Ārstniecības augi Latvijā

Cik aplami ir iedomāties, ka Dievs, visa Radītājs, nebūtu veidojis zāles, ar ko visiem dziedināties! Kā cilvē­kiem, tā putniem, zvēriem u.c. dzīvām būtnēm… Kur atrodama Dieva aptieka? Pļavā, laukā, mežā, dārzā, tīru­mā, grāvī, grāvmalē, upmalā, mežmalā, taciņas vidū, ceļ­ma­lā un citās vietiņās. (Ieeja ir bez maksas!) Dieva vei­do­tās zāles – pilnīgi visa augu valsts – ievērības cienīgi vai pa­visam neievērojami augi, ko dažkārt cilvēks pat par ne­zā­lēm saukā! Bet tieši tos, kas cilvēkam dziedinoties jālie­to, svaigus jāēd vai nu zāļu tējās un uzlējumos jāgatavo, Dievs ir "nolicis” ne tikai pa rokai, bet pie kājām – taciņas malā vai vidū (ceļmalīti, dziedniecības pieneni, maura re­tēju, podagras gārsu u.c. augus), bet daudzi augi, pie­mē­ram, lielā nātre u.c. nātres ir augi, kas mitrākās augsnēs aug­dami "seko” cilvēkam. Kur nav cilvēka, nātres neaug. Vai­rums, tieši izcili dziedniecisku augu ir ļoti agresīvi, t.i. grūti izravējami, viegli vairojas ar sakņu gabaliņiem un tam­līdzīgi (ložņu vārpata, parastie pelašķi, maura retējs, po­dagras gārsa, parastās vībotnes, lielās u.c. nātres utt.). Ja tas tā nebūtu, tad iespējams, ka šo augu pašu vairs nebūtu, jo cilvēks – nezinītis sen, vismaz savā dārzā noteikti, būtu no tādām "nezālēm” atbrīvojies…

Kā zināt, kuras tad pašas dziednieciskākās, vērtī­gā­­kās augu zāles? Ielūkojoties tautas dziedniecības sa­snie­gumu pūrā, jābrīnās un jāsecina, cik ļoti ļoti sen cil­vēki ar dievišķu, gaišredzīgu prātu un skatienu uz augiem un slimajiem ļaudīm ir pratuši pareizi, atzinīgi novērtēt daudzus zaļās dzīvības valsts pārstāvjus, pat dodot tiem, tēlaini izsakoties, "vārdus” un "uzvārdus”, īsumā skaid­ro­jot: ģints nosaukums kā auga "uzvārds”, bet konkrētās ģints sugas nosaukums ir kā auga "vārds”.

Paši ievērojamākie dziedniecības augi ir tieši tie, kam "vārds” ir: ārstniecības, dziedniecības, aptiekas vai kāds cits tamlīdzīgs vārdiņš, kas latīniski nozīmē "offi­ci­na­lis,-e”. Tamlīdzīgs vārds var būt izteikts arī kādā citā (zinātniskajā) valodā (grieķu, franču u.tml.), bet tieši ar tādu pašu nozīmi: dziedniecības. Dažreiz arī auga "uz­vār­dā” ir pateiktas ziņas par auga ārstniecības spējām, pie­mē­ram, latviski – Eiropas dziedenītes u.tml. Jāpiebilst vēl, ka vārds "officinalis,-e” dažiem augiem tiek dots vēl šodien un droši vien tiks kā papildinājums dāvāts pie jau pašreiz esošā "vārda” arī nākotnē, piemēram, pavasara nosau­ku­mu prīmula (gaiļbiksīte, gailenīte, gaiļpiesīte) nesen ir iegu­vusi arī nosaukumu dziedniecības. Bet nākotnē par tā­da "vārda” īpašniekiem varētu kļūt, teiksim, maura retējs, divšķautņu asinszāle, lielā nātre, lielā ceļteka, kailā lak­ri­ca, parastā vībotne, lielā strutene u.c. Turpmāk minēto sep­tiņnieku augi un vēl citi ar ievērojamām dziedinošām īpašībām apveltītie, tautā augstu novērtētie augi, pie­mē­ram, parastā raudene, podagras gārsa, trejkrāsu vijolīte (at­rai­tnīte) u.c. sīkās atraitnīšu sugas, kā arī varbūt dažs labs līdz šim brīdim pilnīgi nenovērtēts augu valsts pārstāvis.

VISIEVĒROJAMĀKIE  DZIEDNIECĪBAS  AUGI

Asklēpiju dzimtā:

●     dziedniecības indaines – Antitoxicum officinale.

Asteru (kurvjziežu) dzimtā:

●     dziedniecības, ārstniecības kliņģerīte – Calendula of­fi­cinalis, elitārais zelta septiņnieka augs;

●     smaržīgā, īstā aptiekas kumelīte – Matricaria cha­mo­milla, elitārais, sudraba septiņnieka augs;

●     dziedniecības, ārstniecības pienene, cūkpiene – Ta­ra­xacum officinale, elitārais, zelta septiņnieka augs.

Baldriānu dzimtā:

●     dziedniecības, ārstniecības baldriāns – Veleriana of­fi­cinalis.

Gundegu dzimtā:

●     dziednieciskā peonija – Paeonia officinalis.

Kāpostu (krustziežu) dzimtā:

●     dziedniecības ķiplocenes – Alliaria officinalis

●     dziedniecības žodzenes – Sisymbrium officinale;

●     dziedniecības avotkreses – Nasturtium officinale.

Liliju dzimtā:

●     dziedniecības mugurene – Poligonatum officinalis;

●     dziedniecības sparģeļi – Asparagus officinalis.

Magoņu dzimtā:

●     dziedniecības, ārstniecības matuzāle – Fumaria offi­ci­nalis.

Malvu dzimtā:

●     dziedniecības alteja – Althea officinalis.

Neļķu dzimtā:

●     dziedniecības ziepju saknes – Saponaria officinalis.

Panātru (lūpziežu) dzimtā:

●     dziedniecības izops – Hyssopus officinalis;

●     dziedniecības lavanda – Lavandula officinalis;

●     dziedniecības, ārstniecības melisa – Melissa offici­nalis;

●     dziedniecības pātaines, betonikas – Betonica offici­nalis;

●     dziedniecības rozmarīns – Rosmarinus officinalis;

●     dziedniecības, ārstniecības salvija – Salvia offi­ci­nalis.

Prīmulu dzimtā:

●     dziedniecības prīmula, pavasara prīmula, gaiļ­bik­sī­te, gaiļpiesīte – Primula veris, Primula officinalis.

Rožu dzimtā:

●     dziedniecības ancītis – Agrimonia eupatoria;

●     dziedniecības brūnvālīte – Saguisorba officinalis.

Seleriju (čemurziežu) dzimtā:

●     dziedniecības, ārstniecības dižzirdzene – Archan­ge­li­ca officinalis, elitārais bronzas septiņnieka augs;

●     parastais fenhelis, aptiekas dille, saldā dille, dzied­nie­­cības fenhelis – Foeniculum vulgare, Foeniculum officinale;

●     dziedniecības, ārstniecības lupstājs, lībstoks, lups­tājs, aptiekas lupstājs – Levisticum offinale.

Skarblapju dzimtā:

●     dziedniecības cietsēkles – Lithospermum officinale;

●     dziedniecības skarblape, gurķene, gurķmētra – Bo­ra­go officinalis;

●     dziedniecības suņumēles – Cynoglosum officinale;

●     dziedniecības, ārstniecības tauksakne – Symphytum officinale;

●     dziedniecības vēršmēles – Anchusa officinalis.

Sūreņu dzimtā:

●     dziedniecības rabarbers – Rheum officinale.

Tauriņziežu dzimtā:

●     dziedniecības, ārstniecības amoliņš, mārābols – Melilotus officinalis.

Verbenu dzimtā:

●     dziedniecības verbena – Verbena officinalis.

Cūknātru (vīrceļu) dzimtā:

●     dziedniecības rūgtenes – Gratiola officinalis;

●     dziedniecības veronikas, zemtekas – Veronica offi­ci­nalis;

●     dziedniecības, ārstniecības žibulīši – Euphrasia stric­ta, Euphrasia officinalis.

VISVĒRTĪGĀKIE – VISA  ORGANISMA  ATVESEĻOTĀJI  AUGI

Jāpievērš īpaša vērtība arī citās pasaules valstīs pamatīgāk izpētīto elitāro (visvērtīgāko) augu – visa or­ga­nis­ma atveseļotāju – 27 dziedniecības augu savdabīgai ko­pai, kas sastādās no 3 daļām, katrā pa 9 augiem.

Katrs no deviņnieku augiem ir vērtīgs kādu no­teiktu kaišu ārstēšanai. Katram no 27 elitāro augu kopā esošajiem augiem ir arī šādas īpašības: urīna dzīšana, žults dzīšana un kuņģa–zarnu ceļu tīrīšana (no gļotām), kā arī pret­iekai­su­mu, pretstrutu, pretvīrusu iedarbība – tādējādi organisma vese­ļošana īstenojas kopumā bez nevēlamām blakus iedar­bībām.

Šiem 27 visaugstāk novērtētajiem augiem ievēro­jamākie zinātnieki botāniķi–dziednieki piešķīruši īpašas "medaļas”, vietas: 9 augiem – zelta, 9 augiem – sudraba, 9 au­­giem – bronzas un 9 augiem – nemedaļotu, ceturtā sep­­tiņnieka augstu novērtējumu.

Deviņi Latvijasspēcīgākie  AUGI

Zelta devītnieks:

1)   maura retējs, platkājiņš, baltvēderiņš – Potentilla anserina, visaugstāk novērtētais augs mūsu klima­tis­kajā joslā;

2)   divšķautņu asinszāle – Hypericum perforatum, vis­no­zīmīgākā asiņu atskābļotāja zāle, otrs visaugstāk novērtētais augs;

3)   lielā nātre – Urtica dioica, viena no visizcilākajām asins tīrītājām, asinsatskābļotajām zālēm;

4)   dziedniecības kliņģerīte – Calendula officinalis, ne tikai senlaikos arī pretvēža līdzeklis;

5)   dziedniecības pienene, cūkpiene – Taraxacum of­fi­­ci­nale, universāla, derīgas visas auga daļas, it se­­višķi ziedi – jāēd svaigi vai svaigi jāsajauc ar me­du;

6)   lielā ceļteka, ceļmalīte, ceļmallapa – Plantago ma­jor, visvairāk – brūcēm;

7)   kailā lakrica, lakricsakne – Glycyrrhiza glabra, gal­­ve­nokārt elpošanas ceļu dziedināšanām (Sald­saknīte ir pavisam cits augs!);

8)  ķimene;

9)   kosa.

 Sudraba devītnieks:

1)   Helēna ālante – Inula helenium;

2)   ganu plikstiņš, naudulītis, plikšķis – Capsella bur­sa–pastoris;

3)   parastā vībotne, vīpata – Artemisia vulgaris, jālieto daudz plašāk nekā līdz šim, jo spēj vairāk, nekā do­mā­­jām līdz šim;

4)   lielās strutenes – Chelidonium majus, viens no pret­­vēža līdzekļiem;

5)   parastie pelašķi – Achillea millefolium;

6)   parastais timiāns – Thymus vulgaris, arī pret alko­ho­lismu un pīpēšanu;

7)  smaržīgā, īstā aptiekas kumelīte – Matricaria cha­mo­­milla, ar kumelīšu ziediņu putriņas kompre­sēm var izārstēt caura zoba iekaisumu un sastru­tojumu;

8)   gārsa;

9)   baltā nātre.

 Bronzas devītnieks:

1)   dziedniecības, ārstniecības dižzirdzene – Archan­ge­lica officinalis (nejaukt ar meža zirdzenēm un pur­va mātsaknēm!);

2)   dārza majorāns – Majorana hortensis arī paras­tajai raudenei pienākas me­da­ļa;

3)   meža zemenes – Fragaria vesca;

4)   lielais dadzis – Arctium lapa;

5)   dumbrāju zaķpēdiņas, dilumzāle, kaķpēdiņa – Gnaphalium uliginosum;

6)   parastie apiņi – Humulus lupulus;

7)   treidaivu sunīši – Bidens tripartitus;

8)  kazeņlapas;

9)   melleņu mētras.

 Ceturtais – pēdējais devītnieks:

1)   parastās (smaržīgās) kalmes – Acorus calamus, ievē­rojami mazina kuņģa skābes daudzumu;

2)   parastās bārbeles – Berberis vulgaris;

3)   dzeltenās kaķpēdiņas – Helichrysum arenarium;

4)   brūklenes – Vaccinium vitis–idala;

5)   trejlapu puplakši – Menyanthes trifoliata;

6)   meža retējs – Potentilla erecta;

7)   putekšņlapu ortosifones jeb nieru tēja (Javas tēja) – Orthosiphon stamineus;

8)  auzas;

9)   brūkleņu mētras.

 Jādomā, ka, atveseļojot visu organismu, var izvai­rī­ties no nenormāla asinsspiediena, asiņu kaitēm, asins­va­du slimībām, insulta, infarkta, dažādām nepietiekamībām, vēža, gangrēnas u.c. skābu asiņu slimībām.

Ko domāt? Ko darīt?

Ne visu no minētajiem augiem zemturi tūlīt – zem Jaunavas zīmes, pavasarī – zem Vērša zīmes vai vasarā – zem Vēža zīmes stādīs vai sēs dārzā vai dārzmalē jeb ci­tur. Vis­pirms jāmācās – jālasa grāmatas, raksti par augiem, tad rūpīgi jāapskata pagalms, tīrums, grāvis, upmala, mež­ma­la, pļava, mežs u.tml. vietas. Pilnīgi iespējams, ka dau­dzi zi­nātnieku augsti novērtētie augi jau sen tur brīvā da­bā, pat visnecilākajās vietās ir atrodami, bet nav pa­ma­nīti aiz ne­ziņas, cik tie ir vērtīgi. Piemēram, maura retējs, pats pir­mais zelta septiņnieka augs, tā pati cūkpiene, dzied­nie­cī­bas pienene, zelta septiņnieka augs, parastā vī­bot­ne, sud­ra­ba septiņnieka augs u.c. šķietami ir neievē­ro­ja­mi, bet, pa­tie­sī­bā, izrādās, visaugstāk novērtētie augi vals­tīs, kurās no­piet­ni darbojas ar augu zāļu pētīšanu, novēr­tē­šanu un lie­to­šanu. Te vietā ir atziņa, ka senie baltieši un it īpaši latvieši ir bijuši apbrīnojami gudri, gaišredzīgi dziednieki un vienmēr likuši lietā savas zinības, nopietni vērojuši un pielietojuši augus, pētījuši sirdzējus.

Bagātie priecājas –

Šķiet nabagus nomirušus.

Nabadziņi gavilēja

Grāvī gārsas lasīdami.

Latvju daina

Dainas saturs mūsdienīgs! Nabagiem Dievs dod padomu kā nenomirt badā (ēdot gārsu), kā dziedināties, kā izdzīvot, bet bagātie, kad kļūst slimi, ja tie nav pietiekami gudri, ir spiesti rīt ķīmiskās tabletes.

Nabadziņi priekā skaļi dziedāja un līksmoja tādu ko­losālu dziedniecības augu kā podagras gārsa grāvī at­ra­duši, lasīdami – pret ziemas vīrusu kaišu sekām, kā vi­ta­mīnu avotu, kā hlorofīlvielu koncentrātu, kā organismu un asiņu attīrošu zālīti un barību (salātos, sautējumos, mērcēs, tējās), kā arī ārīgai lietošanai pret kukaiņu kodu­miem u.c. vainām. (Ziedoša, 20. jūnijā jāievāc ziemai.)

Latviešu bizness

Latvijai ir visi priekšnoteikumi – paša DIEVA prog­rammējums, lai tā kļūtu par visizcilāko dziedniecības valsti pasaulē. Tajā skaitā arī ainavu terapija. Arī Latvijā vāktajiem ārstniecības augiem un Latvijas dārzos un tīru­mos izaudzētajiem citiem dziedniecības līdzekļiem, ar eko­loģiski tīru augu barību latvieši varētu kļūt plaši pazīs­tami pasaulē, attīstot dziedniecību kā izcili svarīgu tautas saimniecības nozari. Tieši tā, kā tas ir bijis sirmā senatnē, kad no tālām zemēm uz Latviju (Lata Galliju) pie latvju zintniekiem brauca slimie – dziedināties un pēc zālēm.

Lielas un mazākas dziedniecības varētu būt dau­dzās mūsu Tēvijas vietās, kurās darbotos dziednieki, zint­nieki, homeopāti, ārsti – dziednieki, bet sirdzējus dziedi­nā­­tu ar pareizu uzturu, sulām, zāļu tējām, uzlē­ju­miem, ūde­­ņiem, ainavu terapiju un citām nozīmīgām ār­stē­šanas metodēm un zālēm, ar pozitīvo enerģiju.

Tieši Latvijā ir pilnīgi nepieciešams augu zāļu pēt­niecības institūts vai kaut kas tamlīdzīgs, jo daudzas zāles un zālītes, kā arī uzturs (augu) vēl nav pietiekami izpētīts un netiek arī pilnībā pielietots ārstēšanas praksē. Būtu jāstudē arī augu pētniecības institūtu – klīniku pasaules pieredze un atklājumi.

Domāsim, vērtēsim, rosīsimies, mācīsimies un strā­­­dāsim! Vērtīgākos dziedniecības augus vairosim, sau­dzēsim, audzēsim sev un citiem!