Ārstniecības augi Latvijā

Vīgrieze - Filipendula ulmaria Max. L.

Iesaka www.fitoterapija.lv

Vīgrieze (Filipendula ulmaria Max.) ir visiem pazīstams augs, ļoti bieži aug pļavās, krūmājos, grāvjos. Zied baltiem ziediem, reibinoši smaržo. Vāc un tautas medicīnā izmanto ziedošās galotnītes. To lieto neirozes, paātrinātas sirdsdarbības, paaugstināta asinsspiediena, miega traucējumu gadījumā, taču viena no vērtīgākām šī auga īpašībām ir spēja paplašināt sirds asinsvadus un mazināt stenokardijas sāpes. Vīgriezes ziedu tēja īpaši ieteicama cilvēkiem, kas ir nervozi, satraukti un ļoti baiļojas par savu veselību, bet neko negrib darīt. Pie reizes jāatzīmē, ka vīgriezes lakstu tēja labi palīdz saaukstēšanās gadījumā ar drudžainu temperatūru, kaulu laušanu, klepu. Arī pie nieru un urīnpūšļa iekaisuma, reimatisma, podagras, caurejas un ādas izsitumiem šī tēja ir ļoti noderīga.

Rudenī ievāc un sagatavo šī auga saknes. Ja arī auga virsējo daļu vairs nevar atpazīt, sakni izrokot, to no citām atšķir pēc ļoti spēcīgās vīgriezes smaržas.
Vīgriezes sakņu pielietošanas joma ir ļoti specifiska: urīnpūšļa papilomatoze (labdabīgi gļotādas veidojumi, kuri bieži asiņo), kuņģa iekaisums, kad vienlaicīgi pazemināts skābums, paātrināta sirdsdarbība, kas saistīta ar sirds mazspēju un tūskām, plaušu apvalku iekaisums ar šķidruma veidošanos (pleirīts), strutainu brūču un čūlu dziedināšana, pielietojot novārījuma kompreses un vanniņas. Par tik plašu šī auga lziedu, lakstu un sakņu pielietošanas jomu nav jābrīnās, jo vīgriezes saknes satur salicilātus, ēteriskās eļļas, flavonaīdus, alkaloīdus, terpēnus, kumarīnus, miecvielas un fitoncīdus. Šīs auga sastāvdaļas nosaka pretiekaisuma, savelkošu, asiņošanu apturošu, antitoksisku, sāpes remdinošu, temperatūru mazinošu, sviedrējošu un reģenerāciju veicinošu darbību. Šis augs viens pats atsver 8 tabletes. Kā blakusparādību var minēt pārmērīgu nieru darbības pastiprināšanos un pie pārdozēšanas īslaicīgu, strauju asinsspiediena samazināšanos, taču ja ir hipertoniskā krīze, tad tas ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Ņem l ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu, aplej ar l glāzi ūdens, vāra 10 minūtes, tur slēgtā traukā, līdz atdziest. Lieto pa l ēdamkarotei 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Ņem 3 ēd karotes vīgriezes ziedu, aplej ar 3 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 20-25 min., lieto pa glāzei 3 reizes dienā neatkarīgi noēšanas.

 _______________________________________

Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) ir bieži sastopams, rožu dzimtas ārstniecības augs. Kopš seniem laikiem pazīstamas tās daudzās ārstnieciskās īpašības.

Vīgrieze izceļas ar spēcīgo, saldi medaino smaržu, turklāt vienlīdz labi smaržo gan tās ziedi, gan laksti. Tādēļ vīgriezes nereti tiek izmantotas, darinot vīnu un alu, bet, lai kādu telpu padarītu smaržīgu, tās mēdz kaisīt uz grīdas.

Zinātniskais nosaukums Filipendula atrodas no lat. fīlum 'pavediens, dzīsla' un pendulus 'karājošs' pēc pie saknēm esošiem gumiem. Epitets ulmaria nozīmē gobai līdzīgs, lapu veidas dēl.

Ļoti līdzīga parastajai vīgriezei ir lielziedu vīgrieze (Filipendula vulgaris), kura atšķirama pēc platākām, mazāk plūksnās sakārtotām lapām, 6 vainaglapām, lielākiem ziediņiem un mazliet atšķirīgas smaržas. Lielziedu vīgrieze tiek uzskatīta par retāku un vērtīgāku ārstniecības augu nekā parastā vīgrieze.

Atsevišķās vietās parastā vīgrieze atrodama gan aukstajos ziemeļos, gan siltajos dienvidos un kalnainajos austrumos. Tā ir plaši izplatīta Eiropā un Āzijā, ieviesta Ziemeļamerikā un aug visā Latvijas teritorijā. Tās biotipi ir ļoti dažādi: sausākas un mitras pļavas, ēnaini meži un saulaini izcirtumi, upju, grāvju, ezeru un citu ūdenstilpņu krasti un purvāji un to malas.

Vīgriezei piemīt daudz dziedinošu īpašību. Līdzīgi kā ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis) tā ir nomierinoša, mazina sāpes un spazmas un pazemina asinsspiedienu; līdzīgi kā divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum), tā attīra asinis un visu organismu, stiprina asinsvadus un aptur asiņošanu, mazina iekaisumus un dziedē brūces. Vīgrieze ir ļoti noderīga saaukstēšanās, gripas vai angīnas gadījumā — tās ziedu novārījums izraisa svīšanu, mazina galvassāpes un temperatūru un dziedē rīkles iekaisumu un klepu, turklāt augs satur arī salicileļļu un A un C vitamīnus, tādēļ vīgriezi mēdz dēvēt par "dabisko aspirīnu”. Vīgrieze ir diurētiska, un to izmanto nierakmeņu un ascīta gadījumos.

Augs arī mazina tūsku, tādēļ no vīgriežu lapām savulaik veidoja kompreses un lika gan cilvēkiem, gan zirgiem pie satūkušām kājām un sasitumiem.

Agrāk vīgriezi uzskatīja par labu barību zirgiem un pat par vērtīgām zālēm pret dažādām lopu kaitēm.

No vīgriezes ziediem var pagatavot, piemēram:

• stipru tēju pret saaukstēšanos — pagatavošanai izmanto proporcijas 15 gramu drogu uz 1 l verdoša ūdens;
• aukstu uzlējumu pret saaukstēšanos — izmanto 1 tējkaroti drogu uz glāzi auksta ūdens, maisījumu pirms lietošanas noturot 8 stundas;
• nomierinošu novārījumu — ņem 1 tējkaroti ziedu uz glāzi ūdens, slēgtā traukā karsē ūdens peldē 15 minūtes, bet pēc tam notur 45 minūtes un izkāš; šādu novārījumu lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms katras ēdienreizes;
• ārstniecisku ziedi pret apdegumiem un ādas kaitēm — sajaucot drogas ar vazelīnu attiecībā 1:3.

Ļoti spēcīgas drogas var pagatavot arī no vīgriezes saknēm, un šīs drogas mazākā koncentrācijā tālāk izmanto līdzīgi kā vīgriezes ziedus.