu aromātu, iespējams tāpēc, ka to sastāvā ir lielā daudzumā ciete un šķiedrvielas. Fermentācijas procesā daļa cietes noārdās, bet ēteriskais aromāts saglabājas.
•  Senie traktāti vēsta, ka kalmes sakņu kvēpināšana palīdz pie ieilguša klepus, attīra acis un dara tās mirdzošas, palīdz pie sirds slimībām. Pārlieku lielā daudzumā var būt kaitīga plaušām.
•  Ir zinām, ka bez baktericīdās iedarbības kalmes labi tonizē centrālo nervu sistēmu. Kalmju aromātu ir grūti sajaut ar ko citu, tas nedaudz atgādina īrisu sakņu smaržu.