| Sākums » Raksti » Dažādi » Dažādi |
Ārstniecības augi pašas vai vecmammas dārzā
Ārstniecības augi satur daudz un dažādas organiskās vielas, vitamīnus, ēteriskās eļļas un tos iespējams izmantot kā ārstniecībā, tā arī slimību profilaksē. Aktīvās vielas attiecīgos daudzumos un kombinācijās piešķir augiem ārstniecisko vērtību, vieni ietekmē un sekmē elpošanas ceļu darbību, citi nervu sistēmu, daži sviedrē, tonizē vai stimulē organismu un palīdz vēl virknē gadījumu. Ārstniecības augi noderēs katrā ģimenē, tamdēļ šovasar aicinām Tevi nodrošināties ar pašas lasītām tējas zālēm no sava dārza vai vecmammas dobēs saplūktām. Kādus tad augus visbiežāk iespējams sastapt piemājas dārzā un kāda ir to iedarbība? Ilggadīgajai mārpuķītei piemīt antiseptiskas īpašības, tāpēc tā ir labs palīgs, kad jādziedē vai jādezinficē kāda brūce. Ziedu vai lapu uzlējums labi palīdz arī ādu attīrošos nolūkos, attīra poras, ir labs līdzeklis, lai atbrīvotos no pumpām. Iekšķīgai lietošanai ziediem jāuzlej verdošs ūdens un jāļauj ievilkties apmēram 10 – 15 minūtes. Šāda uzlējuma dzeršana stimulē žultspūšļa darbību un uzlabo apetīti, kā arī tas ir labs līdzeklis cīņā ar klepu un saaukstēšanos. Klinģerītēm arī piemīt antiseptiskas īpašības, tāpēc kliņģerīšu ziedu uzlējumu un lapu novārījumu izmanto organisma attīrīšanai no liekajām vielām. Tāpat tā labi palīdz brūču dziedēšanā, arī pret ādas iekaisumiem, smērējot uz iekaisušajām vietām, palīdz arī nogurušām un iekaisušām acīm – uzliekot kompreses un paturot aptuveni 10 – 15 minūtes. Līdzēs arī smaganu iekaisumiem – ar uzlējumu vai novārījumu jāskalo mute. Kliņģerīte arī tīra asinis un mazina menstruāciju, dzemdību un pēcdzemdību sāpes. Šaurlapu lavandai piemīt nomierinoša iedarbība. No kaltētiem ziediem var pagatavot tēju, tā uzlabo miegu. Dziedniecībā izmanto arī lielās kreses lapas. Jaunās lapas lieto, lai brūces ātri aizdzītu, līdz ar to novēršot infekciju iespējamo veidošanos. Var taisīt arī lapu uzlējumu, jo tas palīdz pret iekšējām infekcijām – urīnizvadceļu un urīnpūšļa iekaisumu gadījumos, kā arī pastiprina organisma vispārējās aizsargspējas pret slimībām. Lai arī ārstnieciskais baldriāns nemaz nav ierasts košuma augs piemājas dārzā un tā iecienītākās augšanais vietas ir mitras vai pat purvainas pļavas, tomēr arī dārzos tas ir sastopams, tādēļ ir jāizmanto iespēja ievākt tā saknes un ziedus. Baldriānam piemīt nomierinošas un spazmas mazinošas īpašības. Tautā baldriāns galvenokārt pazīstams kā dabisks nomierinošs līdzeklis, taču tā nomierinošo īpašību dēļ, var sagatavot sev nomierinošu peldi vannā. Baldriāna drogas gatavo no tā saknēm un sakneņiem, tomēr tautas medicīnā tēju un uzlējumu pagatavošanai un vannas peldēm izmanto arī auga ziedus, galvenokārt — kaltētus. Lai pagatavotu baldriāna sakņu tēju, iesaka lietot 1 tējkaroti kaltējuma uz 1 glāzi ūdens un vārīt 10 minūtes. Auksta baldriāna uzlējuma pagatavošanai izmanto proporciju 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi ūdens, ko lieto pēc 24 stundām, nokāšot un atkārtoti dzerot 1 dienas laikā. Lai pagatavotu nomierinošu peldi, jāaplej 8-10 ēdamkarotes drogu ar 1 litru verdoša ūdens. Šādam maisījumam jāļauj ievilkties vismaz 3 stundas, tad jāizkāš un jāpievieno vannas ūdenim. Ložņu vārpatu ikdienā uzskatām par nezāli, kas ļoti ātri un īsā laikā vairojas, un var pilnīgi pārņemt dārzu. Taču tās saknes var pielietot vielmaiņas slimību gadījumā, kas izpaužas kā ekzēma vai pinnes un citas ādas slimības. Tās lieto arī aknu un nieru slimību gadījumā, kā arī podagras ārstēšanai. Saknes izrok, nomazgā, sagriež apmēram l cm garos gabaliņos, žāvē 50-60 grādu temperatūrā, kamēr tās liecot lūzt, pēc tam tās uzglabā sausā vietā. Drogu uzlējuma sagatavošanai ņem l ēdamkaroti sakņu, aplej ar glāzi ūdens un vāra 10 minūtes, ļauj ievilkties 4 stundas, nokāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm trīs reizes dienā. Akūta un hroniska bronhīta gadījumā novārījumu dzer pa 2-3 glāzēm dienā 3-4 nedēļas. Vienlaicīgi divreiz nedēļā vannojas, pievienojot ūdenim l litru vārpatas sakņu novārījuma. Ar šo sulu vai sakņu novārījumu mitrina matu saknes, lai aizkavētu to izkrišanu un priekšlaicīgu nosirmošanu. Blakus piemājas dārzam varēs atrast arī rasaskrēsliņu. Ārstniecībā augs lielākoties pazīstams kā ginekoloģisks līdzeklis – tas regulē menstruāciju ciklu, mazina asiņošanu un menstruālos krampjus, kā arī menopauzes simptomus vecākām sievietēm. Uzskata, ka rasaskrēsliņš pasargā sievieti no dažādām olnīcu un vagīnas saslimšanām. Tomēr augs palīdz arī pie nieru un aknu slimībām, kuņģa čūlas, tūskām, caurejas un zarnu iekaisuma. Rasaskrēsliņu kā ārstniecisku līdzekli izmanto pat cukura diabēta gadījumā. No rasaskrēsliņa drogām gatavota tēja ir organismu attīroša un stiprinoša, un stimulē apetīti. Līdzīgi kā asinszāle un vīgrieze, rasaskrēsliņš attīra asinis, aptur asiņošanu, dziedē iekaisumus un brūces. Tas arī aktivizē dažādu dziedzeru (siekalu, asaru un sviedru) darbību un ir lielisks atkrēpošanas līdzeklis. Rasaskrēsliņa drogu pagatavošanai ievāc gan auga ziedus (pilnzieda laikā), gan lapas (augusta beigās) un žāvē līdz 45°C temperatūrā. Lai pagatavotu rasaskrēsliņa tēju, 1 ēdamkaroti drogu aplej ar 1 glāzi vāroša ūdens un notur vai vēl vāra 10-20 min. Piparmētru lapiņām ir daudzveidīga iedarbība, taču ārstniecībā tā var palīdzēt, ja ir gremošanas traucējumi vai slikta dūša. Uzlabos sirdsdarbību. Virzu svaigā veidā piegriež pie salātiem. Tā ir labs urīndzinējs, noņem tūsku un ir minerālvielu avots. Kumelīte ir kā pretsāpju līdzeklis un kā viegli nomierinošs līdzeklis pret bezmiegu. Kumelīšu tēja būs nomierinoša un nogurumu mazinoša, komprese (piemēram, uz sāpošām locītavām vai pie muskuļu sastiepumiem) — sāpes atvieglojoša. Kumelītei piemīt dezinficējošas un dziedējošas īpašības. No auga gatavotas kompreses palīdzēs pret dažādām ādas kaitēm – brūcēm un iekaisumiem, izsitumiem un uztūkumiem. Kumelīti izmanto arī kā dezinficējošu līdzekli mutes gļotādas un smaganu skalošanai. Visplašāk pazīstama ir kumelīšu tēja. Tās pagatavošanai iesaka izmantot 2 tējkarotes kumelīšu drogu uz krūzi karsta ūdens. Pie hroniskām vēdersāpēm šādu tēju iesaka dzert katru rītu tukšā dūšā 2-3 mēnešus. No kumelītes var gatavot novārījumus un kompreses. Kā un kad labāk ievākt ārstniecības augus? Ārstniecībā lietojamie stādi ievācami īsi pirms uzziedēšanas vai ziedēšanas pirmajās dienās. Tie jāžāvē uzreiz, sargot no saules gaismas, jo saulē izgaro vērtīgā ziedu krāsa, smarža un ēteriskās vielas. Ievākšanu jāveic sausā, skaidrā dienā, kad stāds ir tīrs no rasas un mitruma. Žāvē sausā, vējam pieejamā vietā, pēc iespējas biežāk apgrozot. Arī lapas ievācamas stādu uzziedēšanas laikā un jāžāvē uzreiz tāpat kā ziedus. Pēc žāvēšanas lapas notīra no nevajadzīgajiem stublājiem un lapu kātiņiem. Stublāji ar lapām un ziediem ar jāvāc ziedēšanas laikā. Tos var žāvēt, sasienot slotiņās un izkarot bēniņos vai citur, kur iekļūst caurvējš, bet nepiekļūst saule. Saknes jāievāc rudenī pēc lapu novīšanas vai agrā pavasarī, kad tikko parādījušās pirmās lapas. Savāktās saknes kārtīgi jānotīra no zemēm un jānomazgā aukstā ūdenī. Tievākās saknes žāvē veselas, bet resnākās sašķeļ un tad žāvē. Sēklas jāievāc un jāžāvē, kad tās pilnīgi gatavas. Mizas jāloba gremzdu laikā, kad tās labi atlobās. Jāžāvē, dažas sagrieztas īsākos, dažas – garākos rullīšos. Visas ārstniecībai domātās stādu daļas pēc žāvēšanas jāuzglabā sausā vietā, kārtīgi noslēgtās stikla burkās vai ciešos koka traukos. Jāatceras, ka arī pie visrūpīgākās glabāšanas stādi ar laiku tomēr zaudē daļu no savām ārstnieciskajām vielām, tādēļ labāk izmantot svaigi žāvētus augus. Lai izdodas! | |
|
| |
| Avots : http://garsasbaudas.espati.lv/index/view/raksts/Arstniecibas-augi-pasas-vai-vecmammas-darza/id/1814/ | |
|
| |
| Birkas: | |
| Komentāru kopskaits: 1 | ||
| ||
