Ārstniecības augi Latvijā

Lasītājs: "Kam noderīga kalme?"

Kalmei ir spazmolītisks un sedatīvs efekts, vienai sastāvdaļai – arī pretsēnīšu iedarbība, skaidro uzņēmuma "Silvanols" izpētes un attīstības daļas vadītājs Uģis Klētnieks.

Kalmes sakni izmanto kā atkrēpojošu līdzekli un lieto vemšanas izraisīšanai. Tas notiek, ja izdzer 2 – 3 glāzes tējas. Kalme ir terapeitisks līdzeklis hroniska klepus un astmas gadījumos, paplašina bronhus, uzsūc aizsērējumus krūšu apvidū. Pulveri izmanto kā šņaucamu līdzekli, lai ārstētu sinusītus (deguna dobuma aizsērējumus), saaukstēšanos vai sinusālās galvassāpes. Tas izraisa šķavas, kas iztīra elpošanas ceļus. Deguna kopšanai var izmantot arī kalmju eļļu. Masāža ar šo eļļu mazina saspringumu, radot svaiguma izjūtu, jo kalmes sastāvvielas baro muskuļu audus un palīdz asins cirkulācijai.

Senos laikos cilvēki kalmes sakni esot nēsājuši maisiņā, kā talismanu pakarot kaklā, lai paglābtos no ļaunām slimībām. Mēra laikā to arī zelējuši, lai nesaslimtu. Mūsdienās pierādīts, ka kalmei patiešām piemīt antiseptiskas un fungicīdas īpašības. Košļājot saknes gabaliņu, var atbrīvoties no mutes dobuma un smaganu iekaisuma, kā arī no kandidozes (rauga sēnītes mutē).

Kalme ir noderīga, ja trūkst skābes, neizstrādājas žults, uzpūšas vēders, caureja mijas ar aizcietējumiem. Pārsvarā tādi gremošanas traucējumi ir gados vecākiem cilvēkiem, taču arī jaunie kalmju sakni var lietot organisma

tonizēšanai no neirotiska sindroma, nieru un urīnpūšļa slimību un potences vājuma mazināšanai.

Kā nelabvēlīga blakne, lietojot kalmes sakni, tiek minēta apetītes pastiprināšanās un ar to saistītais svara pieaugums.

Ar kalmju sakņu novārījumu skalo matus, lai apturētu to izkrišanu. Organisma atjaunošanai var ieteikt sakņu un lakstu vannas.